Kino "Rīga" repertuārs 4.12. – 10.12.2009.

Olga savina, 01.12.2009., 20:23

Lielā zāle

AHILLEJS UN BRUŅURUPUCIS
AKIRESU TO KAME
Komēdija, drāma, Japāna, 2008

Režisors: Takeši Kitano
Lomās: Takeši Kitano, Kanako Higuči, Kumiko Aso, Masato Ibu, Akira Nakao
Garums: 1 h 59 min.

Vai māksliniekam, kurš ir rūgti vīlies, vajadzētu atteikties no sava sapņa tikai tādēļ vien, ka viņa talants netiek augstu novērtēts?

Viņš visu mūžu dienu aiz dienas, gadu pēc gada centies radīt kaut ko grandiozu, talantīgu un šedevra meklējumos visu citu atstājis novārtā.
Viņam vienkārši patika gleznot un baudīt šo procesu. Cienījami nodzīvot parasta cilvēka dzīvi izrādās daudz sarežģītāks uzdevums nekā radīt cienījamus mākslas darbus.

Filma piedalījusies 2008. gada Venēcijas kinofestivāla konkursā.

Filma japāņu valodā ar latviešu subtitriem.

Pirms filmas seansiem – kinokritiķes Dairas Āboliņas īsa video lekcija par režisoru, kā arī projekta "2in1" ietvaros Egila Medņa animācijas filma KUĢIS.

KUĢIS
Idejas autors Oļegs Tillbergs
Režisors un mākslinieks Egils Mednis
Skaņa Jānis Bokalders
2007

Tēvs un dēls dodas tālā ceļā pa bezgalīgu sniega lauku. Pēkšņi mēs saprotam, ka viņi šajā ceļā nav vieni. Viņiem pa pēdām seko milzīgs, melns kuģis. Ceļojums pārvēršas par bēgšanu. Kas ir šis kuģis - realitāte vai tikai mūsu iedomas?

Lielajā zālē: 4., 5. un 6.12. seansi 15:30; 18:00; 20:30
8.12. seanss 16:00

Ieeja: 2,50 Ls; otrdienās visi seansi 2,00Ls (izņemot svētku dienas).

Kinolektorijs
TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT III
Cits jaunais vilnis

ČETRI BALTI KREKLI
1967, Latvija, 77 min
Lomās : Uldis Pūcītis, Līga Liepiņa, Pauls Butkēvičs

PIEJŪRAS KLIMATS
1974, Latvija, 34 min
Rež. Rolands Kalniņš
Lomās : Ivars Kalniņš, Regīna Razuma, Velta Straume, Uldis Dumpis

Lektore Dita Rietuma

Divas savulaik neatzītas pērles latviešu kinematogrāfā – aizliegtā plaukta filma Četri balti krekli un padomju cenzūru nepārdzīvojusī, iznīcinātā Piejūras klimats.

Pirmā, pēc Gunāra Priedes lugas Trīspadsmitā, tapusī filma, ironisks skatījums uz mākslu un cenzūru Padomju Savienībā, divdesmit gadus dzīvoja mutvārdu leģendās un Imanta Kalniņa komponētajās dziesmās līdz savai pirmizrādei 1987. gadā.

Darbu pie filmas Piejūras klimats režisoram lika pārtraukt, bet pašu filmu sadedzināt Kinostudijas pagalmā - veselīgā sarkasma pilnais, rotaļīgais 70. gadu reāliju un kolektīvu attēlojums mākslinieciskā vakuuma ideoloģijas padomju cenzoriem šķita pārāk brīvdomīgs.

Lielajā zālē: 8.12. seanss 19:00

Ieeja: 2.50 Ls, studentiem ar ISIC karti 2 Ls.

Ciklu organizē:
Kinomuzejs, biedrība Ekrāns, Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Francijas Kultūras centru, Gētes institūtu, Čehijas vēstniecību, Rīgas kultūras aģentūras kinoteātri Rīga.

Atbalsta: VKKF.

BERMONTIĀDA
Dokumentāla filma ar aktieru piedalīšanos
Latvija, 2009, 100 min

"Studija Centrums" sadarbībā ar "Subjektiv Filma"

Scenārija autors un režisors Askolds Saulītis
Operators Andris Priedītis
Skaņu režisors un komponists Jānis Brunovskis
Skaņu operatori Ilvars Veģis un Arvīds Ceļmalis
Vēstures konsultants Kārlis Dambītis (Kara muzejs)
Aktieri Andris Keišs, Ivans Švedovs (Stalingrad. Enemy at the Gates, Blade II), Hartmuts Lange (Herr Lehmann, Der große Schlaf)

Filma ir stāsts par trauksmainiem 1919. gada oktobra un novembra mēnešiem, kad Rīgā pie Daugavas krastiem izšķīrās modernās, pēc Pirmā pasaules kara radītās, Eiropas liktenis. Šajā nelielajā Baltijas reģionā satikās trīs pasaules uzskati – nacionālas valsts ideja, boļševiku pasaules revolūcijas ideja un monarhijas atjaunošanas ideja. Katru no šiem spēkiem pārstāvēja konkrēti cilvēki un to atbalstītāji. Nacionālas valsts ideju pārstāvēja Latvijas tauta un pirms gada proklamētās Latvijas Republikas Pagaidu valdība Kārļa Ulmaņa vadībā. Boļševiku pasaules revolūciju pārstāvēja uz Latvijas austrumiem ar kaujām atspiestās sarkano latviešu un Padomju Krievijas karaspēka daļas. Reakcionāro monarhistu intereses Baltijā pārstāvēja vairākas personas, no kurām mūsu stāsta priekšplānā izvirzās vācu ģenerālis Rīdigers fon der Golcs un krievu pulkvedis Pāvels Bermonts.

Filmas veidošanā izmantots plašs kino arhīva un fotogrāfiju klāsts. Īpaši jaunākai paaudzei izstādāti neskaitāmi datorgrafikas specefekti, kas palīdzēs iejusties 90 gadu senā pagātnē. Filmas inscenētās epizodes filmētas reālajās notikumu vietās.

Filmu finansē Nacionālais Kino centrs un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Lielajā zālē: 5.12. seanss 13:30

Ieeja: 2,00 Ls. Skolēniem un pensionāriem, uzrādot apliecības, 1,00 Ls.

TIEŠRAIDĒ NO LA SCALA
2010. GADA OPERAS SEZONAS OFICIĀLĀ ATKLĀŠANAS IZRĀDE!

KARMENA
ŽORŽS BIZĒ

Kino "Rīga" uz lielā ekrāna
7. decembrī 19:00

Komiskā opera 4 cēlienos

Diriģents: Daniels Barenboims
Režisore un kostīmu māksliniece: Emma Dante
Scenogrāfs: Rišārs Peduci
Gaismu māksliniece: Dominika Brigjē

Lomās:
Dons Hosē Jonass Kaufmans
Eskamiljo Ervins Šrots
Karmena Anita Rahvelišvili
Mikaēla Adriana Damato

La Skala sezonas atklāšanas izrāde tiek uzskatīta par vienu no Eiropas sabiedrības visnozīmīgākajiem kultūras notikumiem, kura apmeklētāju vidū ir valstu vadītāji, prinči un karaļi, kā arī Itālijas elite.
Šajā iestudējumā La Skala ir pulcinājusi jaunās paaudzes operzvaigznes, tostarp vācu tenoru Jonasu Kaufmanu, Urugvajas baritonu Ervinu Šrotu, itāļu soprānu Adrianu Damato un jaunatklājumu – gruzīnu mecosoprānu Anitu Rahvelišvili, kas pagājušajā gadā triumfēja Leilas Gendžeras vokālajā konkursā.
Viena no visu laiku populārākajām un rādītākajām operām "Karmena" vēsta par liktenīgo kaislību starp karstasinīgo čigānieti Karmenu un krietno spāņu armijas seržantu Hosē, kurš saderināts ar citu sievieti.

Durvis atvērtas no plkst. 18:00. Darbosies kafejnīca.

Ieeja: no 8 līdz 12 Ls. Biļetes var iegādāties kino "Rīga" un Biļešu servisa kasēs, kā arī www.bilesuserviss.lv.

VISSKAISTĀKĀ DĀVANA ZIEMASSVĒTKOS!

SANKTPĒTERBURGAS MARIJAS TEĀTRA BALETS

RIEKSTKODIS
PĒTERIS ČAIKOVSKIS

kino "Rīga" uz lielā ekrāna
10. decembrī 19:00

Balets 2 cēlienos

Mūzika: Pēteris Čaikovskis
Diriģents: Valērijs Gergijevs
Librets: Mariuss Petipā (Marius Petipa) pēc E. T. A. Hofmaņa pasakas, Mihaila Šemjakina (Mihail Chemiakin) adaptācija
Scenogrāfs: Mihails Šemjakins
Kostīmu mākslinieks: Mihails Šemjakins
Gaismu mākslinieks: Vladimirs Lukaševičs

Izrādes garums: 1 stunda 29 minūtes

Viens no pasaules slavenākajiem baletiem "Riekstkodis" savu pirmizrādi piedzīvoja 1892. gadā Sanktpēterburgas Marijas teātrī. Mihails Šemjakins, krievu emigrants un plaši atzīts avangarda mākslinieks un skulptors, izveidojis jaunu vēsturiskā baleta interpretāciju. 2007. gada uzvedums, kuru dēvē par "izsmalcināto un asprātīgo "Riekstkodi"", demonstrē Mihaila Šemjakina veidotos apburošos kostīmus un pārsteidzošo skatuves iekārtojumu.

LNO baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis stāsta:
"Šis Riekstkoža iestudējums no citiem atšķiras ar to, ka tajā dominē nevis horeogrāfija, bet Mihaila Šemjakina radītā scenogrāfija un kostīmi. Īpaši interesants šajā ziņā ir baleta pirmais cēliens, kurā Hofmaņa pasaku es redzu tieši tādu, kā to vienmēr esmu iztēlojies – ar pārspīlētiem un groteskiem siluetiem un tam laikam atbilstošu kolorītu."

Izrāde filmēta īpaši demonstrēšanai pasaules kinoteātros.

Durvis atvērtas no plkst. 18:00. Darbosies kafejnīca.

Ieeja: no 4 līdz 6 Ls. Biļetes kino "Rīga" un Biļešu servisa kasēs, kā arī www.bilesuserviss.lv.

Koncerts

BRITU KARAĻNAMA CIENĪTS MŪZIĶIS UZSTĀSIES RĪGĀ

INDIJAS KLASISKĀS MŪZIKAS UN SVĒTĀS BENARESAS SINERĢIJAS MISTĒRIJA

9. decembrī kino "Rīga" Lielajā zālē notiks sarodista Akaša Sergeja Ancupova un tablista Sandžu Viršnu Sahai (Benaresa) Ziemeļindijas klasiskās mūzikas koncerts "SINERĢIJA", kas tiek veltīts Indijas klasiskās mūzikas skolas "Sarasvati" atklāšanai Rīgā.

Akašs Sergejs Ancupovs, pasaulē slavenā muzikanta Amdžada Ali Hāna (Amjad Ali Khan) māceklis, ir plaši pazīstams Latvijā. Muzikālā izsmalcinātība, ritmiskā virtuozitāte un brīvība piesaista viņa koncertiem Indijas un garīgās mūzikas klausītājus.

Sandžu Višnu Sahai, Benaresas tablas spēles skolas patriarha Pandita Šarda Sahai dēls, jau sestajā paaudzē dāvā pasaulei šo izsmalcināto mākslu. Sandžu Viršnu Sahai savā pirmajā koncertā uzstājās 9 gadu vecumā un kopš tā laika ir kļuvis par virtuozu, spožu izpildītāju, kam aplaudē visprestižākajās Eiropas, Āzijas un Amerikas koncertzālēs. Viņš ir muzicējis Ņujorkas Karnegihollā, Londonas Alberthollā, arī Soltleiksitijas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. Anglijas karaliene Elizabete II un Velsas princis Čārlzs ir aicinājuši Sandžu Sahai sniegt viņiem privātus koncertus.

Sandžu Sahai ir ne tikai virtuozs un izsmalcināts muzikants, viņa personība ietver sevī dzīves enerģijas lādiņu, kas gūts dzimtajā Benaresā (zināma arī kā Varanasi) – pilsētā, kas ir dārga hinduistiem, džainiem, budistiem un musulmaņiem. Benaresai hinduistu dzīvē ir tāda pat nozīme kā Vatikānam – katoļticīgajiem, tā ir vissvētākā hinduisma pilsēta un braminu zināšanu krātuve.

Koncerta nosaukumā SINERĢIJA ir ietverta dziļa filozofiska un mistiska nozīme. SINERĢIJA (no grieķu synergeia – kopēja rīcība) mūsdienu izpratnē ir pūliņu apkopošana, kas dod daudzkārt lielāku rezultātu nekā vienkārša spēku summēšana. Taču sākotnēji ar šādu jēdzienu apzīmēja cilvēka un Dieva savienību daiļradē, lai īstenotu dievišķo ieceri par pasaules un cilvēces glābšanu – dievišķās žēlastības un cilvēciskās brīvības saplūšanu. Īpaši mūzikā tā apliecinās ar vislielāko dzīvinošo un acīmredzamo spēku.

Koncerta sākums Lielajā zālē 9.12. plkst. 19:00

Biļešu cena: no 7 līdz 15 latiem; studentiem un pensionāriem – 5 lati. Biļetes var iegādāties "Biļešu servisa" kasēs un kinoteātra "RĪGA" kasē.

Mazajā zālē notiek remonts.

Kases darba laiks: no 12:30 līdz pēdējā seansa sākumam.
Rīta seansu dienās - stundu pirms pirmā seansa līdz pēdējā seansa sākumam.