Itāļu talantīgais diriģents Fabio Mastrandželo tiekas koncertā ar Sinfonietta Rīga

Rinta Bružēvica , 21.05.2007., 16:03

Latvijas Koncerti piedāvā – piektdien, 25. maijā Mazajā ģildē pl. 19.00 valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga koncertu Eiropā, Kanādā un Krievijā populārā itāļu diriģenta Fabio Mastrandželo vadībā, kurš Latvijā viesosies pirmo reizi.

Koncerta programmā: Ludvigs van Bēthovens - Prometeja radības; Rihards Vāgners – Zigfrīda idille; Otorīno Respīgi Trešā svīta no cikla Senās ārijas un dejas; Fēlikss Mendelszons-Bartoldi Ceturtā simfonija.

Fabio Mastrandželo (1965) ir diriģents un pianists, kura radošā darbība saistās galvenokārt ar Itāliju, Kanādu un Krieviju. Dzimis Bari (universitātes un ostas pilsētā, Apūlijas galvaspilsētā) Itālijas austrumkrastā. Klavierspēli mācījies Pičīni konservatorijā (Bari), Ženēvā un Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā. Papildinājis prasmi meistarklasēs pie tādiem ģeniāliem meistariem kā Aldo Čikolīni un Pauls Badura-Skoda. Uzvarējis Osimo (1980) un Romas (1986) pianistu konkursā. Diriģēšanu Fabio Mastrandželo studējis Peskaras Mūzikas akadēmijā pie Džilberto Serembes, Vīnē pie Leonarda Bernsteina un Karla Esterreihera. Piedalījies Nēmes Jervi un Jormas Panulas meistarklasēs. 1992. gadā absolvējis Toronto Universitāti. Fabio Mastrangelo

Mastrandželo sāk diriģenta darbību dzimtās pilsētas opernamā, asistējot Evelīno Pido, kā arī strādājot ar izcilajiem dziedātājiem Katju Ričarelli, Rainu Kabaivansku un Pjero Kapučilji. 1996. gadā Mastrandželo nodibina Toronto simfoniskā orķestra mūziķu vienību – kamerorķestri Virtuosi di Toronto, kuru vada līdz 2003. gadam, līdztekus strādājot ar daudziem citiem Kanādas orķestriem, kā arī viesojoties pie Segedas simfoniskā (Ungārija), Pērnavas simfoniskā, Tamperes filharmoniskā orķestra, Berlīnes filharmoniskā kamerorķestra, Ukrainas Nacionālā simfoniskā un citu orķestru diriģenta pults. Itālijā Mastrandželo diriģējis Bari, Palermo, Peskaras, Taranto simfonisko orķestri, Filarmonica di Roma un Solisti di Napoli.

Krievijā Fabio Mastrandželo uzstājas kopš 1999. gada, diriģējot tādus kolektīvus kā Sanktpēterburgas orķestris Klasika, Sanktpēterburgas valsts akadēmiskais simfoniskais orķestris, Ermitāžas orķestris, Sanktpēterburgas valsts kapela, Karēlijas filharmoniķi, Kislovodskas simfoniskais orķestris un Arhangeļskas valsts kamerorķestris. 2001. gadā Mastrandželo debitē pie Sanktpēterburgas filharmonijas simfoniskā orķestra diriģenta pults un kopš tā laika regulāri uzstājas ar šo kolektīvu, arī turnejā pa Itāliju (2003). 2002. gadā Mastrandželo diriģē Jurija Temirkanova vadītos Sanktpēterburgas filharmoniķus – pilsētas filharmonijas izcilāko un zvaigžņotāko kolektīvu. 2006. gada janvārī Mastrandželo aizstāj sasirgušo Temirkanovu, diriģējot koncertu par godu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. 2007. gada februārī Mastrandželo pirmoreiz diriģē vērā ņemamo Novosibirskas simfonisko orķestri.

Pianista un diriģenta ampluā Mastrandželo atskaņojis Mocarta klavierkoncertu ciklu ar Toronto Universitātes Hart House orķestri. Laikā no 2001. līdz 2006. gadam viņš vadījis festivālu Šaijī pils zvaigznes (Francijā, Šaijī pie Armansonas), kur spēlējis daudz kamermūzikas. Regulāri muzicē kopā ar krievu čellistu Sergeju Slovačevski un savu dzīvesbiedri flautisti Oļesju Tertičnaju.

Mastrandželo ir lieliski panākumi kā operdiriģentam, tajā skaitā Modesta Musorgska Sanktpēterburgas Valsts teātrī un Sanktpēterburgas Valsts konservatorijas Lielajā teātrī, kur Mastrandželo pirmoreiz Krievijā iestudē Doniceti operu Anna Boleina. Tās interpretācija gūst vētrainu kritikas un pilsētas valdīšanas atzinību līdz ar finanšu atbalstu un ierosinājumu veikt šī iestudējuma eksponēšanas turneju pa Krievijas pilsētām. 2006. gada martā Mastrandželo kļūst par Bari operteātra – Itālijas jaunākās un daudzpusīgākās operkompānijas muzikālo vadītāju. 2007. gada pavasarī Gergijevs ielūdzis Mastrandželo diriģēt Pučīni operu Toska Marijas teātrī.
Fabio Mastrandželo uzskats par klasiskās mūzikas koncertiem: „Ikviens var kļūt par šo koncertu klausītāju. Jums nepieciešamas tikai ausis un sirds. Nekas vairāk nav vajadzīgs, lai mūzika jūs uzrunātu.”

Riharda Vāgnera Zīgfrīda idille ir komponista Ziemassvētku dāvana otrajai sievai Kozimai Vāgnerei 1870. gada 25. decembrī, kas bija arī viņas dzimšanas diena.

Otorīno Respīgi (1879–1936) ir itāļu komponists, kura daiļradē saklausāms visai oriģināls vēlīnā romantisma, impresionisma un neoklasicisma sajaukums. Populārākie Respīgi opusi ir viņa simfoniskā triloģija Romas strūklakas, Romas pīnijas un Romas svētki. Laikā no 1917. līdz 1932. gadam Respīgi komponē Senas ārijas un dejas lautai – tās ir trīs orķestra svītas, no kurām populārākā ir Fabio Mastrandželo izvēlētā trešā svīta.

Itālijas apciemojumu 1830. gadā Fēlikss Mendelszons-Bartoldi (1809–1847) apraksta ar vārdiem: „Es neatradu mūziku pašā mākslā, taču tā bija saklausāma drupās, ainavās un dabas līksmībā.” Pirmierosme Mendelszona opusa tapšanai sakņojas Itālijā gūtajos laimes iespaidos.

0 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Datuve.lv tehnoloģiju jaunumu portāls
Padalies priekā
Γεια σου, ήθελα να μάθω την τιμή σας.

Robertunsab

Очаровательная девушка сойдется джентельмена для прогулок унтер луной, телеграм @wanowes

Kennethjat

Прелестная девушка повстречается джентельмена чтобы прогулок под луной, телеграм @wanowes

KennethTem


ienāktreģistrēties