Nosaukti pirmie Purvīša balvas nominanti 2009 / 2010

Purvīša balvas jaunā ekspertu grupa nosaukusi 2009.gada pirmā ceturkšņa nominantus Purvīša balvai 2011.

Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupa ir izvērtējusi 2009.gada pirmā ceturkšņa (janvāris – marts) notikumus Latvijas vizuālajā mākslā un nominējusi Purvīša balvas fināla atlasei, kas notiks 2010.gada beigās, piecus māksliniekus.
Tie ir:

* Inta Ruka par personālizstādi "Amālijas iela 5a" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā no 2009.gada 9.janvāra līdz 8.februārim;
* Voldemārs Johansons par eksperimentālo gaismas un skaņas instalāciju "Varavīksne tumsas valstībā" galerijā K.Māksla? Liepājā no 2009.gada 18. līdz 31.janvārim;
* Romans Korovins par fotogrāmatu un personālizstādi "Ziema – vasara, ziema – vasara – nāve", kas bija skatāma Rīgas mākslas telpas Intro zālē no 2009.gada 21.janvāra līdz 8.martam;
* Artūrs Bērziņš par personālizstādi "Bez nosaukuma (tautiskais romantisms)" Rīgas mākslas telpā no 2009.gada 21.marta līdz 19.aprīlim;
* Harijs Brants par zīmējumu sēriju ( "Vectēvs", "Šmule", "Mūķene", "Mūķene ar pumpi", "Dzelzs pelmenis", "Quest", "Plate") no personālizstādes "Zīmējums" galerijā Māksla Xo no 2009.gada 15.janvārim līdz 3.februārim.

Purvīša balvas eksperti 2009 / 2010
Purvīša balvas septiņu ekspertu darba grupas sastāvā 2009. un 2010.gada periodā strādā mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20.gs. 2.puses – 21.gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas Arsenāls vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, izdevniecības Neputns galvenā redaktore Laima Slava, mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas docents, Jauno mediju kulturas centra Rixc dibinātājs Raitis Šmits, mākslas kritiķe, žurnāla Fotokvartāls galvenā redaktore Alise Tīfentāle, laikraksta Diena kultūras žurnālists Jegors Jerohomovičs, mākslas zinātniece un kuratore Ieva Kulakova un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens.

Intas Rukas personālizstāde "Amālijas iela 5a" guva vispārliecinošāko ekspertu novērtējumu.
Raitis Šmits uzsver, ka šī izstāde "simtprocentīgi saskan ar Purvīša balvas nolikumā izvirzītajiem kritērijiem – mākslas darbs, kas dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp laikmeta dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām". "Fotogrāfiju cikls Amālijas iela 5a, pateicoties mākslinieces meistarībai, rada savu pastāvēt spējīgu pasauli un ir pašpietiekams. Papildus apliecinājums darbu īstumam, manuprāt, ir mākslinieces stāsts par to, kā radās šis fotogrāfiju cikls, kas ir noklausāms internetā: www.youtube.com/watch," norāda R.Šmits.

Jegors Jerohomovičs, nominējot I.Rukas izstādi, uzsver, ka "viņa fotografē cilvēkus tā, kā to nedara vai nespēj neviens cits. Intas Rukas fotogrāfijas sasniedz dokumentālās emocionalitātes augstāko pakāpi. Šī emocionalitāte, humānisms un cilvēku mīlestība, kurā arī slēpjas Intas Rukas mākslas spēks, ir dabiska un nesamākslota, jo viņas varoņi ir cilvēki, kuri dzīvo reālu dzīvi — savu dzīvi."

"Pārdaugavas īpašā vide ar no Rīgas ainavas joprojām izzūdošajām, tomēr tik raksturīgajām koka mājām un tām tipisko sadzīvi bija pelnījusi sev pieminekli, un šī izstāde tādu sniedza. Būt estētiskai gardēdei un reizē demokrātiski atvērtai vērotājai – tas ir Intas Rukas lielais trumpis, kas šajā izstādē arī pilnībā bija likts lietā," norāda Laima Slava.

Laima Slava par Voldemāra Johansona eksperimentālo gaismas un skaņas instalāciju "Varavīksne tumsas valstībā": "Interesants eksperiments, kas funkcionē arī tēla līmenī. V.Johansons savā veidā pieslienas tai pēdējos gados visai populārajai mākslinieku grupai (kuras zināmākais pārstāvis ir Dānijas islandietis Olafurs Eliasons), kas mākslas procesos iesaistījuši savas zināšanas fizikā, optikā u.c. ar dabas norisēm saistītās pētniecības nozarēs, pievērsušies atmosfēriskām parādībām, un iedarbojas uz cilvēka visām maņām, lai izstāstītu savu stāstu par redzamo vai neredzamo, taču absolūti reālo pasauli mums apkārt. Instalācija bija pietiekami sarežģīts veidojums, iespaidīgs un pārsteidzošs, tas izrādījās vēl nebijis un interesants piedzīvojums, kurā skatītājs kļūst par līdzdalībnieku."

