"Starp Drēzdeni un Sanktpēterburgu. Mākslinieki dvīņu brāļi fon Kīgelgeni"
Nataļja Sujunšalijeva, 30.10.2015., 09:23No 2015. gada 24. oktobra līdz 2016. gada 13. martam Kadriorgas Mākslas muzejā Tallinā ir skatāma izstāde "Starp Drēzdeni un Sanktpēterburgu. Mākslinieki dvīņu brāļi fon Kīgelgeni" ("Between Dresden and St. Petersburg. Artist Twin Brothers von Kügelgen"), kurā eksponēti četri darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.
Starptautiska izstāde "Starp Drēzdeni un Sanktpēterburgu. Mākslinieki dvīņu brāļi fon Kīgelgeni" organizēta pēc Igaunijas iniciatīvas sadarbībā ar lielākajiem Krievijas, Vācijas un Latvijas muzejiem. Projektā piedalās Igaunijas Mākslas muzejs, Valsts Ermitāža, Pavlovskas Valsts muzejs, Drēzdenes Valsts mākslas kolekcijas, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Tartu Universitātes bibliotēka, daudzas privātās kolekcijas Vācijā un Igaunijā.
Ekspozīcija iepazīstina ar divu izcilu Apgaismības laikmeta mākslinieku – Franca Gerharda (Franz Gerhard von Kügelgen, 1772–1820) un Karla Ferdinanda (Karl Ferdinand von Kügelgen, 1772–1832) fon Kīgelgenu daiļradi, kas iezīmē profesionālās mākslas aizsākumu Baltijas valstīs un saglabā lielu nozīmi Vācijas un Krievijas kultūrai. Pēc izstādes kuratores Kadi Polli (Kadi Polli) domām, Igaunijas un Latvijas mākslas vēsturē 18. un 19. gadsimtu mijā šie gleznotāji ieņem tik svarīgu vietu, ka ir pamats runāt par "brāļu Kīgelgenu laikmetu".
Savu māksliniecisko karjeru dvīņu brāļi sākuši Koblencā un Bonnā, turpinājuši Romā, bet vēlāk strādājuši Rīgā, Tallinā un Sanktpēterburgā. Drēzdenes Mākslas akadēmijas profesors Francs Gerhards fon Kīgelgens bija plašu atzinību guvušais portretists, kura otai pieder vairāki izcili parādes un intīmie portreti. Mākslinieka draugu lokā bija tā laika ievērojamās personības – Johans Volfgangs Gēte, Johans Gotfrīds fon Herders, Frīdrihs Šillers, Kaspars Dāvids Frīdrihs, kurus gleznotājs arī iemūžinājis. Krievijā Francs Gerhards fon Kīgelgens ir zināms kā slavenā imperatora Pāvila I Romanova ģimenes portreta autors. Savukārt viņa brālis Karls Ferdinands fon Kīgelgens veltīja savu daiļradi ainavu glezniecībai, attēlojot Igaunijas un Krievijas dabasskatus.
Izstādē aplūkojami ap 30 brīnišķīgu darbu – ainavas, portreti, miniatūras. Atsevišķā zālē eksponēti dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti, albumi, grāmatas, kas aicina apmeklētāju labāk iejusties 18.–19. gadsimtu mijas atmosfērā.
No Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas uz Kadriorgu aizceļoja trīs Franca Gerharda fon Kīgelgena audekli un viens viņa dēla Vilhelma Georga Aleksandra fon Kīgelgena (Wilhelm Georg Alexander von Kügelgen, 1802–1867) akvarelis "Sievas portrets". Ekspozīcijas skaistāko pērļu vidū izceļams Krievijas imperatores Marijas Fjodorovnas (1759–1828) portrets. Mākslinieks attēlo Virtemburgas hercoga meitu Sofiju Doroteju Augustu Luīzi, Pāvila I dzīvesbiedri, sēru tērpā, kad viņa skumst par vīra traģisko nāvi. Ir zināmi trīs līdzīgi portreti, no kuriem divi – no LNMM un Pavlovskas muzeja – skatāmi izstādē. Smalkā pēc kolorīta un zīmējuma Sofijas Karolīnas fon Blankenhāgenas (1784–1846) portretā mākslinieks uzgleznojis dāmu no Rīgas augstmaņu aprindām – Melngalvju biedrības vecāko sievu.
Izstāde reprezentē abus autorus kā talantīgus meistarus, kuri snieguši lielu ieguldījumu Baltijas mākslas attīstībā. Brāļi Kīgelgeni savā daiļradē iemieso Apgaismības laikmeta ideālus un vērtības. Viņiem izdevās augsti pacelt gleznotāja statusu, pieradot, kā mākslinieks ir radoša, intelektuāla personība, kurai pieder būtiska vieta elites sabiedrībā.
Sakarā ar izstādi izdots katalogs. Grāmatas sastādītāja – Kadi Polli, māksliniece – Ketlina Tišlere (Kätlin Tischler).
Projektu atbalsta "Cultural Endowment of Estonia" un "Karl Storz Video Endoscopy Estonia OÜ".
DimaSax
ЛАДА деталь: качественные автозапчасти, которые не подведут каталог запчастей ваз <a href=zapchasti-vaz-01.ru>zapchasti-vaz-01.ru</a> .lada_detal_vlmt
consists of the book itselfBatteriescwr