Spēle

Atlaidies ērtāk. Piever mazliet acis un elpo rāmi. Domā, pārdomā, izdomā... Un sapņo. Izsapņo.

Kā viņš pieceļas kājās un pastiepj roku, kad ienāc pa durvīm. Ieskatās acīs un pieliecas noskūpstīt. Kā viņš nosēdina sev blakus un sāk uzdot jautājumus. Tad viņš pajautā, ko dzersi, kaut jau zina atbildi. Un, kad dzērieni ir atnesti, abiem jau sāk mirdzēt acis. 

Es eju viņu satikt, kad šķiet, ka sāku zaudēt sevi. Mans atspulgs viņa acīs kļūst arvien lieliskāks ar katru stundu. Un tas nav alkohols. Viņa šarms mani pamodina, uzmodina un liek sasparoties. Ar katru mirkli, es kļūstu arvien sievišķīgāka un... Uz mirkli The Game ir vissvarīgākais. 

Viņš saņem roku savējā. Ieskatās acīs. Pieliecas... Ievelku elpu, pieveru acis, bet ne pavisam, nenovēršos. Zinu, ka viņa roka tūliņ atradīsies jau uz vaiga, uz kakla... Uz mana dekoltē. Viņa lūpas viegli pieskaras manam vaigam. Viņš ir pievilcis mani sev pavisam tuvu klāt un tagad jau aicina sev klēpī. Un ļaujos. Ļaujos būt, ļaujos pievilināties. Viņš pieglaužas tik tuvu, tik... It kā meklēdams ne tikai fizisku tuvību. Un čukst: "You are so cuddly," un pēc brīža, mazliet atliecoties: "And warm".

Daļa no Spēles ir tā, ka mēs esam draugi. Mēs uzticamies, ticam un cienam viens otru. Tas piedod visam kvalitāti.

Pieglaužu savu vaigu pie viņa pieres un smejos. Pasaule griežas Un tad viņš atkal mazliet atliecas un ieskatās man acīs. Šoreiz tas ir pavisam savādāk. Vairs ne tik maigi, bet jau ar to īpašo dzirksti. Mazliet dzīvnieciskāk. Un sekojošais skūpsts jau ir straujāks. Mazliet aizsit elpu. Mums. Ļauju uzsēdināt sevi uz galda. Viņš nostājas man starp kājām un smaida. Pagriežu galvu, sameklēju savu dzērienu uz galda, viņš, neko nesakot, pasniedz to man un paņem savējo. Mēs smaidam, saskandinam.

No Marks, No Bruises.
Just The Game.

Un tad mēs smejamies, viņš pogā vaļā manu blūzīti un ļauj tai lēni noslīdēt pār maniem pleciem. Atkailinot manu muguras izliekumu spoguļa atspulgam. Un atklājot kailu iekāri viņa acīs.
Mēs slēpjamies. Viens pie otra, viens otrā. No visiem pārējiem.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

15 komentāri

Komentēšana pieejama visiem.

Vita (Vitux6inbox.lv), 14.01.2010. 18:03:35 (ip:159.148.3.187)

Komentāra reitings: 0

Mazliet zinama situacija. Sajutas kolosalas un neaizmirstamas, bet IT`S JUST THE GAME :)

inara, 15.01.2010. 17:25:30

Komentāra reitings: 0

Bet man liekas, ka nav ne vainas Spēlei. Ir ļoti patīkami un relaksējoši. All the fun without the pain.

Vita, 16.01.2010. 16:59:28 (ip:159.148.3.187)

Komentāra reitings: 0

Tas gan tiesa.. reizem tiesam labak ir bez sapem, jo tad mazak problemu, bet spele paliek spele.

inara, 17.01.2010. 16:50:35

Komentāra reitings: 0

Kad tad ir bijis labāk ar sāpēm? :) Un spēlei nav ne vainas. Sajūtas tik pat īstas, bet tikai uz īsāku laiku. Un pārējā laikā var darīt ko vien sirds kāro.

Vita, 17.01.2010. 17:23:54 (ip:159.148.3.187)

Komentāra reitings: 0

Cik ilga ir spele ir atkarigs no mums pasiem, bet fakts gan ir tas, ka muzigi vina nevilksies. Citam ta ir uz isu laiku, citam mazliet ilgak, bet pareja laika, patiesam, dari ko gribi. :)

inara, 18.01.2010. 18:09:18

Komentāra reitings: 0

Es ar savu rotaļu biedru satiekos pa retam un mums ir šīs skaistās naktis. Bet mūžīgi jau es to nemaz negribu. Pārmaiņas laiku pa laikam ir labi.

Vita, 20.01.2010. 15:33:22 (ip:159.148.3.187)

Komentāra reitings: 0

Ar savejo es satikos visai biezi, bet protams, ka muzigi ar ta negribu...

nu jau protams vis ir cauri, bet sie vakari ir neaizmirstami :)

deni2s, 20.01.2010. 20:52:14

Komentāra reitings: 0

Rezerves varianti? Phe...

inara, 22.01.2010. 02:53:10

Komentāra reitings: 0

Nu, ne man šajā situācijā :P

cilindrs, 22.01.2010. 15:50:09 (ip:95.68.75.152)

Komentāra reitings: 1.431

jūs monopolu spēlējāt?

kampy, 25.01.2010. 08:24:52

Komentāra reitings: 0

es tikai nesaprotu kapēc spēle. doma ir ķip, paspēlējas, jo zin, ka katrs aizies pēc tam uz savu pusi?

Vita, 26.01.2010. 15:31:46 (ip:159.148.3.187)

Komentāra reitings: 0

Tas nav rezerves variants.. ta vienkarsi ir, jo ne viens ne otrs negrib ko vairak.. ta vienkarsi ir spele un ja, velka katrs aiziet uz savu pusi.
Vienigi mana gadijuma vins palika.

inara, 27.01.2010. 07:13:07

Komentāra reitings: 0

Tāpēc, ka tā ir spēle. Tāpēc, ka mēs rotaļājamies kopā kā tādi bērni. Un, kad pienāk vakars (mūsu gadījumā gan no rītiem), tad katram jāiet savās mājās. Tā ir spēle, kurā mēs izliekamies, ka esam pilnīgi īsti un... Uz to mirkli esam arī. Spēle, kurai ir noteikumi un viss pārējais.

deni2s, 27.01.2010. 12:29:28

Komentāra reitings: 0

Cik sarežģīti.

kunģis, 28.01.2010. 18:37:09 (ip:89.201.106.231)

Komentāra reitings: 0

gan jau arī tu sagremosi.

uz rakstu sarakstu