Lietus sezona

Ināra Serra, 11.06.2009., 20:03

Visi mazliet slapjāki, mazliet atsvešinātāki. Ilgojas satuvināties. Jākārdina vienam otru ar lūpām, maigi jākož ausīs un karsti jāelpo uz kakla. Lai pazudinātos kaislīgā skūpstā.

Klaiņoju pa zināmām ielām, vēroju svešādos cilvēkus. Domāju. Ļauju lietus lāsēm krist matos, ripot pār seju, pār rokām, kaklu. Atveldzēt manas pārkarsušās domas. Cauri mākoņiem man acīs spīd saule un gribas uzlikt saulesbrilles. Patverties.
Atlaisties jūras paša krastā, ļaut viļņiem apskalot manu nokaitēto ķermeni. Aizvērt acis un likt domām plūst. Būt princesei un bez skūpsta nemosties. Pazaudēt realitāti. Pieskārienos.

Lietus sezona. Ilgpilnas ūdens piles slīd pār autobusa logu acu priekšā. Domu tik daudz, ka bail kaut vienai pieķerties, jo ar jebkuru var apdedzināties. Sākusies vasara, mīļie.

Autors - rp72