Mans motorolleris - iegāde un iespaidi

Visu vasaru pāris jaunieši manā ciematā vizinājās ar motorolleri pa ciemu, uz upi, pa mežu. Pieeju vienu dienu klāt, un saku - "Kad jums beidzot benzīns beigsies?" - "Nekad", viņi atsmej pretī. "Ēd 5 litrus uz 300 km".

Man šoks, parēķinu cik tas ir naudās, cik daudz es ieekonomētu, ja ar tādu braukātu uz darbu (ar auto, kas ēd līdz 10L/100km dienā aiziet ap 6Ls). Vajag!

Aizeju mājās, izmeklēju visu Googli, sameklējot visu pieejamo info par motorolleriem, izskatu 3 reizes cauri ss.lv un nonāku pie secinājuma, ka jāpērk vismaz 125cm³ lietots firmas ražojuma motorolleris, summā ap 400 Ls. Labāk lietots firmas, nekā jauns ķīniešu. Un ar mazu kubatūru īpaši tālu nevarot aizbraukt – pārkarst motors, un arī dzinēja resurss nav pārāk liels. Turklāt mans maršruts līdz darbam ir 15 km šoseja un 15 km pilsēta – tātad vajag ko jestrāku.

Nākamajā dienā darbā izzvejoju visu informāciju, ko vien varu dabūt no kolēģiem – par visu, ko viņi zin par motorolleriem. Neko daudz gan neizdabūju, bet vismaz mēģināju. Izrādās, ka kolēģi tajā dienā saderēja, vai nākamajā dienā es jau atbraukšu uz darbu ar rolleri vai nē. Vakarā noskatu vienu, diemžēl īpašnieks nav sazvanāms.

Nākamajā dienā beidzot sazvanu īpašnieku, kurš ir gatavs nolaist cenu no 400 līdz 250, jo "nevarot dabūt dokumentus, bet naudu baigi vajag". Kur es ar viņu braukšu bez dokumentiem? Nākas meklēt citu variantu. Zila Aprilia – 450 Ls, "pēdējā cena". Aizsūtu e-pastu – par 400 paņemšu. Pārdevējs ar mieru, aizbraucu apskatīt uz Bolderāju.

Pārdevējs izripina motorolleri: "Nu, izbrauksi?" - "Es nemāku." Pārdevējam šoks: "Kāpēc tad taisies pirkt?" "Iemācīšos." "Labi, sēdies, izvizināšu." Uzsēžos, gāze līdz galam, vējš sejā, manevrējam pa Bolderāju starp mašīnām, mēģinu ko saskatīt, jo acis asaro no vēja. Pat cepure no galvas kaut kur pa ceļam nokrīt. Šajā brīdī saprotu, ka tas, kā es iedomājos braukšanu ar motorolleri varbūt īsti nav tā kā tas patiesībā ir. Nu, ok, piešaušos. Sarunājam, ka galējo atbildi došu nākamajā dienā – nepatīk man pārsteidzīgi lēmumi. Vēlreiz ss.lv caurskatīšana un variantu izvērtēšana – šķiet, ka pats labākais variants, ņemot vērā cenas/kvalitātes/firmas/izskata/jaudas samērus.

Vēl pēc dienas sarunājam motorollera pārrakstīšanu CSDD, un pārdevējs pat piesakās atvest motorolleri ar busiņu uz manu ciemu – lai es pa ceļam nenositoties, ja jau neesmu braucis līdz tam. Tikko rolleris nogādāts ciemā, nesagaidu jauniešus, kuri solījās iemācīt braukt, uzsēžos un sāku braukt. Ļoti nepierasti ir stūrēt, īpaši grūti iet uz pagriezieniem, taču jūtos neslikti. Vakarā jau tiek vizināti ciema sīkie. Brālis aizdod simbolisku ķiveri, tā ka varu braukt arī pa ceļu. Starp citu, ciema jauniešu motorolleris, kurš mani iedvesmoja, dienu iepriekš salūza – vēl aizvien neesot salabots.

Pašlaik esmu nobraucis 1500 km, tāpēc varu padalīties ar iespaidiem. Pēc būtības daudz nerakstīšu – diezgan līdzīgi iespaidi, kā apraksta citi. Sākumā grūti piešauties pie stūrēšanas, braucot ātrāk par 70 km/h ir jūtams ļoti stiprs vējš (īpaši nepatīkami ir kukaiņi, kad ar 100km/h braucot, krūtīs trāpās spāre, ir diezgan sāpīgi). Caur sastrēgumiem izbraukt vienmēr prieks, diezgan nestabila sajūta ir bremzējot, īpaši, ja to dara strauji, jo riteņi var nobloķēties, un tad ir pagrūti novaldīt rolleri. Motorolleris tomēr ir paredzēts asfaltam – pa gruntsceļiem un mežu ar viņu nav pārāk patīkami braukt.

Par benzīna patēriņu – ņemot vērā 180cm³ dzinēju, ar rolleri braukt uz darbu sanāk 3 reizes lētāk, kā ar auto. Rēķinu, ka rollera iegāda nākamvasar jau varētu atmaksāties. Kaut arī pa šoseju parasti braucu lēnāk, kā to daru ar auto (nu nepatīkams ir tas pretvējš), nokavēto ar uzviju atgūstu pie luksoforiem un sastrēgumos.

Par tehnisko pusi – nedēļu pēc rollera iegādes izgāju tehnisko apskati bez problēmām (uz apskati bija jānomaina pagriezienu spuldzītes uz dzeltenām, par ko mani jau brīdināja rollera pārdevējs). Kopš tā laika ir bijušas sīkas nedienas, taču tās ātri un salīdzinoši lēti līdz šim atrisinājuši servisā (www.scooters.lv). Nopirku jaunu akumulatoru (15 Ls), jo vecais laikam bija savu laiku nokalpojis.

Kopumā pagaidām esmu ļoti apmierināts – pabraucot ikdienā mēnesi uz darbu esmu diezgan piešāvies pie visa, tikai plānoju vēl iegādāties motobraucēja jaku, labāku ķiveri, kas vairāk pasargā seju no vēja, knišļiem un asfalta, kā arī cimdus, lai siltāka braukšana. Protams, braucot ar auto ir lielāks komforts, var klausīties mūziku, sarunāties ar blakussēdētāju, pakasīt aiz auss, kad vēlies, taču motorolleris ir ļoti labs nelieliem ekonomiskiem ikdienas izbraucieniem, īpaši pa pilsētu, ar mērķi ātri pārvietoties no punkta A līdz punktam B.

Pēdējā laikā aizvien biežāk gan sāku aizdomāties par A kategorijas tiesībām un aizvien biežāk ieskatīties motociklu sludinājumos... It kā gribās, bet tai pašā laikā arī nevajag.

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu