Dzeja

Sapņu Vīns

Kā vīrakos kūpinot sapņus,
Kalni slīd vientuļi līdz.
Kāds klausijās mākoņu stāstos,
Kaut sapņi ir austrumu vīns.

Viņas Naktij

Es sirdi savu lauzu viņas skūpstos,
Un vēroju, kā kaila uguns dreb.
Dzimst mīlestība arktiskajos plūdos,
Jo mīlejoties skatiens kaislē deg.

dzēstā sirds

Kad lapas čaukst, kā rasas zīmes,
Kāds patieībā griezdams raud.
Kaut nav nedz pasaules, nedz dzīves,
Jo patiesībā uguns raud!

Un esmu viens pauzē /6

Un esmu viens pauzē
Kurs mans prieks?
Kad būšu es tai saulē
Vairs nebūšu es lieks

Un Tā viņa aizgāja /63

Un tā viņa aizgāja, klusējot, tikai drūmi pasmaidot...
Saprotot.. ka nebija nozīmes.. tam kas notika..
Asaras acīs.. prieka un skumju maisījums...
Tu teici – Es Mīlu Tevi..

Grafīts

Uzsmaidīt pagātnes kļūdām.
Brīdī, kad to putekļi lido prom izplatījumā.
Samīt nevēlamās atmiņas.
Brīdi, kad tās grauž tavu būtību.

Veselums /2

Tik pelēks cik pelēki mani pelēkie lāpītie dūraiņi.
Tik pelēks rīts cik pelēka ir mana pelēkā mīkstā šalle.
Tik pelēks cik pelēks ir mans pelēkais mētelis.
Nu jūs taču saprotat, šis rīts nu dien ir pelēks!

Es ņemu savus sapņus

Es ņemu savus sapņus
Un sviežu apkārt pasaulei,
Tie nāk atpakaļ

Šodien sarkanbaltsarkanas vēsmas

Šodien sarkanbaltsarkanas vēsmas
Un tikpat sarkanas domas

Es paņemu rudeni plaukstās /57

Es paņemu rudeni plaukstās,
Steidzos aplūkot nokritušos rudens bērnus,