Es viņus redzu Ievas Jurjānes personālizstāde

19.oktobrī plkst. 15:00 izstādes kuratore Diāna Barčevska aicina visus interesentus uz Svētdienas sarunu muzejā ar mākslinieci, piedāvājot apspriešanai laikabiedra tēla tēmu Ievas Jurjānes daiļradē.

Pazīstamā scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne personālizstādē Es viņus redzu izstādījusi divas abpusēji papildinošas zīmējumu grupas – 14 dabiska lieluma laikabiedru portretus un vairākus dokumentālus situāciju zīmējumus, kas balstīti uz novērojumiem. „Man vienmēr ir bijusi interese par cilvēku, lai kādā veidā es būtu izpaudusies. Tas ietver savstarpējās attiecības, jutekliskas noskaņas, emocijas, dažādus situatīvus paradoksus un goteskas – lietas, kas liek novērtēt situāciju slēpto jēgu,” saka darbu autore.

Strādājot kino un teātrī, Ieva Jurjāne ir izkopusi spēju ar plastisko zīmju palīdzību vizualizēt literatūru. Šeit liela nozīme jebkuram elementam – gan kompozīcijai, gan krāsu attiecībām, gan cilvēku proporcijām attiecībā pret kādu objektu. Ievas dokumentālajos situāciju zīmējumos katrā ir kāds notikums – sava veida realitātes ilustrācija, kas ir attainota uz papīra. Tie ir kā kadrēti stāsti, kas ietver sevī attēlu iekšējo dramaturģiju. Dažos no šiem var ieraudzīt arī personāžus, kuri redzami izstādes portretu daļā.

Pievēršanās portretu žanram Ievai notikusi dabiski un nejauši – radusies nepieciešamība attainot cilvēku ar jaunu realitātes apziņu nekā līdz šim. Portretēto vidū ir zināmi un arī plašāk nezināmi cilvēki – rakstniece, aktieris, zinātnieks, filozofs, sportists un citi, kas bijuši saistīti ar mākslinieci kādā dzīves periodā un ietekmējuši ar savu personības pievilcību un pozitīvismu. Portretēšanas process Ievai Jurjānei nozīmē sava veida stāsta režiju – katrs pozēšanas seanss licis izjust cilvēka dažādos psiholoģiskos stāvokļus un to ietekmi uz personību. Katra reize – kā jauns laika un emociju slānis, kurā atklājas gan portretējamā, gan mākslinieka daudzslāņainība. Māksliniece šos seansus nosauc par „satikšanos ar kvalitāti”.

„Gan ar zīmējumiem, gan ar portretiem es atradu baudu procesa lēnumā – spējā bremzēt laiku, nesteigties uz rezultātu, bet iedziļināties detaļās – nokļūt bezlaikā, kas ir liela vērtība,” paskaidro Ieva Jurjāne.
Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Daži I.Jurjānes biogrāfiskie dati:
Ieva Jurjāne absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, kur 1996.gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu. Latvijas Nacionālajā operā Ieva Jurjāne veidojusi scenogrāfiju J.Lūsēna un M.Zālītes „Putnu operai" (režisore Baņuta Rubesa, 2000) un P.Čaikovska „Jevgeņijam Oņeginam" (režisors Viesturs Kairišs, 1999), kā arī scenogrāfiju un kostīmus D.Šostakoviča „Mcenskas apriņķa lēdijas Makbetas" iestudējumam (režisors Andrejs Žagars, 2006), R.Vāgnera „Zigfrīds” (režisors Viesturs Kairišs, 2008).

Ilgstoši sadarbojusies ar Kairiša teātra grupu United Intimacy, veidojusi vizuālo ietērpu Nepanesamā teātra arteļa, Latvijas Nacionālā teātra un Jaunā Rīgas teātra izrādēm, ieskaitot brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laikus", I.Ābeles „Tumšos briežus", „Skolu”, M.Zālītes „Margarētu", R.Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos", M.Eliades „Čūsku" un „Jaunavu Kristīnu" un E.Sabato „Tuneli" Viestura Kairiša režijā, kā arī T.Bernharda izrādei „Varoņu laukums” (V.Kairišs, 2008) Dailes teātrī.

Strādājusi par mākslinieci inscenētāju un kostīmu mākslinieci Viestura Kairiša filmām „Tumšie brieži", „Romeo un Džuljeta", „Pa ceļam aizejot", „Kāzas", A.Bley animācijas filmām „Doktora D. sala" un Māras Liniņas „Laiks eņģelim".
Sarīkojusi vairākas personālizstādes Rīgā un piedalijusies grupu izstādēs ārzemēs

Nozīmīgākās personālizstādes:
2000. Ekspozīcija Seriāls, Rīgas Galerija, Rīga
2000. Ekspozīcija Q Teatteri teātra festivāla Baltic Circle ietvaros, Helsinki, Somija
1999. Ekspozīcija Dāņu Kultūras Institūtā, Rīga
1997. Ekspozīcija Proporcijas~Attiecības, galerija Daugava, Rīga
1995. Ekspozīcija galerijā Anna Pavlownahuis, Holande
1994. Ekspozīcija Peldēšanās zeltā, galerija Centrs, Rīga