Festivālu „Eiropas Ziemassvētki” atklāj koris „Latvija” Rīgas Domā

Rinta Bružēvica, 06.12.2007., 16:07

Valsts akadēmiskais koris „Latvija” un ansamblis „Sansara” diriģenta Māra Sirmā vadībā 9. decembrī Rīgas Domā atklās festivālu Eiropas Ziemassvētki ar baroka komponista Marka Antuāna Šarpantjē „Ziemassvētku pusnakts mesu”, līksmo hītu „Te Deum” un Olivjē Mesiāna skaņdarbiem korim.

Solisti: Evija Martinsone (soprāns), Sanita Sinkēviča (soprāns), Ina Jēkabsone (soprāns), Risto Jōsts (kontrtenors), Mati Turi (tenors), Pauls Putniņš (basbaritons).

Marka Antuāna Šarpantjē daiļrades mantojumā ir kāds pussimts nosaukumu (11 mesas, 4 „Te Deum”, 35 oratorijas, 235 motetes u. c.), gandrīz visa tā ir vokālā mūzika, no kuras apmēram trīs piektdaļas ir sakrālie opusi. Dzīves laikā Šarpantjē mūzika tika izdota niecīgā daudzumā. „Pusnakts mesa” komponēta, iespējams, 1694. gada Ziemassvētkiem. Tajā izmantotas desmit populāras franču Ziemassvētku melodijas. Par slaveno Šarpantjē „Te Deum” zināms, ka tas radīts jezuītu baznīcai, visticamāk, 1692. gadā. Prelūdijas taktis pazīstamas kā Eiroradio signāls.

Olivjē Mesiāns ir viens no 20. gadsimta izcilākajiem komponistiem - viņš spēja radīt oriģinālu un savas daiļrades aspektā universālu mūzikas valoda, paplašināja skaņas funkciju loku, virtuozi lietoja pašizgudrotas ierobežotas transpozīcijas skaņkārtas, kā arī kaislīgi aizrāvās ar putnu dziesmām, ko ieskaņoja lentē un pēc tam palēninājumā atšifrēja, lai šo dziesmu motīvus ieviestu kā citātus vairumā savu skaņdarbu. Kora mūzikai Mesiāns pievērsies tikai dažas reizes dzīvē - zināmi divi a cappella skaņdarbi korim.

Mesiāna „Pieci dziedājumi”, kas tiks atskaņoti koncertā, komponēti 1948. gadā Parīzē. “Tā ir mīlas dziesma - ar šo vienu vārdkopu pietiek, lai izpildītājiem būtu skaidrs, kā izdziedāt šo dzeju un šo mūziku,” teicis autors. Komponists uzskatīja „Piecus dziedājumus” par vienu no saviem labākajiem opusiem. Tas ir veltīts Mesiāna augstu apbrīnotajam Renesanses komponistam Klodam Ležēnam.

„O sacrum convivium” ir viena no pašām skaistākajām 20. gadsimtā komponētajām motetēm. Skaņdarbs radīts pēc kāda abata lūguma 1937. gadā. Mesiāns izvēlējies Fadiēz mažoru - komponista hierarhijā tā bija mistiskās Mīlestības tonalitāte.

„Slavinājums Jēzus mūžīgumam” ir Mesiāna slavenākā kamermūzikas opusa - „Kvarteta laika galam” vienas daļas pārlikums korim.

Festivāls „Eiropas Ziemassvētki” noslēgsies 29. decembrī ar franču komponista Žana Filipa Ramo dāsnajām zeltkrāsām un Latvijas pianista un komponista Kārļa Lāča ritma rotaļām „Sinfonietta Rīga”, Agra Daņiļēviča vadītās deju grupas „Dzirnas” un Rīgas Saksofonu kvarteta izpildījumā Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē.


0 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Datuve.lv tehnoloģiju jaunumu portāls
Padalies priekā
mY3bE0vD9 aY4kZ4zN6 cW9jH7iW4 iO3yF9pG1 hK7tW8nS1

Windy

rP8yP9cD0 bL0kA1aC9 nB9kY1fI0 oH6dX4vF1 aZ8xB5nD8

Richie

jI5dZ4oT1 mA9nH3yA8 yU3yQ9gA3 bV2uH3aF5 vF0eT0wM8

Margherita



ienāktreģistrēties