Heaven Grey

P3 team, 24.02.2010., 14:07

"P3" saruna ar grupas ģitāristu Vjačeslavu Nikitinu.

1993. gads - Kā viss sākās? Un ar ko viss sākās?

Viss sākas tālajā 1990.gadā, kad smagās mūzikas cienītāji staigāja džinsa jakās ar uzšuvēm, apspīlētajos gumijotajos džinsos un ar milzu krosenēm. Tieši tajā 90tajā gadā radas ideja dibināt metālgrupu. Sākuma grupas nosaukums bija cits. Kolektīvā bija trīs muzikanti. Ar viņiem nospēlēju kopā 2 gadus. 1992.gadā es iepazinos ar bundzinieku Ervīnu. Viņš tieši tolaik domstarpību dēļ aizgāja no grupas kurā toreiz spēlēja. Kādā tusiņā satiekoties, dzerot aliņu un sarunājoties nolēmam pamēģināt spēlēt kopā.Tad sākam meklēt vietu mēģinājumiem. Meklējot telpas, iepazinamies ar Kaļininu – bassģitāristu. Kaļinins palīdzēja mums atrast piemērotu telpu meģinājumiem. Tad arī viss sākās grupas dzīve. Nedaudz vēlāk uzaicinājam ģitāristu Sigvardu spēlēt mūsu grupā. Pēc tam
atradām vokālistu Andri.Daudz mēģinājām. Izdomājam grupas nosaukumu "Heaven grey" .

1993.gadā sākam uzstāties koncertos. Diemžēl drīz no mūsu kolektīva aizgāja vokālists Andris. Tomēr mēs ātri atradām jaunu vokālistu – labu draugu Ansi Melderi. Viņš sāka nopietni nodarboties ar vokālu un vēlāk mēs atkal varējām uzstāties. Pēc vokālista Meldara atnākšanas bija piedāvāts izmantot tādu muzikālo instrumentu kā čells. Spēlēt čellu aicinājam tolaik mūzikas skolas studentu Ernestu. Kopš 1993. gada līdz 2000. gadam mūsu grupas sastāvs bija nemainīgs.

1994. gadā parādījās Demo "Under The Grey Clouds" –toreiz, vēl skarbais death / doom metal, ar sievietes back vokālu.

Jā, tolaik mēs ekperimentējām, jo meklējam savu muzikālo stilu.

Un no death metal uz vieglāku – gothic / doom metal ?
Tā laika otra, ne mazāk leģendāra grupa "Grindmaster Dead", stilistiski nekonkurējāt?

Kad mēs strādājam pie jauna albuma "Memory River" (1996 g.) materiāla, sapratām, ka spēlējot melodisku mūziku kolektīvā valdīja laba atmosfēra. Tad arī nolēmām, ka tas ir vispiemērotākais mums viesiem muzikālais stils. Kas attiecās uz "Grindmaster dead", uzskatu, ka mēs nebijām konkurenti, tieši otrādi labi draugi. Un līdz pat šodienai mums ir labas attiecības ar viņiem, kaut viņiem ir mainīts grupas nosaukums.

Patīkamākās atmiņas un pārdomas, kas palicis atmiņā no tā laika –
Skatuve, tusi, tradīcijas, Robinsons, MadMix, RVR, skaņa, instrumenti, ieraksti?
Salīdzinot ar mūsdienām?

Visbiežāk tolaik uzstājamies "RVR. Robinsons". Mēs arī paši organizējam savus koncertus. Protams, tie bija labi laiki mums. Visi smagās mūzikas fani bija tiešām īstie. Viņi centās apmeklēt katru mūsu grupas koncertu un rāva vaļā tikai pa īstam (ceru, ka tu mani sapratīsi). Aparatūrai nebija nozīmes, bija svarīgs tusiņa princips un visvairāk klausāmās grupas. Tolaik parādījās arī jaunas grupas, kuras spēlē arī šodien, bet arī bijā tādas, kas pazuda. "Mad Mix" bija mums dzimtās mājas, man citu vārdu nav. Mūsdienas diktē jaunus noteikumus, t.i. koncertu pārpilnība, jaunie muzikālie stili un kvalitatīvie ieraksti. Citiem vārdiem sākot iespēju tagad daudz!

Tā laika klausāmviela – mūzika, ko klausījāties, kas iespaidoja?

Uz šo jautājumu es nevaru atbildēt, jo viesiem patika dažāda mūzika.

1996. gadā klajā nāca "Memory River" – toreiz, liekas, vienīgā Latvijas metal grupa, ar bagatīgako un mākslinieciskāko kasetes noformējumu.

Ar kasetes "Under The Grey Clouds" , "Memory River I Northwind" noformējumu nodarbojas Ansis Melderis. Viņš bija gan mākslinieks, gan noformētājs.

"Memory River" izdeva Latvijas kompānija "MAPL", bet "Northvind" - Lietuvas kompānija "Dangus Production".

Cauri laikam, dziesma "Upe" ir kļuvusi par tādu, kā nerakstītu Heaven Grey himnu.

Ja, mēs to zinām, tā ir, kā mūsu vizītkarte. Bet es ceru, ka tuvākajā laikā paradīsies jauni hiti un mēs pie tā tagad strādājam.

Aptuveni, cik koncertus nospēlējāt kopumā?

Tas ir grūts jautājums. Varu atbildēt tikai uz vienu, ka gadā bijā aptuveni 120 koncerti Baltijā.

1998. gadā izdots otrais albums – "Northwind" , pasaulē Jūs pamanīja – pozitīvas atsauksmes, aicinājumi spēlēt?

Jā gan. Vispirms mēs izsūtījām mūsu albumus pa visu pasauli un tikai pēc tam saņēmām rezultātu. Informāciju par mūsu grupu tika publicēta arī žurnālā "Metal Hammer". Mēs spēlējām ārzemēs.

2000. gads – radošā krīze – kas notika? Darbi, ģimenes, vecums, citas prioritātes?

Jā. Iespējams mēs nogurām un mums vajadzēja atpūsties. Diemžēl, šī atpūta ilga 7 gadus un tā bija mūsu grupai traģiska.

Skarbākie gadi - 2004. gads un 2005. gads, kad aizsaulē aiziet ģitārists Sigvards un vokālists Ansis….

Tieši tajā laikā mēs pazaudējam viens otru. 2004. un 2005. mums bija vissmagākais laiks.
Gaišu piemiņu aizgājušiem Ansim un Sigvardam.

2007. gadā nospēlējāt piemiņas pasākumu – tā bija apzināta iniciatīva atjaunot grupu vai tikai viens piemiņas koncerts?

2007. gadā es atkāl satikos ar Ervīnu un Ernestu. Mūs aicināja menedžeris Valdis (no kluba "Melnā Piekdiena") un piedāvāja sarīkot koncertu par piemiņu grupas "Heaven Grey" aizgājušiem muzikantiem. Mēs bez pārdomām piekrītam un nolēmām, ka visus iegūtus no koncerta naudas līdzekļus novirzīsim muzikantu kapu labiekārtošanai un kopšanai.

Tajā pat, sepītā gada jūlijā spēlējāt arī "Metalshow Open Air" festivālā, jaunā sastāvā.

Jā gan. Nodibināt grupas jaunu sastāvu nebija grūti. Mums bija divi mēneši, lai atcerētos veco materiālu, tas gan prasīja pūles.

Jautajums no malas – kur palicis Kaļiņins – leģendārais bassģitārists?

Kaļinins nevarēja spēlēt personīgu iemeslu dēļ.

Cauri laikiem – čells ir palicis, kā viens no instrumentiem Jūsu grupā, savukārt taustiņi – nekad.

Tolaik klavieres nebija aktuālas, mēs uzskatījām, ka dzīvais instruments mums ir
piemērotāks.

Latvijas un Lietuvas metal skatuve ? Kādas domas - ?

Es uzskatu, ka šodien Lietuvas skatuve ir nedaudz priekšā Latvijas skatuvei.

Neesat domājuši pārizdot abus albumus cd formātā?

Domājām, bet viss ir atkarīgas no finanšu jautājuma. Pagaidām nav iespēju, bet mēs plānojām nākotnē izdot vecos albumus cd formātā.

Kas šobrīd notiek ar grupu – rakstat jaunas dziesmas, mēģinat, jauns albums?

Uz doto brīdi mēs esam ierakstījuši jaunu albumu. Aptuveni, šī gada jūnijā būs prezentācija.

Esat spēlēuši uz vienas skatuves ar jaunās paaudzes doom grupu "Frailty" – kādi ir?

Malači! Novēlu viņiem panākumus.

Visus šos gadus esat bijuši uzticīgi gothic un doom žanram, nav bijušas domas pamēģināt kaut ko citu? (piem. Ernests – pirmais čellists, čellu nomainīja pret ģitāru un spēlē rokmūziku?)

Nē, kā bija tā arī palika. Ernests ir malacis! Viņš laiku velti netērē !

Mūzika – tā ir sirdslieta jeb izklaide?

Man mūzika ir sirdslieta.

Ikdienā atskaņotājā skan - ?

Radio mašīnā.

Cik bieži mēģinat?

3-4 reizes nedēļā.

Tuvākie koncerti:
05. martā, Rīgā, klubā "Melnā Piektdiena"
02. jūlijā, Rīgā, Metalshow Open Air festivālā
04. jūlijā, Slovākijā, Metalcamp festivālā
 


0 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz interviju sarakstu

Reklāma
Prāta darbnīca - ļauj prātam darboties!
Padalies priekā
Hi again, Barbara Great to &#78e6;se1ࢪ more of your garden. Our gardens can be both magical and mysterious with fog can’t they? Your photos are great and you have captured the mood of your garden beautifully

Tasmine

es izveseļošos!

ex mental patient

lieliski, attinu bildes no pašiem sākumiem šeit. diena norakstīta. baigais prieks.

irmgarde garde



ienāktreģistrēties