Izstāde "Mana Latvija"

Bulduros, Jūrmalas Mākslinieku namā, kur uz baltajām sienām regulāri tiek mainītas mākslas darbu ekspozīcijas, 6. februārī ar drošu soli un spirgtu skatu uz savu Latviju ienācis gleznotājs Jānis Jēkabsons.

Izstāde tā arī saucas – "Mana Latvija". Darbi gleznoti uz audekla, kartona un koka lakoniskā, bet sulīgā krāsu izteiksmē, otu vietā lietojot špakteli jeb paletes nazi. Var pārliecinoši teikt, ka mākslinieks ir ar lielu pieredzi un viņam piemīt savs patstāvīgs stils. Tādēļ atļaušos mazu ieskatu viņa biogrāfijā.

Jānis Jēkabsons dzimis 1955. gada 2. februārī Rūjienā. Tātad izstāde sakrīt ar mākslinieka sešdesmitgadi. Viņš mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļā un Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā. Lai gan Jānis Jēkabsons kļuvis par gleznotāju, viņam ir prasmīga amatnieka rokas un nav nejaušība, ka no jaunības labi iepazītais koks kā materiāls parādās gleznu pamatos un noformējumā. Jūrmalas mākslinieku grupā J. Jēkabsons ir no 1981. gada, piedalījies izstādēs un starptautiskos glezniecības plenēros Rīgā, Jūrmalā, Kandavā, Viesītē, Bauskā un citur, arī Lietuvā, Krievijā un Somijā. Jāpiemin, ka Jūrmalas māksliniekiem nodibinājušās ciešas draudzības saites ar somu un lietuviešu kolēģiem, un 2013. un 2014. gadā jūrmalnieki čakli gleznoja Palangā, kur viens no čaklākajiem bija Jānis Jēkabsons.

Tagad par izstādi. Mākslinieks, būdams arī interjerists, ļoti veiksmīgi iekārtojis ekspozīciju, dažkārt grupējot darbus blokos, bet nepārblīvējot sienu, lai – kā gleznotāji saka – tie elpotu. Gleznām atvēlētas divas telpas, un lielākajā no tām pie centrālās sienas "mirdz" stilizēta Latvijas ainava mažora krāsu gammā ar "liesmojošu" oranžo pašā vidū. Mākslinieks mīl līmeniski izstieptus formātus, jo izvēlēto motīvu dēļ tie attaisnojas. Horizontāla ir mežu josla pie horizonta, horizontāli iezīmējas Lielupes krasti un Zemgalei raksturīgie līdzenumi. Krāslaukumi katrreiz tiek tā sabalansēti, lai skatītāju uzrunā harmonisks un vitāls, brīžiem pat ļoti spēcīgs un kontrastains ainavas tēls. Vairākās gleznās atrasta vieta koši sarkanam vai citas krāsas akcentam, un visa izstāde pierāda, ka autors ir krāsas "fans", jo tā ir viņa galvenais izteiksmes līdzeklis. Protams, sava nozīme ir arī kompozīcijas līdzsvarotībai un komponējumam vispār, kas sākas ar formāta izvēli.

Daudzkārt Jānis Jēkabsons ainavisko motīvu risināšanai izvēlas kvadrāta formātu. Zināma stilizācija piemīt visiem gleznotāja darbiem, bet no realitātes viņš nebēg. Kaut reducētā, stilizētā un vienkāršotā veidā, bet viņš stāsta par skaisto Latvijas dabu, par upes vai jūras piekrastes dzīvi ar žilbinoši baltām jahtām un rūsas krāsas kuģīšiem, par mazpilsētas vai ciema ēkām un ēciņām. Līdzsvaroti sakomponētas šīs tēmas Jēkabsona izpildījumā ir kā radītas kvadrātiskajam rāmim.

Vēlreiz pasvītrojot, ka formāta izvēlei ir svarīga nozīme gleznotāja (arī zīmētāja, fotogrāfa) darbā, pievēršos tām Jāņa Jēkabsona gleznām, kas darinātas vertikāli izstieptos formātos gan uz audekla, gan kartona, gan koka. Šajā izstādē tās ir kompozīcijas ar ziediem, patiesībā ar vienu ziedu garā kātā. Tā ir roze, tulpe, astere, margrietiņa. Jāņa Jēkabsona daiļradē šāds motīvs parādās ik pa laikam un raksturo autoru no citas, romantiskās, puses. Varbūt tas ir zieds draugam, mīļam cilvēkam, jubilāram. Ticu, ka sešdesmitgadnieks Jānis Jēkabsons jubilejā saņēma daudz ziedu. Lai būtu daudz jaunu gleznu!

Izstāde Mākslinieku namā (Muižas ielā 6) būs apskatāma līdz 28. februārim. 21. februārī izstāde apskatāma līdz plkst. 15.00.

Mākslinieku nama darba laiki: otrdienās – piektdienās no plkst. 12.00–19.00, sestdienās no plkst. 12.00–16.00. Svētdienas, pirmdienas – brīvdienas.

Ieeja bez maksas.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu