Attiecības no attāluma
Ināra Serra, 07.05.2009., 17:12Šis nebūs stāsts par mani, bet par maniem draugiem. Par to, cik dažādi cilvēki rīkojas it kā līdzīgās situācijās. Kā brīvdienu romāni, nejaušas satikšanās un lēna satuvināšanās noved cilvēkus pie galvu reibinošām atmiņām, skumjām un neprātīgiem lēmumiem.
Pēdējā laikā aktuāli palikuši jautājumi par long distance relationships. Līdz ar iespēju paplašināšanos, dzīves nekonkrētību šajos apstākļos arvien vairāk sanāk satikties, iemīlēties, bet… Pa vidu taču daudz, daudz kilometru.
Citi metas pa galvu, pa kaklu un meklē iespējas būt tuvāk. Citi ļaujas impulsiem un sapērk avio vai vilcienu biļetes (īpaši, ja vairākas uzreiz). Citi iet pastaigāties ar draugiem gar upi un ik pa brīdim skumji atzīt, ka, lai kā negribētos, bet laikam jau nekas nesanāks. Bet citi tikai teoretizē par šim iespējām.
1) Var aizbraukt uz citu valsti, pie draudzenes padzīvoties, bet satikt puiku un palikt pie viņa nedēļu ilgāk kā plānots. Bet katram sava dzīve, katram savā valstī.
2) Var iepazīties universitātē, kopīgu priekšmetu studējot, lai pēc laiciņa saprastu, ka forši taču kopā. Bet pēc 3 mēnešiem meitenei jābrauc atpakaļ mājās. Valsts jau tā pati, bet tik un tā simtiem kilometru pa vidu.
Trešais gadījums, ko es te minu, gan ir tikai teoretizēšana par tēmu, kas patiesībā lika pamatu šim rakstam.
1) Viņa satika puiku, par kuru mēs nespējām vien beigt atklausīties. Tik lielisku, tik sajūsminošu, tik mīlošu, tik savu, tik… you name it. Kad viņai beidzot nācās braukt prom no turienes, viņi sarunāja, ka mēģinās. Nu, nevis, ka mēģinās, bet ka nešķirsies! Ar baigo pārliecību, ka viss sanāks. Abi kopā sapirkās Eurostar biļetes kādām 4 nedēļas nogalēm. Bet pa vidu bija viena, kurā ne viņa varēja braukt, ne viņš. Ziniet, reizēm gadās piekrāpt aiz ilgām. Kad tik ļoti pietrūkst tā otra, ka tu meties svešos apskāvienos, lai tikai kaut mazliet atveldzētos. Un tad jāguļ uz muguras, jāskatās griestos un jāsaprot, ka long distance never works. Divi cilvēki kopā neizmanto četras biļetes. Viņa atrada jaunas aizraušanās, bet neļāvās tam vairāk par nedēļu katrai, kaut tās bija tuvāk.
2) Viņi saaka kopīgu priekšmetu studēt oktobrī. Viņai viņš uzreiz patika, bet viņš par to nezināja līdz pat februārim. Bet viņi abi jau no paša sākuma zināja, ka pienāks aprīļa beigas un viņai bus jābrauc atpakaļ uz mājām. Ar 300km pa vidu un meitenes paziņojumu, ka viņa dzīvo ar māti un pie viņas nevar palikt. Tagad viņa ir pāris nedēļas tur atpakaļ. Reti atbild uz īsziņām, neceļ telefona zvanus, bet, kad sakontaktējas, tas esot ļoti sajūsmināta par iespēju satikt savu mīļumu atkal. Bet puika tak arī šogad beidz universitāti un neviens no viņiem nevar paredzēt, kas notiks tuvāko 2 mēnešu laikā, kur nu vēl ilgāk. Abi it kā ļoti saauguši kopā, bet… Un tad mēs staigājam gar upi un viņš man stāsta. Stāsta, cik labi viss, cik forši. Bet, cik nereāli tas sāk palikt. Pēc pāris dienām viņš pārtrauc pat censties meiteni sakontaktēt. Klausot manam padomam, pieminot meiteni, viņš nesauc viņu par girlfriend, bet tikai vārdā. Vakar izglābu viņa pasauli, apgalvojot, ka viņš var būt pievilcīgs un viņam ir arī pāris jēdzīgas īpašības.
Neaizliegt sev ļauties skaistajam tomēr ir kas pavisam cits nekā vēlēties sev kādu blakus par spīti visam. Un, kaut arī mēs visi zinam, ka long distance never works, reizēm tik ļoti gribas sevi apmānīt ar cerību.
Launa
Ciao, volevo sapere il tuo prezzo.MiaSax
Zdravo, htio sam znati vašu cijenu.DimaSax