Boriss Bērziņš. Gleznas, grafika, zīmējumi "Brunči"

2008.gada 12.decembrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē tiks atvērta izcilā latviešu gleznotāja Borisa Bērziņa (1930–2002) darbu izstāde Brunči

Mākslinieka mantojuma kolekcijas kārtējā izstāde no muzeja krājuma veltīta tēmai, kuru autors uzskatīja par vienu no savām vizītkartēm.

14.decembrī plkst. 15:00 visi interesenti aicināti uz Svētdienas sarunu muzejā ar izstādes kuratori, mākslas zinātnieci Gundegu Cēberi, kura stāstīs par Borisa Bērziņa dzīvi un daiļradi.

Izstādi varēs apmeklēt līdz 2009.gada 18.janvārim.

Boriss Bērziņš – gleznotājs, grafiķis, zīmētājas, pedagogs. Dzimis 1930.gada 7.oktobrī Rīgā. No 1947. līdz 1952.gadam mācījies Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, no 1952. līdz 1959.gadam – Latvijas Valsts mākslas akadēmijā, ko beidza ar diplomdarbu Plostnieki Eduarda Kalniņa vadībā. Izstādēs piedalījās kopš 1955.gada. Pēc Eduarda Kalniņa nāves 1988.gadā pārņēmis un vadījis PSRS Mākslas akadēmijas Glezniecības radošo darbnīcu Rīgā.

Kopš 1961.gada bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Saņēmis nozīmīgus apbalvojumus Latvijā un ārvalstīs. 1994.gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli. 1995.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1997.gada – Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. 2000.gadā saņēma Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par mūža ieguldījumu mākslā.

Ar 2002.gada 1.februāra testamentu visus savus darbus novēlējis Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.
Miris 2002.gada 11.februārī. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

Izstāde Brunči veidota ar mērķi sniegt ieskatu Borisa Bērziņa atstātajā bagātīgajā radošā mantojuma klāstā, kur spilgti iezīmējas viņa pasaules uztveres un mākslinieciskās domāšanas savdabība. Mākslinieks iecienījis dažas tēmas, ko variē, katrā jaunā audeklā, grafikas lapā, akvarelī vai zīmējumā tiecoties pēc lielākas izteiksmības, atrodot neparastus aspektus, izvirzot arvien jaunus kompozicionālos uzdevumus apbrīnojami harmoniskā formas un satura saskaņā.

Ar aizrautīgu labpatiku Boriss Bērziņš attēlo ikdienišķas lietas un priekšmetus, kā piemēram, brunčus, un tieši šī tēma viņam atnesa starptautisku atzinību – 1979.gadā par zīmējumu Brunči Klīvlendas 4. starptautiskajā zīmējumu biennālē Midlsboro, Anglijā mākslinieks ieguva otro prēmiju. Un kā allaž, vislabākais izskaidrojums un motivācija tēmas izvēlei ir paša Borisa Bērziņa izteikumi:

"Sākās ar vēlēšanos minimāliem līdzekļiem panākt maksimālu izteiksmi. Kā klusajā dabā ar sauli, maizi, pienu, krūzi – tā nav klusā daba kā frančiem "nature morte" vai vācu "Stilleben" – es gribēju to paplašināt. Arī brunči – vienkārši tos uzgleznot ir par maz. Pat labi, profesionāli uzgleznot ir par maz. Man liekas, ka var teikt – kam tie brunči ir piederējuši. Kam? Man ir ļoti daudz variantu – zīmējums, ogle, eļļa, grafikas, litogrāfija – , tie pabijuši daudzās pasaules malās. Par brunčiem galu galā es saņēmu Anglijā starptautiskajā zīmējumu biennālē sudraba medaļu (zelts – Henrijam Mūram). Tie brunči man ir laimīgi. (..) Brunči arī sākumā bija kā joks, humoriņš. Vēlāk viss pāriet nopietnībā.

Brunči? Radās no sievietes. Man jau neērti teikt, bet pakaļa atkal. Brunčus jau uz galvas nenēsā. Bieži uz laukiem esmu redzējis, ka brunčus tā pārmet pār krēslu. Nu, es piepolsterēju, kur ir gurns, lai būtu it kā atgādinājums,- labi izskatās! Man ir bloks ar zīmējumiem un arī grafikas.

Gotiskie brunči, piemēram – svārki uzmesti uz krēsla, un krēsla atzveltnes pīķi duras it kā cauri. Kaulaini – gotika. Šitie ir lauku barocco. Tad ir rokoko brunči – Ludviķa IV laiks – , tādi fifīgi. Tad man ir zīmējums bez uzspēles, tādi, kā ir, – reāli. Un arī ir labi. Tad ir izbalējuši brunči. Zaļgani. Un var redzēt iekšpusi, kas ir zaļa, bet virsējā drāna izbalējusi, vairs nav zaļa, bet pelēcīgi rozā. To es arī redzēju dabā. Tad ir izsēdēti brunči. To uz krēsla grūti parādīt, bet tie ir dāmai pie cūku kaušanas. Es redzēju, ka sieviete dara tā, ka griež tos brunčus apkārt, lai nav izsēdēti. Tad ir brunči ar ielāpiem, izberzti, novalkāti. Ļoti daudz ir. Veselu vēsturi var uzrakstīt par brunčiem, par to, kas tos ir valkājis."

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazā zāle (K.Valdemāra iela 10a)
Darba laiki:
Katru dienu 11:00 – 17:00, kase 11:00 – 16:45
Otrdienās slēgts

Biļešu cenas NB! (ar šo biļeti ir iespējams arī apskatīt pastāvīgās ekspozīcijas)
Pieaugušie: 1,00 (0,70)* Ls
Skolēni, studenti, pensionāri: 0,50 (0,30) Ls
Ģimenes biļete (1-2 pieaugušie ar 1-4 bērniem līdz 16 g.v.): 4,00 Ls
* Iekavās norādītas cenas 1 apmeklētājam grupā, kurā ir vismaz 8 dalībnieki. Grupas vadītājam ieeja bezmaksas

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu