Izstāde "Brektes cauri gadsimtiem. Veltījums Jāņa Brektes 95 gadu jubilejai"

Šā gada 11. decembrī Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā tiks atklāta jauna izstāde "Brektes cauri gadsimtiem. Veltījums Jāņa Brektes 95 gadu jubilejai".

Izstāde vienai paaudzei būs kā atgādinājums, bet citai – iepazīšanās ar vienu no sava laika pazīstamākajiem Rīgas portretētājiem Jāni Brekti (1920–1985), kā arī tā ļaus skatītājiem satikties ar vēl trīs šīs dzimtas māksliniekiem - meitu Ilonu un mazbērniem Patriciju un Kristianu Brektēm.

Tiem, kam Jāņa Brektes vārds nav svešs, viņš lielākoties asociējas ar akvareļa tehnikā gleznotiem Vecrīgas skatiem, kuros parādās gan populāri motīvi no Skārņu, Aldaru un citām ielām, gan mazāk zināmi vecpilsētas nostūri. Plašākai publikai mazāk zināmi ir viņa galvaspilsētas atveidi, kur ir redzama tās industriālā, rūpnieciskā puse ar ceļamkrāniem, kuģu ostām, jaunceltnēm un citiem šo vidi raksturojošiem elementiem. Līdzās dažādajiem pilsētas attēlojumiem ir vērojama interese par lauku ainavu ar upēm, ezeriem, jūras krastu, pakalniem, mežiem.

Jānis Brekte, lai arī dzimis Rīgā, bērnības gadus pavadījis Gulbenes novada Lizuma pagastā, kur joprojām mīt meita Ilona ar vīru un bieži viesi ir jaunākie Brektes dvīņi Patricija un Kristians. Ilona Brekte no tēva ir mantojusi mīlestību pret akvareļglezniecību, kuru izkopusi, strādājot pie dažādām ziedu kompozīcijām. Kādā intervijā māksliniece atzinusi, ka bijis nepieciešams atrast kādu tēmu, kurā varētu justies stiprāka pār tēvu.

Motīvu ziņā pēctecību no vectēva daiļrades iespējams saskatīt Patricijas darbos, kuras viens no iedvesmas avotiem ir pilsētā, apkārtējā vidē novērotais, un nav svarīgi, vai tā ir tepat Rīgā skatīta vide, vai kādā ceļojumā redzētais, kas attiecīgajā brīdī mākslinieci pamudinājis radīt. Jau vairākus gadus viņas dzīves neatņemama sastāvdaļa ir Andrejsala, kur ierīkota darbnīca Peahen. Tajā viņa pati strādā, kā arī māca citus. Patricija galvenokārt strādā glezniecībā un grafikas tehnikā - sietspiedē, jo akadēmijā iegūta gan grafiķes, gan gleznotājas izglītība.

Savukārt Patricijas brālis Kristians, kurš akadēmijā beidzis Scenogrāfijas apakšnozari, savā mākslā ir izmēģinājis dažādus medijus: no dzimtai tik pazīstamās akvareļglezniecības līdz pat trīsdimensiālu objektu radīšanai. Tajos bieži izmantoti taksidermēti dzīvnieki, kuri lielākoties atrasti uz ceļa. Kā izsakās pats Kristians – mākslā tabu tēmu nav, un viņš seko šim apgalvojumam, itin bieži provocējot savas mākslas skatītāju.

Līdz šim kopīgas izstādes līdzīgā sastāvā rīkotas vairākkārt, izstādei Madonas muzejā netika izvirzīta kāda konkrēta tēma, kurai būtu jāatspoguļojas darbos. Šoreiz muzeja apmeklētāji varēs iepazīties ar vienu dzimtu caur četru dažādu radošu personību darbiem.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu