Atsaldētais bembists notriec velosipēdistu
Deniss Fedotovs (deni2s), 08.08.2010., 09:48Jūlija vidū, braucot no darba, notriecu Grigoriju.
Braucu pa galveno ceļu, pirms krustojuma piebremzēju, lai nogrieztos pa kreisi. Priekšā esošais sudraba krāsas BMW arī griežas pa kreisi. Paskatos, vai pretī kāds nebrauc, vai var droši griezties – nē, neviena nav, dodu gāzi un griežos pa kreisi. Paskatos uz priekšu, lai būtu drošs, ka neiebraucu priekšā esošajam bembim pakaļā, taču turpat acu priekšā ir vēl kas – velosipēdists, kurš uzradies nez no kurienes. Acīm redzami braucis pāri krustojumam pa galveno ceļu man pretējā virzienā.
Novērtēju ātri situāciju un spiežu pa bremzēm (kā saka – "nodevu pa mēmajiem"). Mans auto praktiski apstājas. Patīkama sajūta ieplūst sirdī, ar apziņu, ka sliktākajā gadījumā, ja velosipēdists mani nebūs pamanījis, viņš ietrieksies stāvošā mašīnā. Bet tas būs sliktākajā gadījumā. Viņam vēl ir iespējas bremzēt un mainīt braukšanas traektoriju.
Taču notiek sliktākais gadījums. Velosipēds atsitās pret priekšējo numura zīmi. Vēroju pārsteigtā velosipēdista seju, kamēr viņš veļas pāri motora pārsegam man pretī. Šķiet, ka sitiens bija mīksts - tātad nav tik traki. Tikmēr velosipēdista ķermenis tuvojas vējstiklam un mīksti to iespiež, izveidojot uz tā "zirnekļa tīklu". Stikls pagalam, bet labi, ka tas nav parastais loga stikls, kas sašķīst gabalos, nodomāju pie sevis. Velosipēdists nokrīt no motora pārsega man kreisajā pusē.
Tikmēr jau ir kāda mašīna apstājusies krustojumā, vēl kāds velosipēdists jau skaļi lamā mani. Novērtēju situāciju un ātri padodu mazliet uz atpakaļu, lai avārijas dēļ neveidotos sastrēgums vai vēl kāda avārijas situācija. Izkāpju no mašīnas. Nokritušais padzīvojušais vīrietis apjucis pieceļas. Pie acs ir asinis. Pieeju klāt, atvainojos, un atzīstu savu vainu. "Kā tad tu tā...", nosaka viņš. Lai kā arī būtu, ir skaidrs, ka viņam bija galvenais ceļš, un man viņš bija jāpalaiž. Ieslēdzu avārijas signālus, tiek izsaukti ātrie, policija un vīrietis tiek apsēdināts ceļa malā. Piedāvāju vīrietim sagaidīt ātros manā mašīnā, un viņš manu piedāvājumu arī pieņem.
Vēlreiz atvainojos. Vīrietis izskatās apjucis, bet ne dusmīgs. Pavaicāju, vai viņš zin, kas tagad notiks. Nē, nezinot, kaut kas tāds atgadoties pirmo reizi. Tāpat kā man.
Pēc minūtēm 10 atbrauc ātrie, ātri apskata vīrieti, un nolemj, ka labāk aizvest uz slimnīcu, uztaisīt rentgenu. Vēl pēc 20 minūtēm atbrauc policisti, kuri nomēra visu ko redz. Tikmēr palīdzam iecelt ātrās palīdzības mašīnā vīrieša velosipēdu, kuram ir saliekta dakša, un vīrietis tiek aizvests uz slimnīcu.
Nobraucu ar mašīnu maliņā, kur policija mani palūdz uzrakstīt situācijas skaidrojumu, noformē papīrus, un paziņo, lai pirmdien es zvanot uz iecirkni un interesējos, kad jānāk uz pārrunām ar inspektoru. Sods varētu būt līdz 50 Ls, taču visdrīzāk tikšot arī ierosināta krimināllieta. Un kādu mēnesi es nedrīkstu labot mašīnu.
Palūdzu cietušā kontaktus, lai varētu ar viņu sazvanīties, taču policija iedod tikai vārdu un uzvārdu. Uzzvanu uz slimnīcu, kur man pasaka, ka cietušais jau esot aizgājis mājās (tas ir labi), taču kontaktus viņi, protams, man nedošot.
Mašīnai tika iebuktēta numura zīme, nošķaidīts numura zīmes paliktnis, iespiestas dekoratīvās restes, izveidotas dažas buktes uz motora pārsega, viens skrāpējums, un pats nozīmīgākais bojājums – sabojāts stikls. Par kuru policisti apgalvo, ka tas nekas – ar auto varot braukt, jo redzamībai jau tas īpaši netraucē.
Vēlāk, pārdomājot situāciju, nonācu pie dažiem secinājumiem.
Pirmkārt, šī bija tā reize, kad avārija notika neveiksmīgu apstākļu sagadīšanās pēc. Mašīna, kas griezās pa kreisi pirms manis, ļoti neveiksmīgi aizsedza velosipēdistu, tāpēc mēs viens otru nemaz neredzējām. Es neesmu velosipēdistu nīdējs uz ceļa, tieši pretēji – vienmēr cenšos tos palaist, apbraukt pa gabalu un visādi citādi rīkoties pret tiem pēc iespējas pieklājīgāk un pēc iespējas uzmanīgāk. Tāpat kā ar motociklistiem. Bet šī bija situācija, kura, ja atkārtotos, visticamāk būtu ar tieši tādu pašu iznākumu.
Otrais secinājums – bija vērts ieguldīt naudu labās riepās. Ja mana mašīna nespētu tik strauji nobremzēt, nevar zināt, vai velosipēdists tiktu sveikā ar "viegliem miesas bojājumiem". Bet dzelži – tie ir tikai dzelži.
Tāda lūk neveiksmīgi-veiksmīga situācija. Zvanot vēlāk uz policiju, noskaidrojās, ka cietušais atteicās ierosināt pret mani krimināllietu. Arī patīkami.
Garminzmdq
XVII century was Nicholas Jarry <fr>.Weaponhpn
Hi, ego volo scire vestri pretium.OliviaSax