Čuksts.Vārds.Kliedziens.

Īsfilmas iesilda Arsenālu 9., 10. un 11. septembrī plkst. 21:00 Galerija Centrs,

Arsenāla fokusā šogad ir mēmā un skaņas kino mija. Festivālu ievada īsfilmu programma „Čuksts.Vārds.Kliedziens”, iemiesojot procesu, kurā šķeļas klusums un dzimst skaņa. Programma ietver visdažādāko žanru un izteiksmes līdzekļu kino: mākslas un animācijas filmas, kurās var atrast traģiskus, komiskus un melodramatiskus elementus. Ar cerību būt daļa no kinoforuma Arsenāls
programmas, filmas katru gadu ceļo uz Latviju no visdažādākajām pasaules malām, un, piemēram, šogad Arsenāla pastkastītē ir noskanējuši vairāki simti pieteikumu. Iepriekšējos gadus iesūtītās īsfilmas un animācijas filmas tika izrādītas pirms oficiālajiem seansiem kinozālēs, bet šogad, sadarbojoties ar Galeriju Centrs, īpaša īsfilmu programma tiks demonstrēta Rīdzenes ielā, trīs vakarus pēc kārtas – 9., 10. un 11. septembrī – iesildoties pirms Arsenāla.

Galerijā Centrs demonstrētās programmas pirmā daļa ir ČUKSTS. (9.09. plkst. 21:00)
Zem šī nosaukuma apvienotas smalku noskaņu filmas, intīmas impresijas par pasauli. Tā ir kā ielūkošanās cilvēka dvēseles klusajās norisēs. Beļģu filma „Zviedru sieviete” atklāj amerikāņu zvaigznes Ingrīdas Bergmanes un izcilā neoreālisma režisora Roberto Rosellīni skandalozo attiecību stāstu. Itālijas ainavas ir arī īsfilmas „Īsie viļņi” autora uzmanības centrā, akmeņainās ainavas iekļaujot romantiskā pirmās mīlestības noskaņā. „Klauns” – tā ir filma par vīrieti, kurš, maskējies klauna apģērbā, dodas lielpilsētas burzmā, kur laimes eksistence bieži vien jātver aiz astes. Pašnāvniecisks noskaņojums valda kanādiešu īsfilmā „Skumjākais zēns pasaulē”, kuras galvenais varonis ir deviņgadīgs puika, kurš savā dzimšanas dienā nolēmis izdarīt pašnāvību, jo viņš alkst pēc mīlestības un uzmanības, ko apkārtējie dažādu iemeslu dēļ nespēj dot… Animācijas filmas „Jūras vilka uzticība” sižetiskais kodols ir jūrnieka un piekrastes meitenes attiecības, kas drīz izplēn vējā kā čuksts. Fantāzijas un realitātes nosacītā robeža jaušama arī vācu filmās „Zīdītājs” un „Divas nāves”, savukārt spāņu īsmetrāžas filma „Anas ceļš” atspoguļo sagrautas cerības un apskaidrības ceļu.
Programmas otrā daļa ir VĀRDS. (10.09. plkst. 21:00) a
Filmas zem šī nosaukuma apvieno šķietami patiess faktiskās realitātes atspoguļojums. Tas ir kā neitrāls vērojums no malas cilvēku dzīvēs uz ielas, mājās un vilciena kupejās… Kādas sievietes dzīve un viņai veltītas ziņas automātiskajā atbildētājā ir spāņu īsfilmā „Balss ziņojumi”. Ar tekstuālu informāciju spēlējas arī filmas „Melnais Pēteris” autori, fonā izceļot divus mīlniekus un viņu skandālus. Attiecības ir arī slovāku animācijas filmas „Četri” tēma, priekšplānā izceļot četras spilgtas savstarpēji nepazīstamas sievietes un viņu liktenīgo sadursmi. Traģikomisms caurvij beļģu īsfilmu „Pazudis bez vēsts” – absurdu stāstu, kura centrā – par bezvēsts pazudušu uzskatīts vīrietis. Šīs programmas pēdējā filma ir „Dzimšana” – vēstījums par to, kā līdz sirds dziļumiem sajust otru cilvēku.
Īsfilmu programmas trešā daļa – KLIEDZIENS. (11. septembrī plkst. 21:00) Filmām, apvienotām zem šī nosaukuma, raksturīga emocionāla sprieguma aura, kas iemiesojusies krāšņā vizuālā ekspresijā. Tas ir kā novērot cilvēku spontānā un nevaldāmā emociju izpausmē. Animācijas filma „Enerģija!” vizuālos tēlos ietērpj pašas filmas nosaukumu, piekāpjoties izcilā beļģu animatora Arno Deminka filmai „Dzīves zīmes” – pasaules animācijas filmu festivālos godalgotai un skatītāju tik ļoti mīlētai ekspresijai. 20. gs. 20. gadu beigu Vācijas lauku mācītāja sētas iedzīvotāju likteņi un emocijas tiek atklāti jutekliskajā un gandrīz vai taustāmas spriedzes piesātinātajā filmā „Pietas”. Savukārt portugāļu animācijas filmā „Jūrnieki, suņi” notiek absurda lomu maiņa, kad jūrnieks, piesiets ķēdē, izmisīgi cenšas atsaukt prātā laimīgās pagātnes tēlus. Animācijas filmas „La vita nuova” galvenais varonis – dzejnieks vairs nespēj slēpt savas jūtas pret kādu operas dīvu un viņa sirds pavēlnieci, tāpēc savās rindiņās iekapsulējis plašu emociju gammu, uz ko filmas autorus iedvesmojusi Žerāra de Nervala dzīve. Ne tik platoniskas attiecības tvēris britu režisors Šons Konvejs filmā „Aleksa un viņas dibena nieki” – kadrā pulsē vitalitāte un seksualitāte. Un par TO runā arīdzan britu animācijas filma „Liderīgie”, atklājot neviena cita kā taureņu randiņu praksi, ko ierobežo tikai viens faktors – nepielūdzamais laiks.

Vairāk info: www.arsenals.lv

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu