Izstāde "1949. Sibīrija. 1989." Latvijas Fotogrāfijas muzejā.

No 19.marta līdz 5.aprīlim Latvijas Fotogrāfijas muzejā apskatāma izstāde "1949. Sibīrija. 1989.", kurā ietverti Cēsu fotogrāfa Jāņa Godiņa un fotogrāfa no Viļņas - Joza Kazlauskas (Juozas Kazlauskas) – darbi, dažādi iezīmējot cilvēka vietu Sibīrijas skarbajā ainavā.

Jānis Godiņš ir dzimis 1934.gada 25.aprīlī Gatartas pagastā Drustu novadā. 1949.gadā kopā ar ģimeni tika izsūtīts uz Sibīriju – uz Tomskas apgabala Molčanovas rajonu. Ģimene atgriezās Latvijā 1958.gadā. No 1961.gada līdz 1981.gadam Jānis Godiņš strādāja kā fotogrāfs Sadzīves pakalpojumu kombinātā Cēsīs, regulāri gūstot atzinību kombinātu sistēmas foto konkursos Latvijas mērogā. Ārpus darba pienākumiem fiksējis un foto sērijās apkopojis dabas ainavas, Cēsu pilsētu un tās apkārtni.
Esot Sibīrijā, Jānis Godiņš sekmīgi pabeidza Grišinas pamatskolu un Molčanovas vidusskolu, vēlāk mācījās Tomskas meža tehniskajā skolā. Lai gan mācības tika apvienotas ar dažādiem dienas un nakts darbiem, laiks tika atrasts arī fotografēšanas iemaņu apgūšanai. Fotografējot ar mērķtiecīgi iegādāto pirmo foto aparātu "Smena" (lai savāktu nepieciešamo naudas summu, tika pārdots pat vienīgais ziemas mētelis!), Jānis Godiņš fiksēja sādžas iedzīvotāju ikdienas gaitas – māti Mariju un tēvu Kārli kartupeļu laukā, ciema puišus ap velosipēdu uz smilšainā ceļa vai pie kāpurķēžu traktora kolhozā. Fotogrāfijās redzamas ne tikai ģimenes no Latvijas, piemēram, Pēteris Olte ar pirmdzimto dēlu vai Marija un Jānis Rikmaņi pie pašu uzceltās mājas, bet arī izsūtītie igauņi un moldāvi. Šobrīd dokumentālo fotogrāfiju sērija vērtējama kā unikāls vēstures izziņas materiāls, kas sniedz iespēju nepastarpināti vērot izsūtīto dzīves norises svešumā. 

Atšķirīga ir lietuviešu fotogrāfa, kino operatora un režisora Joza Kazlauska foto sērija par Sibīriju, kas veidota 1989.gadā, tātad aptuveni piecdesmit gadus vēlāk kā Jāņa Godiņa kolekcija. Jozs Kazlausks dzimis 1941.gadā, miris 2002.gadā. 1972.gadā absolvējis Vissavienības Kinematogrāfijas institūtu Maskavā. Sācis fotografēt 1965.gadā, 70. un 80.gados radījis vairākas, nozīmīgas foto sērijas par ziemeļiem – "Pie Karas jūras", "Uz Arktikas atklājēju ceļa".
Ekspedīcijā uz lietuviešu izsūtījuma un ieslodzījuma vietām devies kopā ar citiem entuziastiem, lai apzinātu apbedījumus, uzstādītu piemiņas zīmes un fiksētu skarbās pagātnes pakāpeniski izzūdošās liecības uz mūžīgi sasalušās zemes Sibīrijā. Viņa fotogrāfijās notverts tautas liktenis, kad to, kas palicis pēc cilvēka - bijušo lēģeru drupas vai metāla krūzīti, kas aizķērusies aiz dzeloņstieplēm – atkal sastop un pārvērtē citi. "Nebūdams foto žurnālists un nestrādājot kādai ziņu aģentūrai, viņš bija viens no retajiem, dažkārt pat pirmais, kurš ieradās "karstajos" punktos īstajā brīdī. To viņš darīja pienākuma un sirdsbalss vadīts. J.Kazlausks bija īsts sava laikmeta pārstāvis – humānists, kas dziļi pārdzīvoja un savā daiļradē iemūžināja sava laikmeta sāpīgākās problēmas" – teikusi Deimante Kondrotaite, "Aušras" muzeja Šauļos speciāliste.

Atklāšana: ceturtdien, 19.martā plkst. 17.00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā - Mārstaļu ielā 8 (ieeja no Alksnāju ielas) Rīgā.

Muzeja darba laiks: trešdien, piektdien, sestdien un svētdien: 11 – 17,
ceturtdien: 12 – 19,
pirmdien un otrdien: slēgts

Izstādi atbalsta Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijas Republikā.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu