Noskaidrots Andrejsalas dizaina konkursa uzvarētājs

27. septembrī noslēdzās starptautiskais dizaina konkurss Andrejsalas ārtelpas funkcionālā dizaina objektu izveide.

Lai noteiktu uzvarētāju, žūrija vērtēja, kā konkursa pirmās kārtas uzvarētājiem – Ilzei Vanagai un Jānim Neideram, Ilzei Začestei un Damienam Spīsam (Damien Spies) – ir izdevies realizēt savus soliņu un atkritumu urnu dizaina projektus. Prezentēto darbu koncepcijas un stilistika ir kardināli atšķirīga, tādēļ žūrijai bija atbildīgs uzdevums – izvērtēt katra objekta vizuālās un funkcionālās vērtības, kā arī atbilstību projekta priekšlikumam un ražošanas izmaksas.

Par dizaina konkursa uzvarētāju kategorijā Soliņi un atkritumu urnas tika atzīts Beļģijas pārstāvja Damiena Spīsa projekts Swell... Well? (Viļņu... zviļņi). Otrajā vietā ierindojās Ilzes Začestes projekts (Klampp), bet trešo vietu ieguva Ilzes Vanagas un Jāņa Neidera (Creative Sitting in Andrejsala). Laureāts Damiens Spīss saņēma godalgu 1200 latu apmērā, bet otrās un trešās vietas ieguvēji – godalgas attiecīgi 800 un 400 latu apmērā.

Ilzes Vanagas un Jāņa Neidera darbs Creative Sitting in Andrejsala veidots tiešā saistībā ar pašreizējo Andrejsalas vidi, paredzot, ka soliņš, laika gaitā apzīmēts ar grafiti un ielu mākslas tēliem, kļūs par autentisku vides objektu ar savu raksturu un tēlu. Kā stāsta darba autori, soliņa pārklājums ir īpaši veidots, lai dažāda veida aprakstīšana un skrāpēšana būtu vizuāli pievilcīga, proti, zem ievainojamā virskārtas krāsojuma ir nesaskrāpējams elektrooranžs stikla šķiedras pārklājums. Ilze Vanaga stāsta: “Ideja par darba formu radās, kad pirmo reizi atnācām uz Andrejsalu un atklājām, ka tās ainavu viscaur veido masīvi betona bluķi bez īpaša funkcionāla pielietojuma. Tad sapratām: lai iekļautos šajā ķieģeļu ēku un angāru vidē, arī soliņiem jābūt masīviem. Turpmākajā darba procesā tika ļoti daudz strādāts, lai izveidotu lauztas formas modeli, kas veicinātu uz soliņa sēdošo cilvēku komunikāciju.” Iepriekšējā konkursa kārtā šis projekts bija žūrijas favorīts, bet šoreiz, analizējot Creative Sitting in Andrejsala soliņa paraugu, žūrijas komisija kā būtisku klupšanas akmeni atzina soliņa vizuālo masīvumu un smagumu. Dizainers un žūrijas loceklis Holgers Elers šo darbu vērtēja šādi: ”Objektam ir ļoti laba ideja, forma un kontūras, bet problēma ir materiāla izvēlē un pielietojamībā, trūkst glances un viegluma, jo, novietojot trīs šādus soliņus vienuviet, tiktu sabojāta Andrejsalas ainava.” Izvērtējot darba koncepciju, šis ir jāatzīst par stilistiski piemērotāko objektu pašreizējai Andrejsalas Dienvidu gala videi, tomēr diametrāli pretējs bija žūrijas pārstāves Tūlas Isohanni viedoklis: “Man patīk soliņa forma, bet melnie grafiti attēli uz oranžā fona uzrunā negatīvi un aicina uz agresiju, rosina vēlmi soliņu apzīmēt, un šajā gadījumā tas var iznīcināt tā imidžu.” Žūrijas komisija atzina, ka šāds soliņa modelis tikai daļēji atbilst projekta priekšlikumam – tas var tikt lietots pašreizējā Andrejsalas vidē, proti, tuvākos trīs, četrus gadus, bet pēc teritorijas rekonstrukcijas tas stilistiski neiekļausies vispārējā ainavā.

Ilzes Začestes darbs Klampp veidots, iedvesmojoties no jahtu trosu un buru nostiprināšanas detaļas – klampas – dizaina. Soliņu raksturo spilgti toņi, liektas formas un glancēta virsma – it kā tas būtu viegls, elegants dizaina priekšmets. “Iedomājoties šībrīža Andrejsalu,” stāsta darba autore, ”es sapratu, ka soliņam ir jābūt pretējam ierastajai videi. Objektam jābūt tādam, kurš kontrastē un izceļas, kuru ieraugot rodas spēcīgas asociācijas, un tas pildītu Andrejsalas atpazīstamības simbola funkciju.” Projekta koncepcijā paredzēts izveidot soliņus četrās spilgtās krāsas – zaļā, zilā, melnā un baltā, kas katra iezīmētu noteiktu Andrejsalas zonu un kalpotu kā orientēšanās zīmes jaunajā teritorijā. Uzklausot I. Začestes darba prezentāciju, žūrijas komisija atzina Klampp dizainu par veiksmīgu. Žūrijas komisijas priekšsēdētājs Valters Māziņš (Andrejsalas attīstītājas SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums valdes priekšsēdētājs) stāsta: ”Pirmais iespaids par Klampp soliņu bija pārsteidzošs, jo tas noteikti neatgādina lokāla dizainera darbu. Klampp atgādina Dānijas, Holandes vai Somijas dizaineru darbus, kur dizaina mākslinieki strādā ar filigrānu attieksmi un īpašu uzmanību veltot dizaina formai.” T. Isohanni Klampp veltīja šādus vārdus: “Man patīk darba ideja – minimālisms formā, izmantots ļoti maz materiāla un soliņš izskatās viegls un ekoloģisks. Globāli domājot, mūsu pasaule ir tik pārblīvēta ar lietām, tik ļoti materiālistiska, ka mani pārsteidz šī vienkāršā, elegantā forma, ko izvēlējusies Ilze. Tā ir jauna, citādāka ideja.” Analizējot projekta atbilstību Andrejsalas vides nosacījumiem, žūrija norādīja, ka soliņa modelim izvēlēta nepiemērota ekspozīcijas vieta, jo neizceļas tam piemītošais smalkums. Tāpat tika konstatēts, ka I. Začestes Klampp ir vairāk piemērots publisku iekštelpu dizainam, hallēm un iekšpagalmiem, katrā ziņā – nevis ārtelpai, bet telpai, kurā uzturas ierobežots cilvēku daudzums.

Beļģa Damiena Spīsa soliņa projekts Swell... Well? radies interakcijā ar Andrejsalu aptverošo ūdens zonu. Konceptuāli tas imitē un turpina viļņveida kustību, kas nāk no Baltijas jūras un Daugavas. “Svarīgākais, ko ietvēru savā darbā,” stāsta autors, ”ir cilvēku izvēle sēdēt, kā viņi vēlas. Soliņš ietver dažādus viļņveida elementus, un katrs var radoši pieiet sēdēšanas procesam – sēdēt, atgulties vai atspiesties.” Žūrijas pārstāve T. Isohanni uzskata, ka svarīgākā Swell… Well? īpašība ir tā, ka soliņš vienlaikus ir gan smags un stabils, gan vizuāli viegls un gaišs. “Man ļoti patīk dizaina risinājums un ideja par ērtu atgulšanos, lai gan šī viļņveida formas spēle šķiet pārāk izteikti veidota bērniem un jauniešiem.” Konkursa pirmajā kārtā Swell… Well? bijis iecerēts kā ainavisks vides objekts, kas stiepjas gar Andrejsalas krastu 24 metru garumā, tomēr pēc žūrijas lūguma autors ir būtiski saīsinājis soliņa garumu. Neraugoties uz to, arī šoreiz žūrija bija kritiska pret soliņa izmēriem un izteica priekšlikumus kā risināt objekta pārliekā garuma sajūtu, piemēram, neregulāri mainot sēžamās daļas dēlīšu platumu, kas radītu zināmu pārrāvumu, izmaiņas šajā plūdumā. Meklējot funkcionālākos risinājumus soliņa dizaina izmantošanā, žūrija ieteica, ka ir nepieciešams sadalīt soliņu posmos, ieviest noteiktu Swell… Well? elementu sistēmu. Šādā veidā būtu iespējams variēt ar soliņu garumu un elementu izkārtojumiem, piemērojoties dažādām Andrejsalas zonām un to atšķirīgajām vajadzībām. Žūrijas komisijas priekšsēdētājs V. Māziņš komentē: “Piemēram, ofisu un biznesa zonai būtu piemēroti vienkāršāki modeļi ar izteiktu sēdēšanas funkciju, bet atpūtas zonās, ko apmeklē vairāk cilvēku, būtu piemērots izvērstais viļņojošais modelis. Tādējādi tiktu saglabāts vienots funkcionālā dizaina stils.

Konkursa darbu izvērtēšanas gaitā žūrija sastapās ar vairākiem tehniskiem jautājumiem – piemēram, Swell... Well? projektā paredzētais ekoloģiskais, sertificētais kokmateriāls būtiski palielina ražošanas izmaksas, Creative Sitting in Andrejsala un Klampp viengabalainās soliņu virsmas nenovada lietus ūdeni un uzkrāj mitrumu. Tāpat daļa žūrijas pārstāvju norādīja uz ne tik veiksmīgiem atkritumu urnu dizaina risinājumiem Ilzes Vanagas un Jāņa Neidera, kā arī Damiena Spīsa projektā (tiesa gan, līdz žūrijas vērtējuma dienai Dienvidu gala apmeklētāji jau bija paguvuši ne vien iemēģināt sēdēšanai paredzētās virsmas, bet arī atbrīvoties no liekiem priekšmetiem tieši šo autoru soliņiem piederošajās urnās). Tomēr žūrijas komisijas priekšsēdētājs V. Māziņš uzskata, ka šīs problēmas ir risināmas un piebilst, ka visus trīs soliņu modeļus, kas nodoti publikas lietošanai Andrejsalas Dienvidu galā, sagaida vēl trešā konkursa kārta – soliņu lietotāji, rudens un ziemas apstākļi, kuros atklāsies to patiesā tehniskā izturība un pielietojamība.

Dizaina konkurss noslēdzies ar atziņu, ka, apzinoties, cik liela un funkcionāli atšķirīga būs Andrejsalas nākotnes teritorija, nav iespējams pieņemt lēmumu par vienu soliņa dizainu visai teritorijai un ir nepieciešams variēt ar pieejamiem modeļiem. Jārēķinās, ka Andrejsalā būs dažāda rakstura zonas – darījumu zona un viesnīcas, mākslas un kultūras aktivitāšu zona, publiskā telpa un iekštelpas, privāti apdzīvotas teritorijas. Viens modelis visām zonām nebūs piemērots.

„Dizaina konkursi ir svarīgi gan klientiem, gan dizaineriem, bet jo īpaši dizaina studentiem tā ir iespēja uzsākt savu karjeru. Šādos konkursos var uzplaiksnīt jaunas idejas, bet bieži vien ar to nepietiek – žūrijai ir jāspēj izvēlēties ne tikai drošie un stabilie risinājumi, bet arī darbi, kuros ir pārsteigums, kaut kas negaidīts. Vienlaikus konkursi ļauj apzināties, ka ikvienam dizaineram ir iespēja ietekmēt pilsētvides veidošanu un ņemt tajā aktīvu dalību,” teic dizainere Tūli Sotamā, žūrijas pārstāve no Somijas.

Droši var sacīt, ka konkurss ir izdevies, un interesenti var doties uz Andrejsalu, lai novērtētu jaunradītos dizaina objektus!

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu