Iemīlēšanās
Ināra Serra, 20.07.2009., 02:15Skeptiķa pārdomas.
Kādu dienu, mēģinot uzrakstīt īsziņu kādam, iedomājos par iespēju, ka varētu iemīlēties. Sajust atkal kaut ko pavisam jaunu, satraucošu... Sagriest pasauli kājām gaisā, paskatīties uz visu pilnīgi savādāk, atsākt ticēt visnaivākajiem stāstiem...
Iedomājos tās trīsas, to apreibinošo kņudoņu, to... nu to lidojumu. Es uzrakstīju draudzīgi sirsnīgu īsziņu, nosūtīju un, ar sava prāta racionālo daļu, uzreiz apzinājos, ka nesaņemšu atbildi. Man netraucētu tas, ka viņš ir precējies, ar bērniem, mani nesatrauc viņa darbs, viņa draugi nemaz nav tik dīvaini... Bet tad es atcerējos pārējo.
Iemīlēšanās nav tikai šķebinoši salda rožu smarža, kas apdullina smadzenes, līdz tās nespēj ražot ko citu kā tikai ķīmiskas vielas, kas rada laimes sajūtu. Iemīlēšanās pārvērš cilvēkus par neciešamiem, pļāpīgiem un ignorantiem radījumiem. Iemīlēšanās ir bezpersoniska. Prāts ir tik pārņemts ar sajūsmu, kuru izraisa ik baltais mākonītis, ka nav laika pievērsties citiem cilvēkiem.
Un ir cilvēki, kuriem šīs viesuļvētras destruktīvismam līdzīgās sajūtas izraisa kaut kādu high. Un uz viņiem reizēm ir tik fantastiski skatīties. Kā viņi lido pa gaisu, cik savādi mirdz viņu acis, ar kādu sajūsmu viņi elpo...
Garminzmdq
XVII century was Nicholas Jarry <fr>.Weaponhpn
Hi, ego volo scire vestri pretium.OliviaSax