Alise Tīfentāle par Romana Korovina fotogrāmatu un personālizstādi "Ziema – vasara, ziema – vasara – nāve": "Šis kompleksais mākslas darbs (fotogrāmata, fotogrāfijas, video un instalācija) izaicina vizuālās mākslas konvencijas, mākslas valodā runā par tieši šobrīd svarīgo un pārsteidz ar nepastarpinātu tiešumu. Šis īpašais – tiešais un nesapucētais veids, kā kompleksā multimediju mākslas darbā paust šodienas cilvēka eksistenciālo pārdzīvojumu (kurš sakritības rezultātā 2009.gada sākumā atbalsojās globālās ekonomikas krīzes kontekstā, kad regulārajā "ziema – vasara, ziema – vasara..." ritmā ir iejaucies kāds negaidīts, brutāls un destruktīvs, elements), ir iemesls uzskatīt Korovina darbu par manu spilgtāko mākslas pārdzīvojumu 2009.gada pirmajā ceturksnī."

Jegors Jerohomovičs: "Robežstāvoklis — ziema / vasara, dzīve / nāve, jēga / bezjēga — R.Korovina darbos atveidots viegli un nepretenciozi, ar labu humora, pat melnās ironijas devu. Mākslinieka bilžu stāsti ir kā nenofilmētas filmas scenārijs fotogrāfijās vai komikss — cilvēkus var atstāt aiz kadra, taču viņu klātesamība ir nenovēršama."

Jānis Taurens par Artūra Bērziņa personālizstādi "Bez nosaukuma (tautiskais romantisms)": "Tas ir viens no retajiem gadījumiem Latvijas mākslā, kad ar glezniecības līdzekļiem tiek realizēts konceptuāls pētījums par mūsu priekšstatiem par dabu un mākslas – īpaši Purvīša glezniecības – lomu mūsu realitātes uztveres veidošanā. Darbu uzsvērti "negleznieciskais" (salīdzinot ar tradicionālajiem priekšstatiem par glezniecību) raksturs akcentē glezniecības kā konceptuāla līdzekļa lomu, kas ir novitāte Latvijas mākslas kontekstā."

Elita Ansone A.Bērziņu nominēja par "dabas atainojuma tradīcijas un uztveres pētīšanu, kā etalonu izmantojot Vilhelma Purvīša glezniecību, kas tiek uzskatīta par Latvijas dabas izteicēju". "Rosinoša ir ideja strīdēties ar "neapstrīdamo" klasiķi par viņa dabas tēla atbilstību realitātei. Mākslinieka jaunais "tautiskuma" un "romantikas" piedāvājums sameklēts nomaļās pelēkās purva ainavās, kas vairāk pretendē uz Latvijas īsto dabas tēlu. Bērziņa daiļradē ievērības cienīgā ir mazo formātu konceptualizēšana – kā brīvas telpas radīšana skatītāja uztverei," uzskata E.Ansone.

J.Jerohomovičs: "Šī izstāde ir kamerstila projekts, askētisks eksperiments. Izstāde kā radošā laboratorija, kurā autors pieskaras vairākām tēmām — gan klasiskajai glezniecībai un tās mūsdienu interpretācijām, gan dabas aizsardzībai, ekoloģijai un "zaļajai" domāšanai, — savienojot tradīcijas un laikmetīgo skatījumu."

Ieva Kulakova par Harija Branta zīmējumu sēriju no personālizstādes "Zīmējums": "Vectēvs", "Šmule", "Mūķene", "Mūķene ar pumpi", "Dzelzs pelmenis", "Quest", "Plate" vispirms piesaista uzmanību ar atsvešinātu, izdomātu tēlu prototipiem. Šie izdomātie tēli ierakstās uzbrūkošās reklāmas pasaules metodēs, tikai to mērķis ir cits. Proti, ja reklāmas pasaule aicina mūs piedalīties korporatīvajā patērētāju sistēmā, tad Harijs Brants mūs aicina apstāties, iedziļināties un atjaunot lietu kārtību sevī. Autora reālistiskā zīmēšanas metode liek noticēt šo tēlu esamībai un pakļauties to harizmai. Otrs ne mazāk svarīgs aspekts ir autora pārsteidzošā tehniskā profesionalitāte un gauži vai izmirstoša mūsu laika parādība – izvēlētās tehnikas tīrība – autors savu māksliniecisko izteiksmju diapazonu ierobežojis starp ogles melnumu un papīra lapas baltumu, atsakoties no visiem citiem specefektu kārdinājumiem."

Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupa tiksies un izvirzīs nominantus balvai reizi ceturksnī.

Purvīša balva
Purvīša balva dibināta 2008.gada janvārī, un to paredzēts pasniegt reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gada 11.februārī saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude".
Purvīša balvas konkursu organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu Sia Alfor.

Projektu atbalsta: Sia Alfor
 

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu