Iznāk grāmata par Arsenāla vēsturi

2009. gada nogalē, tieši vidū starp diviem kinoforumiem Arsenāls, Latvijas kinovēsture piedzīvo nozīmīgu papildinājumu - 14. decembrī grāmatnīcās parādīsies Augusta Sukuta un Kristīnes Matīsas grāmata "Arsenāls. Kādas ķecerības vēsture" (672 lappuses, 746 ilustrācijas).

Droši vien nav jāatgādina, ka starptautiskajam kinoforumam Arsenāls ir bagātākā un garākā vēsture starp visām citām Latvijas šābrīža kultūras dzīves starptautiskajām parādībām – pirmais kinoforums notika pirms 21 gada - 1988. gadā, bet filmu skate ar nosaukumu Arsenāls bija iekļauta jau 1986. gada Kino dienās, kas vienas augusta nedēļas garumā satricināja Rīgu. Kopš 1988. gada rudens kinoforums Arsenāls kļuvis par regulāru parādību Latvijas kultūras dzīvē, turklāt tas neaprobežojas tikai ar vienu nedēļu ik pārgadus septembrī – Starptautiskais Kino centrs gadiem ilgi rīkojis festivālus, filmu dienas, seminārus, izstādes un akcijas arī ārpus kinoforuma nedēļas.

Visa šī neaptverami ietilpīgā vēsture tagad apkopota vienā grāmatā un strukturēta septiņās nodaļās. Nodaļa DUMPIS vēsta par Arsenāla priekšvēsturi – par Augustu Sukutu tai laikā, kad viņš vēl nebija Arsenāla tēvs, bet gan dokumentālā kino režisors, tomēr arī šajā laikā sakņojas daži no nākotnes Arsenāla principiem. Nodaļa ORGASMS apraksta Rīgas Videocentru – padomju kinosistēmā pirmo un ierēdniecībai šokējošo saimnieciskā aprēķina uzņēmumu, kas ieviesa pilnīgi jaunas attiecības kinoražošanā, turklāt sarīkoja arī leģendārās Kino dienas ’86, no kurām izauga Arsenāls, 1988. gadā intuitīvi, bet precīzi nosakot jaunā kinoforuma pamatprincipus, turklāt vēl cīnoties ar varas mēģinājumiem aizliegt jaundzimušo starptautisko festivālu. Šī ir vienīgā hronoloģiski būvētā nodaļa visā grāmatā.

Nodaļa ARARATS iezīmē vairākas spilgtas personības, kas Arsenālam dažādos laikos bijušas nozīmīgas; nodaļa KREMATORIJA brīžiem ironiski atklāj visu, kas dažādos laikos bijis saistīts ar Arsenāla naudas lietām, ieskaitot utopiskus plānus pelnīt ar uzbeku kokvilnas tirgošanu. Te aprakstīti arī Arsenāla ieguldījumi nākotnē, piemēram, Rīgas Kinomuzeja dibināšana un satelītfestivālu izveidošana.

Nodaļa SUŅA BALSS vēsta par visu, kas notika restorānā un kinoteātrī Andalūzijas suns, ieskaitot mēģinājumus ieviest labu kino Rīgas pastāvīgajā kinorepertuārā. Nodaļa ŠVANKMAJERS UN CITI... visnopietnāk pievēršas kinoforuma profesionālajam kodam, kas dzimst programmu grupas un atlases komisijas darba rezultātā. Te iezīmēta festivāla programmēšana kopš senajiem laikiem, kad e-pasti un pat normāli telefonsakari Latvijā vēl nebija pieejami; kopā ar programmu grupas meitenēm šajā nodaļā sastopami arī Arsenālam būtiski kinorežisori, kopā veidojot grodi saaustu Arsenāla kinokarti. Grāmatu noslēdz nodaļa ŠIZOFRĒNIJA – īss fināls Arsenāla ēverģēlību stilā.

Šī grāmata nav tikai sastingusi vēsture vai hronoloģisks notikumu virknējums - tekstā atrodami arī dažādos avotos smelti nenovecojoši teorētiskās domas fragmenti, atgādinot, ko par kino, kultūru, mākslu un dzīvi teikuši vai rakstījuši Žans Liks Godārs, Salvadors Dalī, Juris Civjans, Luiss Bunjuels, Andžejs Vajda, Sergejs Eizenšteins un daudzi citi dažādu nozaru teorētiķi un praktiķi, turklāt teksta literāro daļu papildina enciklopēdiskas ziņas par 219 grāmatā minētām kultūras pasaules personībām. Tādējādi grāmata "Arsenāls. Kādas ķecerības vēsture" aktualitāti nezaudē arī pēc izlasīšanas – tā var ieņemt vietu izziņu literatūras plauktiņā.No 14. decembra pieprasiet visās grāmatnīcās, par īpašo izdevēja cenu –
Rīgas Kinomuzejā, Starptautiskajā Kino centrā, www.arsenals.lv

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu