Filmu programma ceturtdienu vakaros brīvdabā - "Divi dzejnieki Doma dārzā"

Nacionālais Kino centrs un "Mans Doms" piedāvā: "Divi dzejnieki Doma dārzā". Ieeja bez maksas.

2. jūlijā 22:30 atklāšanas seanss.

Ievadvārdi – Gundega Grīnuma.

"Arhīva materiāli" (1920-1929, 42’), mēmais kino, tapieris – Marko Ojala. Rainis un Aspazija ar sagaidītājiem, atgriežoties no trimdas; abi dzejnieki darbā un sadzīvē – Baznīcas ielas dzīvoklī, Arkādijas parkā un citur; Rainis izglītības ministra amatā; Raiņa bēres.

"Rainis. Sudrabota gaisma." 1920-1929. (D, 1989, Rodrigo Rikards, 57’). Pēdējā filma no režisora un operatora Rodrigo Rikarda (1941-2014) dokumentāli inscenētās tetraloģijas par Raiņa dzīves periodiem. Filmas autori pēta dzejnieka dzīves pēdējos gadus un dodas pa viņa pēdām ceļojumā uz Palestīnu un Ēģipti; Raiņa tēlā iejūtas aktieris Juris Strenga.

9. jūlijā 22:30.

Ievadvārdi – Roalds Dobrovenskis.

"Rainis" (S, 1949, Jūlijs Raizmans, 97’). Trešā spēlfilma pēckara Latvijā un pirmā, kas saņēmusi PSRS Valsts prēmiju (tolaik – Staļina prēmija). Stāsts par to, kā avīzes redaktors Jānis Pliekšāns top par Raini un aizraujas ar sociāldemokrātijas revolucionārajām idejām, izcieš trimdu Krievijā, atgriežas dzimtenē. 1905. gada revolūcijas priekšvakarā un atkal spiests emigrēt, nu jau uz Šveici. Raiņa lomā Jānis Grantiņš, Aspazija – Milda Klētniece, Raiņa māsa Dora – Elza Radziņa.

16. jūlijā 22:30.

Ievadvārdi – Raimonds Briedis.

Rozes Stiebras un Kārļa Vītola animācija (A, astoņas īsfilmas 1987-2009, 93’).

"Zelta sietiņš" (1975, Roze Stiebra, 10’). Hrestomātiska filma no Latvijas animācijas zelta fonda – trīs Raiņa dzejoļus vizualizējuši mākslinieki Dzintra Aulmane, Maija Brence un Miervaldis Polis, skan Imanta Kalniņa mūzika Menueta izpildījumā.

"Sēd uz sliekšņa pasaciņa" (1987, Roze Stiebra, 10’). Aspazijas dzejas motīvi mākslinieces Dzintras Aulmanes tēlos un Zigmara Liepiņa mūzikā, dzied Mirdza Zīvere.

Muzikālās īsfilmas no Rozes Stiebras cikla "Pasaciņas": "Nebēda" (1994, Aspazija, 2’), "Zeltītās vasaras" (1994, Rainis, 2’), "Aicinājums" (1994, Aspazija, 2’), "Ciemā" (1994, Rainis, 2’), "Spēlēju, dancoju!" (2007, Roze Stiebra, 33’).

Etnofolka ansambļa "Iļģi" uzvedumā balstīta filma ar mākslinieces Helēnas Heinrihsones veidotiem tēliem – spilgtākā un krāsainākā parādība Latvijas animācijas kopējā ainā, ko apliecina Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balva par labāko animācijas mākslinieka darbu.

"Velna Fudži" (2009, Kārlis Vītols, 32’). Provokatīvi dauzonīga un vizuāli skaista filma ar sensacionālu sižeta sākumpunktu - Fudži kalnu Japānā ir okupējis Latviešu Velns! Viņš rada Latviešu kultūru un ar varu to uzspiež japāņu ciematiem, tādējādi cenzdamies iezīmēt vēl neeksistējošas valsts teritoriju. Kad vienā no ciematiem visi iedzīvotāji tiek noburti par Raiņiem, cīņā par Japānu tiek sūtīts godkārīgs Samurajs.

23. jūlijā 22:30.

Ievadvārdi – Silvija Radzobe.

"Pūt, vējiņi!" (S, 1973, Gunārs Piesis, 87‘). Latvijas aktierkino klasika pēc Raiņa lugas motīviem, scenārijs tapis sadarbībā ar Imantu Ziedoni. Ekrāna dialogos skan Raiņa ritmizētais teksts, savukārt Imanta Kalniņa speciāli filmai rakstītā mūzika dzīvo arī kā autonoms mākslasdarbs vēl 40 gadus pēc filmas pirmizrādes. Lomās – Esmeralda Ermale (Baiba), Ģirts Jakovļevs (Uldis), Astrīda Kairiša (Zane), Pēteris Gaudiņš (Gatiņš), Elza Radziņa (Māte), Lidija Freimane (Orta), Antra Liedskalniņa (Ciepa), Uldis Dumpis (Didzis) un citi.

30. jūlijā 22:30.

Ievadvārdi – Inga Pērkone.

"Lielums" (D, 1964, Ivars Kraulītis, 51’). Rainis kā 1905. gada revolūcijas tribūns – šo dzejnieka personības šķautni vislabprātāk popularizēja padomjlaiku ideoloģija.

"Tautas dzejnieks Rainis" (D, 1987, Andrejs Apsītis, 19’). Neparasts skatījums uz Raini kā dzīves salauztu pesimistu, kurš mūža pēdējos gados nopietni šaubās, vai vispār ko spējis izdarīt savas tautas labā.

"Aspazija" (D, Rodrigo Rikards, 42’). Aspazijas dienasgrāmatu fragmentus lasa aktrise Dita Lūriņa.

6. augustā 22:30.

Ievadvārdi – Viesturs Kairišs.

"Kāzas" (S, 2000, Viesturs Kairišs, 30‘). Gleznieciska, ironiska un brīžiem mistiska parafrāze par Raiņa lugas "Spēlēju, dancoju" motīviem – notikumu virtenē iesaistās līgava Lelde (Guna Zariņa), līgavainis Modris (Ģirts Krūmiņš), kāzu muzikants Juris (Andris Keišs) un Vectēvs (Jānis Zariņš), lomās arī Regīna Razuma, Vigo Roga, Māra Liniņa, Aigars Vilims, Anita Kvāla un citi. Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balva kā labākajai spēlfilmai.

"Zobena ēnā" (S, 1976, Imants Krenbergs, 85‘). Raiņa lugas "Mīla stiprāka par nāvi" iedvesmots stāsts par 17. gadsimtā dzīvojušo Maiju, sauktu arī par Turaidas Rozi, kuras lomā uz ekrāna debitēja toreiz 18 gadus jaunā Liepājas skolniece Indra Briķe. Filmas operatori ir dokumentālisti brāļi Ivars un Andris Selecki, viņi šajā filmā īpaši eksperimentējuši ar attēla vizuālajām kvalitātēm un izmantojuši dokumentālā kino paņēmienus.

13. augustā 22:00.

Ievadvārdi – Juris Strenga.

Rodrigo Rikarda dokumentālās filmas.

"Rainis. Man apkārt trimdas aukstais tuksnesis" (1985, 55’), "Rainis. Vētras sēja" (1986, 42’), "Rainis. Kastaņola" (1988, 50’). Dokumentālu inscenējumu cikls, būvēts hronoloģiski, sekojot Raiņa biogrāfijas periodiem un izmantojot atraktīvus mākslinieciskos paņēmienus – aktieru līdzdalību, vēsturisku attēlu kolāžas uz stikla, dokumentālos ceļojumus pa Raiņa dzīves un trimdas vietām. Raiņa lomā – Juris Strenga, Aspazijas lomā – Vizma Kvēpa, Aspazijas balss – Māra Zemdega.

Burtu atšifrējums: S – spēlfilma, D – dokumentālā filma, A - animācija.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu