Jānis Osis - piemiņas izstāde

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē (K.Valdemāra ielā 10a, Rīgā) ar turpinājumu Hēges zālē no 2009.gada 15.maija līdz 5.jūlijam būs skatāma gleznotāja Jāņa Oša piemiņas izstāde.

Gleznotājs Jānis Osis (1926 – 1991) pieder tai latviešu mākslinieku paaudzei, kas strādāja 20.gadsimta 50. – 80.gados. Viņa atstātais daudzskaitlīgais radošais mantojums atklāj mākslinieku kā reālistiski romantisku ainavu un figurālās glezniecības meistaru. Rīgā dzimušajam un augušajam gleznotājam par galveno kaislību dzīvē kļuva jūra. Jūra nomierināja, uzlādēja, spēcināja. Bez sāļā, spirgtā jūrmalas gaisa, vēja glāstiem, zvejnieku skarbās, bet patiesās valodas, īpatnā tīklu, laivu, zvejnieku inventāra būdiņu un zivju žāvētavu smārda, kaiju klaigām un kuģīšu sirēnām viņš savas vasaras nevarēja iedomāties. Akadēmisko studiju pēdējos kursos viņš bija atradis savas daiļrades galveno tēmu, savu interesi glezniecībā.
Sākot ar diplomdarba kompozīciju "Latviešu zvejnieki" (1951) viņa figurālo gleznojumu galvenie varoņi ir zvejnieki un burātāji. Darbā, atpūtā, sporta sacīkstēs. Cilvēks Jānim Osim nav dabas saimnieks, cilvēks ir viena no dzīvās pasaules sastāvdaļām. Tas izskaidro cilvēka tēlojuma īpatnības Jāņa Oša gleznās – ar ¾ sejas un auguma pagriezienu it kā aicinot skatītāju līdzi gleznas dziļumā, kur mirgo jūra, zaļo mežs vai norisinās kādi zvejnieku dzīvē svarīgi notikumi.
Pārskatot mākslinieka daiļrades mantojumu, pārsteidz milzīgais metu un studiju daudzums. Nepieciešamība strādāt dabā dara viņu radniecīgu iepriekšējo gadsimtu meistariem. Jānim Osim bija vajadzīgs dabas tiešais tuvums, tās nepārtrauktā mainība, tikai daba varēja sniegt ierosmi radošajam darbam, dot gandarījumu. Gan tad, kad mākslinieks gleznoja ainavas un atsevišķus priekšmetus kā patstāvīgu vērtību, gan arī tad, kad tās kalpoja kā studijas izmantošanai lielformāta figurālajā kompozīcijā.
Dabu Jānis gleznoja ar apbrīnojamu precizitāti un tveramību, taču gleznās nav nekas no pasīvā naturālisma, viņš neatlaidīgi un konsekventi stilizēja dabu, pakārtoja to kompozīcijas līdzsvaram, ievērojot galvenos priekšnoteikumus – zemes un debess attiecības, masas lielumus, gaismas starojumu. Viņa gleznotajos dabas skatos valda klusums un miers, nesteidzīgs ritms, kas saistās ar dabas pārlaicīgo, noslēpumaino būtību. Jānim Osim tā ir pasaules izzināšana un saikne ar cilvēka dzīvi.
Jāņa Oša talanta iezīme – izteiktu gaismēnu piesātināta vide, kurā apjomus veido tumši gaišo laukumu attiecības. Motīvi vienkārši, bet šajā vienkāršībā ir viņa reālistiskās glezniecības šarms. Gleznojot vispieticīgāko ainavu, mākslinieks to pārvērta mākslas tēlā, ko nodrošināja precīzi ieliktās krāsu un gaismēnu attiecības. Ar lielu patiku viņš gleznoja atsevišķus priekšmetus, ar izcili attēlotu materialitāti veidoja apģērbu detaļas.

Mākslinieka atstātajā mantojumā ietvertas apmēram 2 000 gleznas. Daudzas no tām izklīdušas gan bijušajā Padomju Savienībā, gan ārvalstīs. 1960.gados Psrs ar izstāžu starpniecību tika uzsākta aktīva mākslas darbu, galvenokārt, ainavu pārdošana ārzemju interesentiem. Arī Jānis Osis regulāri sūtīja savus darbus uz saloniem, kas tika rīkoti Japānā, Vfr, Somijā, Itālijā, Čehoslovākijā, Grieķijā, Sīrijā, Beļģijā, Holandē u.c.

Retrospektīvā piemiņas izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir atzinība Jāņa Oša daiļradei, viņa mākslas cilvēciskajam skaistumam un augstajai meistarībai.
Izstādi papildina apgādā Neputns izdota mākslinieka monogrāfija.

24.maijā plkst. 15:00 visi interesenti aicināti uz Svētdienas sarunu muzejā ar izstādes kuratori, mākslas zinātnieci Ilzi Konstanti, kura stāstīs par mākslinieka dzīvi un daiļradi, komentējot ekspozīcijas darbus.

Izstādes atklāšana 2009.gada 15.maijā plkst. 17:00
Apmeklētājiem izstāde atvērta No 16.05.2009

 

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu