"Laika pazīšana" – vide un laiks, kurā dzīvo cilvēks

Jēkabpils un Krustpils novadu domes vestibilā šī gada 20. novembrī atklās starpdisciplināru izstādi "Laika pazīšana".

Izmantojot padomju mantojuma – lauksaimnieciskās ražošanas ēku drupu fotogrāfijas kā arī audio un video materiālos fiksētas divu paaudžu atmiņas un viedokļus, izstāde stāsta par Latviju un tās iedzīvotājiem Padomju Savienības laikā un pēc neatkarības atgūšanas, tā meklējot abu periodu pēctecību.

Šobrīd, līdzīgi kā pirms divdesmit gadiem, Latvijas sabiedrībā atkal ir vērtību pārvērtēšana. Liela daļa Atmodas laika sapņu un vīziju ir sabrukušas gluži kā liela daļa Padomju laikā celto ražošanas ēku. Neatkarīgajā Latvijā nodzīvotais laiks ir pietiekami ilgs, lai objektīvāk izvērtētu priekšstatus par Latviju Padomju Savienības sastāvā un procesus, kas Latvijā norisinājušies pēc neatkarības atjaunošanas.

Izstādē apskatāmas lielākās padomju saimniecības Latvijā - agrofirmas Daugava – tagad Jēkabpils, Sēlpils un Viesītes novadu teritorijā esošu lauksaimnieciskās ražošanas ēku vai to drupu fotoattēli, kuru autore ir Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas 4.kursa studente Mētra Štelmahere.
Par fotogrāfijās redzamajiem objektiem audio ierakstos stāsta agrofirmas Daugava agronome Dzintra Mikanovska, atceroties gan dažādus notikumus, cilvēkus, darbu; runājot par Latvijas attīstību, par sapņiem un realitāti, sociālajām un politiskajām pārmaiņām.
Savukārt video, kura autors Jēkabs Štelmahers studē kultūras menedžmentu un fotogrāfiju Latvijas Kultūras koledžā, atklāj jauniešu skatījumu. Video meklē atbildes uz jautājumiem – kā tie, kas dzimuši Atmodas laikā un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, uztver sabrukušās ēkas? Ar ko jaunieši tās identificē? Kā viņi redz valsts turpmāko attīstību?

Kā stāsta projekta kuratore Ieva Mikanovska: "Praktisku pielietojumu pēkšņi zaudējušās ēkas neizmantoja turpmākai saimnieciskai darbībai, bet gan izlaupīja un izdemolēja. Šajā projektā mēs meklējam atbildes uz jautājumiem – kas ir tas destruktīvais, kas pieļāva šādu izšķērdību – iznīcināt pašu radīto? Kā tas ietekmē paaudzi, kas augusi un veidojusies par personībām šo kluso grautiņu laikā? Kā to uztver cilvēki, kuru mūža darbs tika iznīcināts? Man šķiet, ir īstais laiks runāt par šīm tēmām, aktualizējot mūsdienu kultūras un mākslas saikni ar sociālo realitāti. Bez tam – runāt, priekšplānā izvirzot cilvēku, nevis politiskās sistēmas. Jo nedz pagātne, nedz tagadne nav tikai skaitļi un fakti vēstures grāmatās vai dienas avīzē. Tā ir vide un laiks, kurā dzīvo cilvēks."

Jēkabpils rajona padomes vestibilā izstāde būs apskatāma no 20.novembra līdz 4.decembrim. Savukārt nākamā gada sākumā – no 8.janvāra līdz 29.janvārim "Laika pazīšanu" varēs apskatīt Garkalnes novada domē.
Izstādi organizē biedrība "AIKA"
Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, z.s. "Ezerkalni" un Ievas omamma.
 

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu