Fotoizstāde: "Apturētais laiks. Dejas attēli"

Izstādē "Apturētais laiks. Dejas attēli" apkopotas 50 fotogrāfijas – melnbaltu un krāsainu Vācijas dejas fotogrāfu un mākslinieku fotogrāfiju izlase. Izstādes kompozīcija veidota tā, ka katrs darbs tiek prezentēts kā vienots objekts estētiska pozīcija.

Kustība un fotogrāfija – kādi pretstati! Ne tikai mākslā. Kustība – ikvienas pārmaiņas dzinējspēks – iemieso dzīvīguma un klātbūtnes principu. Tās estētiskais vispārinājums izpaužas dejas mākslā. Deja nozīmē kustību, ko veido mūzika, melodija un ritma. Deja simbolizē dinamiku un nepārtrauktas pārmaiņas.

Kādas kustības fotogrāfija ir zaudējums un ieguvums vienlaikus. Zaudējums, jo fotogrāfija nevar attēlot specifiskas, organiskas kustības ilgumu. Fotogrāfija fragmentē telpu un sadala laiku. Pāri paliek reflektētas gaismas pēdas divu dimensiju virsmā, saglabāts fragments. Dejas fotogrāfija rada sastingušu mirkli un tāpēc pirmām kārtām ir "mākslīgāka" nekā tēlojošā māksla, ko tā gan "attēlo", tomēr spējot tvert tikai tās fragmentu. Dejas fotogrāfija parāda dejojošo ķermeni kā laika un gaismas melanžu, kā tikko jaušamu kustību, konfrontējoties ar dinamikas un momentuzņēmuma ambivalenci.
Izstāde piedāvā Vācijas dejas fotogrāfu un tēlojošo mākslinieku un viņu dejas un kustības redzējumu izlasi. Skatuves un studijas fotogrāfijas kā personiskas attēlu horeogrāfiskās vīzijas atspoguļo vienlīdz reprezentatīvu un subjektīvu skatījumu uz mākslas formu, kas veidojas dokumentācijas un mākslinieciskās autonomijas saskarsmes vietā.
Izstādes galvenā uzmanība vērsta uz atšķirīgajām, bieži antagonistiskajām estētiskajām pozīcijām, kas skatītājam sniedz salīdzinošu skatījumu uz Vācijas dejas un mākslinieciskās kustības fotogrāfisko tvērumu. Un īpašu valdzinājumu skatītāju acīs izstāde iegūst arī ar to, ka fotogrāfijas caurstrāvo vai tajās savā veida atbalsi rod tādu horeogrāfu kā Filipa Gēmahera, Sašas Valcas un Viljama Forsaita estētiskie mūsdienu dejas uzstādījumi.

Izstādē "Apturētais laiks. Dejas attēli" apkopotas 50 fotogrāfijas – melnbaltu un krāsainu Vācijas dejas fotogrāfu un mākslinieku fotogrāfiju izlase. Izstādes kompozīcija veidota tā, ka katrs darbs tiek prezentēts kā vienots objekts estētiska pozīcija.

Izstādes fotogrāfiju autori ir Andrea Essveina, Dominiks Mentcoss, Agnese Nolteniusa, Vanesa Ossa, Jērgs Reiharts, Betina Štēsa, Bernds Uligs, Gerts veigels un Pēters Velcs.

Izstādes veidotājs: Ķelnes Vācu dejas arhīvs / SK Stiftung Kultur sadarbībā ar 14. Starptautisko Baltijas baleta festivālu.
 

Izstādes autori un darbi:

Agnès Noltenius / Agnese Noltiusa
"Forsythe-Detail" – Dana Caspersen, Nik Haffner, Thomas McManus, Tamàs Moritz, Antony Rizzi, Jone San Martin – 1996/1999

Pēkšņi paskatīties uz savu darbu ar deju citādāk, apturēt kustības momentu tā, lai pirms tam neredzamais kļūst saredzams – tas bija pamudinājums Agnesei Nolteniusai fotografēt Frankfurtes baleta mēģinājumus un uzvedumus. Fotografējot viņas uzmanība galvenokārt bija pievērsta kustību arhitektūrai.

Vanessa Ossa / Vanesa Ossa
aus der Serie "Tänzer" – 2005
no sērijas "Dejotāji" – 2005

Veidojot sēriju "Dejotāji", Vanesa Ossa apmeklēja 30 dažādus dejotājus Rūras novadā, Ķelnē un Diseldorfā. Portretus un kustību studijas fotogrāfe apkopoja montāžā "Dejotāja tipoloģija". Māksliniecei vienotā sērija ir būtiskāka nekā katrs atsevišķais darbs, fotogrāfijas uztveramas kā darbu grupa. Tikai tad aplūkotājam atklāsies fotogrāfijas redzamo vienojošais dzinējspēks, ko pauž poza un ķermeņa valoda: kaisle izpausties, attēlot sevi dejā.

Andrea Esswein / Andrea Esveina
Zyklus "Erweiterte Bewegungen" – 2004
Cikls "Paplašinātās kustības" - 2004

Sadarbojoties ar horeogrāfu Filipu Gēmaheru projektā INCUBATOR SERIES, 2004. gadā tapa cikls "Paplašinātās kustības". Izstādē iekļautais "Žestu atlants", kas sastāv no deviņām fotogrāfijām, veidots kā viena horeogrāfa un arī ar konceptuāli vadītu žestu un kustību secības starpniecību pausts ķermeņa "runāšanas" akta portrets.

Joerg Reichardt / Jērgs Reiharts
"Competition I / II / III" – Jorge Moro, Micky Friedmann – 2002

Veidot inscenējumus un horeogrāfijas ārpus skatuves – tā savu interesi par dejas un kustības fotogrāfiju raksturo fotogrāfs Jērgs Reiharts. Raksturīgs elements viņa darbos dejotāja "statiskās nekustības/atrašanās gaisā" kompozīcijas arhitektūra kompleksā attēla struktūrā.

Bernd Uhlig / Bernds Ūligs
Serie "Der sterbende Schwan" – Steffi Scherzer – Ballett der Staatsoper Berlin - Ch.: Michail Fokine – 1996
Sērija "Mirstošais gulbis" – Štefija Šercere – Berlīnes Valsts operas balets – horeogrāfs: Michail Fokine - 1996

No pirmā acu uzmetiena redzami dejas un kustības konvencionālās tēlainās izpausmes formas fragmenti. Fotogrāfijas nosaukums ir otrs apliecinājums iepriekš vairāk nojaustajam, tad ieraudzītajam klasiski akadēmiskajam dejas tvērumam. Bernda Ūliga "neskaidrās" fotogrāfijas rāda dejojošo ķermeni kā laika un gaismas sajaukumu, kas fiksēts tikko samanāmā kustībā. Gaismas atstātajās pēdās manifestējas elpu aizraujošais, neredzamais moments starp lietas parādīšanos un tās pazušanu. Izstādē iekļautie darbi tika veidoti klasiskajā melnbaltās fotogrāfijas tehnikā. Krāsu nianses radās, attēla sudrabu ķīmiski pārvēršot daļēji halogenizētā sudrabā.

Bettina Stöß / Betina Štēsa
"Moving Moments" – Markus Heckel, Eduardo Cunha, Martin Sierra - 1996

Darbs pie četrām sērijas "Moving Moments" fotogrāfijām sākās, rotaļājoties ar kustības un formas izpausmi zīmējumā montāžu fotogrāfes skiču grāmatā. Betinas Štēsas vēlākajos pārlikumos studijā dejotāji šķietami atrodas gaisā un saplūst kopā skulpturālā telpas, gaismas un kustības kompozīcijā. Liekas, ka fotogrāfei un viņas dejotājiem ir tikai viens mērķis: uz mirkli likt aizmirst Zemes pievilkšanas spēku.

Dominik Mentzos / Dominiks Mentcoss
Sequenz aus "Human Writes" – Jone San Martin – Performance Installation von William Forsythe und Kendall Thomas – 2005

Pamats šai fotogrāfiskajai refleksijai bija Viljama Forsaita četru stundu garā instalācija "Human Writes", kuras pirmuzvedums notika 2005. gadā. Priekšnesumā Forsaita deju kompānijas dejotāji kļuva par performances dalībniekiem, kuri ar melnām oglēm uz balta papīra rakstīja teksta fragmentus no Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas – iekļaujoties kustību un rīcību ierobežojošajā performances telpas instalācijā. Dominiks Mentcoss šo "dejojošās rakstīšanas" procesu iztulkoja fotogrāfiju montāžā no fragmentētu ķermeņu un kustību izteiksmes momentiem.

Dominik Mentzos / Dominiks Mentcoss
William Forsythe - 1995

‚Frozen Moments’ – horeogrāfa Viljama Forsaita ķermenis, ko kustībā fiksējusi Dominika Mentcosa kamera, vienlīdz unikāli un impresionistiski simbolizē "apturētā laika" mirkli, ko iemieso ikviena dejas un mākslinieciskas kustības fotogrāfija. Taču skatītāja aplūkoti un domās savirknēti, šie mirkļi rada arī kustības ilūziju.

Gert Weigelt / Gerts Veigelts
Rouge et Noire - 2006 (2004)
Sarkans un melns – 2006 (2004)

Abstrakcijā ietverts dejojošas kustības ķermeniskums un plastika un līdzās tam skatītājam pavērts jauns skatījums uz atsevišķa horeogrāfa daiļradi vai deju un māksliniecisku kustību vispār – tas cita starpā raksturo Gerta Veigelta dejas un fotogrāfijas uztvērumu. Savās montāžās un kolāžās viņš izmanto gan skatuves fotogrāfijas, gan studijā tapušus darbus. Sešdaļīgās kolāžas "Rouge et Noire" pamatā ir aina no Sašas Valcas un Takako Suzuki iestudējuma "Ķermenis".

Gert Weigelt / Gerts Veigelts
Triptychon mit Neonröhre (Triptych with Neontube) - 2002 (1995/1980/1995)
Triptihs ar neona cauruli - 2002 (1995/1980/1995)

Abstrakcijā ietverts dejojošas kustības ķermeniskums un plastika un līdzās tam skatītājam pavērts jauns skatījums uz atsevišķa horeogrāfa daiļradi vai deju un māksliniecisku kustību vispār – tas cita starpā raksturo Gerta Veigelta dejas un fotogrāfijas uztvērumu. Savās montāžās un kolāžās viņš izmanto gan skatuves fotogrāfijas, gan studijā tapušus darbus.

Peter Welz / Pēters Velcs
airdrawing | forsythe | above | right-hand movement – 2004

Dejotājs kļūst par jauna, mediju veidota dejas attēla konstruktoru. Berlīnes mākslinieka Pētera Velca darbā šis konstruktors ir horeogrāfs Viljams Forsaits, kura speciāli šim darbam radītās dejiskās kustību sekvences (izmantojot Semjuela Beketa citātu), tika filmētas no dažādām perspektīvām. Vienlaicīgi Forsaita roku kustības telpā papildus filmēja divas pirkstu kameras, ar kuru starpniecību dejotājs dokumentēja pats sevi un apkārtējo telpu. Uzfilmētā materiāla un roku kustību radītais grafiskais musturs veido fonu filmas projekcijai.

Edmund Kesting / Edmunds Kestings
Dore Hoyer – Negativmontage - ca. 1937
Auflage der Griffelkunst-Vereinigung, Hamburg, 1992
Dore Hoiere – negatīvu montāža – apm. 1937
Hamburgas Grifeles mākslas apvienības izdevums, 1992

Vairākkārtējas izgaismošanas un negatīvu montāžas tehniku Edmunds Kestings izmantoja gandrīz visās fotogrāfijas sfērās, taču jo īpaši savos mēģinājumos, attēlot dejas kustības dinamiku kā kompozicionālu gaismēnu spēli. Modernā dejotāja un horeogrāfe Dore Hoiere bija viena no personībām, kuru Kestings vislabprātāk portretēja šādā veidā.

Fritz Peyer / Frics Peiers
Zwei fotografische Impressionen eines Tanzes von Dore Hoyer – um 1965
Divas Dores Hoieres dejas fotogrāfiskas impresijas – ap 1965

Frica Peiera dokumentālā stila pamatā bija dziļa cieņa pret visu, kas bija kameras priekšā. Tāpēc viņš izvairījās no visa, kas viņaprāt attēlā transponētos kā subjektīva izpratne. Peieram piemītošā intuīcija, sajust kādas ainas vai kustības teatrālās kulminācijas punktu, ļāva viņam rast arī netradicionālas fotogrāfiskā attēlojuma formas, kas šodien jau sen iekļaujas foto estētikas repertuārā.

Siegfried Enkelmann / Zīgfrīds Enkelmans
Fotografische Impression von "Der Feuervogel" – Bayerische Staatsoper München –
Ch.: Heinz Rosen – 1962
"Ugunsputna" fotogrāfiska impresija – Minhenes Bavārijas valsts opera – horeogrāfs Heincs Rozens – 1962

Zīgfrīda Enkelmana fotogrāfijas nekad nebija tikai žurnālista ikdienas darbs, viņš vienmēr centās dejas dinamiku pārcelt brīvā mākslinieciski fotogrāfiskā apveidā. Skatītāju fascinējošs attēls viņam vienmēr bija tikpat būtisks kā dokumentācija. Zīgrfrīda Enkelmana mākslinieciskā nostāja ne tikai apmierināja dejotājus, ar to viņš radīja imponējošu, no laika neatkarīgu dejas kā mākslas formas tēlu.

Nicolas Desponds / Nikolā Despons
"schwebende kompositionen" – Installation – 1999
"gaisā esošās kompozīcijas" - instalācija – 1999

Instalācija tapusi 1999. gadā sadarbībā ar Vācijas dejas arhīvu Ķelnē. Pamats un materiālā bāze ir cita starpā arī Zīgfrīda Enkelmana fotogrāfijas, kura mākslinieciskais mantojums ir Vācijas dejas arhīva īpašums.

Izstādes laiks: 3.04. – 25.04.2009., pirmdien - piektdien: 9:00–20:00,
sestdien: 9:00–15:30
Gētes institūtā Rīgā
Torņa ielā 1 (ieeja no Klostera ielas)
Ieeja: bez maksas

Izstādes svinīga slēgšana: piektdien, 24.04.2009. / 15:00
Gētes institūtā Rīgā, Torņa ielā 1

Turpmākie pasākumi saistībā ar 14. Starptautisko Baltijas baleta festivālu:
- filmas par deju, kas tiks demonstrētas izstāde laikā Gētes institūtā Rīgā (DVD)
- Brēmenes dejas teātra viesizrāde: Urss Dītrihs "KURP", LNO, 29.04.2009. plkst. 20:00.
- Luca Gregora filma "Karaļbērni" Vācu kino kluba ietvaros kino RĪGA 30.04.2009. plkst. 19:00.
www.goethe.de/riga

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu