Vācu kino klubs rādīs filmu "Sofija Šolla - pēdējās dienas"

Gētes institūts Rīgā, 14.02.2006., 19:44

Mainoties paaudzēm un valsts iekārtām, māksliniekiem ir iespēja atbrīvoties no pagātnes klišejām un piedāvāt svaigu un oriģinālu vēstures interpretāciju. Režisoram Markam Rotemundam ar filmu "Sofija Šolla – pēdējas dienas" tas ir izdevies. Par to liecina arī fakts, ka filma šogad izvirzīta ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars nominācijā Labākā Ārzemju filma.

Režija: Marks Rotemunds, 2004, krāsaina,117 min. Lomās: Jūlija Jenča, Fabians Hinrihs, Aleksandrs Helds, Johanna Gastdorfa, Andrē Hennike, Florians Štetters, Johannes Zūms u.c.

Filmas pamatā ir patiesi notikumi. Tās varone Sofija Šolla ir viens no simboliem antihitleriskajai pretošanās kustībai Vācijā.

Ir 1943. gada pavasaris. Izšķirošā Staļingradas kauja ir beigusies, un Minhenē pretošanās kustības Baltā Roze dalībnieki rīko arvien jaunas antihitleriskas akcijas. Kad Sofija un Hans Šolli, kas ir aktīvi Baltās Rozes dalībnieki, universitātes aulā izdala skrejlapas, viņus novēro un neilgi pēc tam arī apcietina. Filma no Sofijas perspektīvas attēlo tam sekojošo pratināšanu, tiesas procesu un spriedumu.

Sākumā Sofija izliekas neko nezinām. Viņa cīnās par savu un sava brāļa brīvību. Viņa nojauš, ka gaidāms nāves spriedums, un tomēr aizstāv savu brāli un pārējos pretošanās kustības dalībniekus. Gestapovietis Mors sāk apbrīnot Sofiju. Viņš Sofijai palīdzētu, ja vien viņa atzītos līdzdalībā. Tomēr viņa turas pie savas pārliecības un konfrontē Moru ar viņa nepārdomāto viedokli par tiesu un taisnību.

"Tautas tiesas" šefu Rolandu Freisleru sūta no Berlīnes uz Minheni, lai pret studentiem novadītu paraugprāvu, kuras iznākums – nāves spriedums – jau ir zināms. Tiesas sēdē, kas ir par apsmieklu jebkādiem jurisprudences likumiem, Sofiju un viņas brāli notiesā uz nāvi. Sofija braši turas pretī saniknotajam Freisleram un ar savu neiespaidojamo nostāju gūst pat vīriešu kārtas nacionālsociālistisko skatītāju atzinību.

Uzreiz pēc sprieduma abus notiesātos aizved uz nāvessoda izpildes vietu Stadelheimā. Sofija un Hanss Šolli vēl drīkst atvadīties no vecākiem. Tad viņi kopīgi izsmēķē pēdējo cigareti. Sofijas Šollas izteiktie vārdi pret Freisleru izrādījās patiesi: "Šodien Jūs pakarat mūs, bet rīt tie būsiet jūs, kuru galvas ripos!"

Galvenās lomas tēlotāja Jūlija Jenča par Sofijas Šollas lomu šajā filmā kā labākā aktrise saņēma Sudraba lāci Berlinālē 2005, kā arī 2005. gada Eiropas kinobalvu. www.sophiescholl-derfilm.de

Vācu valodā ar sinhronu tulkojumu latviski (titri angļu valodā).