Izziņo Izraēlas Filharmoniskā orķestra un maestro Zubina Metas koncerta programmu

Mārtiņš Pučka, 07.08.2015., 14:36

20. augustā plkst. 20.00 Dzintaru koncertzālē ar krāšņu programmu pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē viesosies pasaulslavenais Izraēlas Filharmoniskais orķestris un leģendārais maestro – Zubins Meta.

Zubins MetaViņu izpildījumā dzirdēsim: Riharda Štrausa Simfonisko poēmu "Tila Pūcesspieģeļa draiskie nedarbi", Arnolda Šēnberga Stīginstrumentu sekstetu "Apskaidrotā nakts" un Pētera Čaikovska 6. simfoniju siminorā "Patētiskā".

Līdz ar Gustavu Māleru Rihards Štrauss bija viens no pēdējiem vācu romantisma pārstāvjiem. Viņa simfoniskās poēmas ir spilgtas skaņu gleznas, kas franču impresionistam Klodam Debisī likās kā "bilžu grāmata vai pat kinematogrāfs". Sižetu par vienu no spilgtākajiem vācu folkloras tēliem, jautro bruņinieku Tilu Pūcesspieģeli Štrauss bija iecerējis izveidot par operu, taču ideja tika transformēta un 1895. gadā tapa simfoniskā poēma "Tila Pūcesspieģeļa draiskie nedarbi". Pateicoties krāšņajai mūzikas valodai un brīvajam, aizrautīgajam un humorpilnajam garam, opuss kļuvis par vienu no biežāk atskaņotākajiem Štrausa darbiem.

Arnoldu Šēnbergu pieņemts uzskatīt par ekspresionisma pārstāvi un Jaunās Vīnes skolas līderi. Stīginstrumentu sekstets "Apskaidrotā nakts" ir viens no Šēnberga agrīnās daiļrades nozīmīgākajiem darbiem. Darbs tapis, komponistam iedvesmojoties no sava laikabiedra, vācu rakstnieka Riharda Dēmela tāda pat nosaukuma dzejoļa, kurā attēlota sievietes un vīrieša pastaiga mežā, mēnesgaismas apspīdētiem. Sieviete savam jaunajam mīļotajam atklāj noslēpumu – viņai zem sirds cita vīrieša bērns. Jauneklis, pārdomādams nupat dzirdēto, izlemj mīļotajai piedot un pieņem viņu. Šēnberga radītais skaņdarbs ir viens no pirmajiem programmatiskās mūzikas paraugiem kamermūzikā, kur katra no piecu posmu tēmām balstīta dzejā atklātajā sižetā.

Viens no visu laiku izcilākajiem skaņražiem Pēteris Čaikovskis savā laikā nemaz netika uzskatīts par izcilu vai muzikāli oriģinālu komponistu, tomēr laiks ir pierādījis, ka viņa talants ir neapšaubāms. 6. simfoniju, kuru dzirdēsim koncertā, sākotnēji bija iecerēts dēvēt par "Programmatisko", bet dēvēt to par "Patētisko" bija komponista brāļa Modesta ideja, ko autors pieņēma, vēstulē rakstot, ka "cilvēki paši sapratīs tās programmu". Šī simfonija Čaikovskim izrādījās arī liktenīga, jo tikai deviņas dienas pēc simfonijas pirmatskaņojuma komponists nomira, tādejādi 6. simfonija kļuva par viņa "gulbja dziesmu" un emocionāli traģiskāko darbu daiļradē. Jau pirms pirmatskaņojuma pats komponists atzinis, ka simfonijā jūtams "kaut kas no rekviēma". Pirmā daļa iesākas ar it kā nelaimi pareģojošu ievadu, kas nosaka visas simfonijas vēstījuma traktējumu. Arī tālāk nekas nevēsta par mieru un liriku, izņemot gaišo blakus partiju, kas vairāk atgādina patīkamas atmiņas par skaisto pagātni. Otrā daļa ir valsis, tomēr nekāda dejošana pie tā īsti nevedīsies, jo tas ir nevis žanram ierastajā 3/4 taktsmērā, bet 5/4, kas krievu komponistiem bija diez gan iemīļots un tika bieži izmantots. Trešās daļas filigrānais skerco pāraug bravūrīgā maršā, it kā spēki un griba būtu atgriezusies, nonākot pie tādas kulminācijas, ka nereti pat prestižākajās koncertzālēs pēc šīs pacilātās mūzikas dzirdami aplausi. Tomēr seko fināls, kas sākas ar izmisumu un traģiku, bet izskaņa pēc pūšaminstrumentu rezignētā korāļa ir kā epilogs izskanējušajam stāstam. Simfonijas otrajā atskaņojumā, kas bija deviņas dienas pēc Čaikovska nāves, publika tajā saskatīja daudz autobiogrāfisku detaļu, un, ja arī tā ir tikai sagadīšanās, vai viņus var tajā vainot?

Izraēlas Filharmoniskais orķestris ir viens no pasaules izcilākajiem orķestriem, kurš ar savām koncertprogrammām regulāri uzstājas pasaules prestižākajās koncertzālēs un festivālos. Orķestri 1936. gadā dibināja izcilais vijolnieks Broņislavs Hūbermans, bet orķestra inaugurācijas koncertu diriģēja 20. gs. leģenda - maestro Arturo Toskanīni. 1969. gadā maestro Zubins Meta tika iecelts par orķestra muzikālo padomnieku, bet 1977. gadā kļuva par tā māksliniecisko vadītāju, bet 1981. gadā tika iecēlts par māksliniecisko vadītāju uz mūžu.

Leģendārais diriģents Zubins Meta ir diriģējis pasaules prestižākos orķestrus ­– Vīnes un Berlīnes filharmonijas orķestrus. Viņš ir bijis mākslinieciskais vadītājs tādiem pasaulslaveniem muzikālajiem kolektīviem kā Monreālas simfoniskajam, Losandželosas Filharmonijas un Ņujorkas Filharmonijas orķestrim. Kā mākslinieciskais vadītājs vai padomnieks darbojies arī Bavārijas Valsts operā un Florencē notiekošajā festivālā "Maggio Musicale Fiorentino". Viņš ir goda biedrs Vīnes Valsts un Bavārijas Valsts opernamos, goda pilsonis Florencē un Telavivā, goda diriģents Vīnes Filharmonijas, Minhenes Filharmonijas, Losandželosas Filharmonijas, Bavārijas Valsts un "Teatro del Maggio Musicale Fiorentino" orķestrī, viņa apbalvojumu saraksts ir neaptverami garš.


0 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Padalies priekā
Hi again, Barbara Great to &#78e6;se1ࢪ more of your garden. Our gardens can be both magical and mysterious with fog can’t they? Your photos are great and you have captured the mood of your garden beautifully

Tasmine

es izveseļošos!

ex mental patient

lieliski, attinu bildes no pašiem sākumiem šeit. diena norakstīta. baigais prieks.

irmgarde garde



ienāktreģistrēties