Atskats uz "Čikāgas piecīšu" koncertu, jeb sarauj mūsu mīļā mazā Latvija…

Baiba Reihlere, foto Aigars Roga, 20.11.2008., 23:11

Šorīt sperot soli ārpus mājas pieķēru sevi dungojot šo dziesmiņu, kaut kā jau sirdī kaut kas vienmēr paliek no koncerta kas nesen kā izbaudīts un piedzīvots.

Spriežot par sevi tas nav nekas negaidīts un pārsteidzošs visā šo Latvijai tik nozīmīgo dienu gaitā un sajūtās mēs pieķeram sevi pie domas, ka mēs tomēr zinām katrs sev vien tik mīļo melodiju un ziņģi, kura mums saistās ar savu zemi kam Latvija vārdā.

"Čikāgas piecīši"Man šīs rindiņas nāk no vakar kā izbaudītā "Čikāgas Piecīšu" atkal redzēšanās koncerta Rīgas pašā vidiņā un arēnā kas gana plaša lielam tautiešu pulkam un klausīties un līdzi dziedāt gribētāju skaitam. Vienkārši un sirsnīgi lidinājās dziesmu skaņas no tautas atmiņā paliekošās grupas Čikāgas Piecīšu koncerta skanējuma. Ir ļaudis, kas viņus atceras no daudziem iepriekšējiem koncertiem jau krietnu laiku atpakaļ mūsu atjaunotās Latvijas pašos pirmsākumos, kad viņi daudziem šķita kā dzidrs ūdens malks un iespēja droši saukt vārdā to kas tik ilgi bija liegts.

Ļautiņi, kas cerēja sagaidīt šīs sen dzirdētās un daudziem iemīļotās melodijas nebija vīlušies, tās skanēja ar Armanda Birkerta samtaino balsi un Lorijas Vudas plūstošo dziedājumu...Kāds dungoja līdz ‘'Bij septiņi no rīta Rīgas ielās" vēl kāds smaidīja un aplaudēja līdz ar "Kurpniekzeļļu" pirmajām skaņām. Labdabīga gaisotne un vienkāršas sirsnīgas sajūtas virmoja gaisā un tās jaucās līdz ar visjaunāko cilvēciņu dzidrajiem smiekliem un blēņošanos...Man pašai tas radīja lielu pacilātību, kad tev apkārt virpuļo un draiskojas mazi ķipari, kurus vairāk piesaistīja lielais plašums, kurā tad radoši un emocionāli izpaust savu pašreizējo noskaņojumu.

Viņu uzmanība vairāk tika piesaistīta koncertā notiekošajam kad uz skatuves parādījās bērnu ansambļi no vairākām Latvijas pilsētām, kur jau Piecīšu koncerti bija izskanējuši un netikai....Smaidiņš un Jūras akmentiņi, Knīpas un knauķi, Dzeguzīte un vēl un vēl jaunie un dziedot gribošie mazie talanti spēja saistīt pat savu mazo vienaudžu uzmanību, kam domas līdz tam uz draiskulībām vien tiecās. Mazais Letiņš kā arī Viena saule tas pats mēness ar bērnu balsīm skanēja vienreizēji un tikai bērniem varoši un patiesi skanoši...Piecīši ir ieviesuši šo tradīciju dziedāt kopā ar bērniem un tam arī radījuši jaunas melodijas, lai kopā ar bērniem šajos Latvijas Dzimšanas svētkos savus tautiešus sveiktu ar svaigām un liriskām melodijām, kā dziesmiņa Sarauj Latvija un Es izgriezu karodziņu...Patriotiskas dziesmas ar bērnu balsīm patiesi skanēja braši un likās ka arī viņiem ir gandarījums un pacilātība par sevis dziedātām dziesmām.

"Čikāgas piecīši"Savukārt vīru kārtas cilvēkam nepagāja secen tik dzirdētā un bieži arī dziedātā melodija "Kā man garšo alus" un tas tika arī ļoti uzskatām parādīts, kad vesels krietnu dziedātāju pulks no Tehniskās Universitātes kora "Gaudeamus" iznāca uz skatuves ar alus kausiem rokās un Alberts Legzdiņš ar savu tukšo alus kausu saviem līdz dziedātājiem izdiņģēja ar kādu alus lāsi...Bet publika ļoti labvēlīgi atsaucās uz alkohola lietošanu koncerta laikā un paši šo melodiju skaļā balsī skandēja līdz...

Lai nu kā, bet šīs grupas sirds un dvēsele (kā viņi paši dēvē) Alberts Legzdiņš bija ticis pie sadzīves traumas, savainojis pieri savas viesnīcas dušā, bet tas viņu nebija atvēsinājis no saviem jociņiem un labdabīgām piezīmēm...Jokus viņš plēsa uz nebēdu un komiskus notikumus jau no mums tuvākās politisko notikumu gaisotnes lasīja no avīžu lapām ( kā nesen ASV žurnālisti izveidoja viltus laikrakstu tā Alberts radīja savus politisko notikuma atspoguļojumus ar humora piedevu). Arī tik ierastajā melodijā Nav viegl' Latviešu sievietei būt bija jūtamas zināmas pārmaiņas ( laikam feministu ietekme mazinās) , šīs tik dzirdētās dziesmiņas tekstā laikam tagad spējam izprast, ka vīriešiem neklājas vieglāk...nav viegl' latviešu vīrietim būt , gudram kā Freibergai jāmācās kļūt, ar Demakovas vērienu, Sipenieces ķērienu, seksīgam kā Lindai Leen...Jā, no vīriešiem daudz tiek prasīts, kā ar humoru norāda Alberts.

Ar patiesu labdabību tiek jokots un lai arī dziedātas sirdi skarošas patriotiskas dziesmas tas tiek darīts ar vieglu un nepiespiestu brīvību. Ir vesela paaudze, kas ir izaugusi dzirdot un klausoties šīs dziesmas, tāpēc arī arēnā sēdošie ļautiņi bija braši līdzi dziedātāji...Tie bija kā ģimenes sanākšanas svētki vecāki baudīja uz skatuves notiekošo, līdzi dungoja un aplaudēja, bērni draiskojās turpat arēnas ejās un šķiet visus apņēma sirsnība un arī patīkamas sajūtas. Kādam tās bija atmiņas kāds to visu baudīja pirmo reiz, bet vienaldzīgo nebija, jo daudzi nāca ar savām sajūtām un iespējams pagātnes atmiņām, bija iespēja izbaudīt kā atskaņas no pagātnes tā jaunas un līksmas dziesmiņas, kas iespējams ar laiku atkal iedzīvosies tautas apziņā un līdzi dungošanā.

Lai gan ģenerālmēģinājumā auditorija nebija pārpildīta, jo cilvēkiem ir dota izvēles brīvība atrast baudījumu kur citur, bet tas nelikās nomācoši, jo lielākais vairums bija ģimenes ar bērniem kam atradās sava radoša pieeja un katrs atrada savai aktivitātei piemērotu nodarbošanos...

"Čikāgas piecīši"Tā kā šis diena bija ļoti noslogota arī pašiem Piecīšiem 2 koncerti un arī vēlāk sadziedāšana ar tautiešiem pie Brīvības pieminekļa viņi nevilka pasākumu garumā un ar atkārtojumiem neaizrāvās, tikai ik pa laikam aicināja jau siltumā iesēdējušos un iekustējušos sabiedrību dziedāt līdz arī koncerta beigās abas dziesmas Par mani draudziņ nebēdā ( kas tika dziedāta arī pie Brīvības pieminekļa)izsauca patīkamas sajūtas un emocijas un, protams, beigu dziesma Ei- laili-laili-lū tajā ikviens varēja izlocīt savu mēli un jodelēt pēc sirds patikas...

Pēc koncerta palika patīkama sajūta gaisā un viena lieliska doma, es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies tik jautājums ir kad tas būs un kur...Tas ir lieliski, ka es dažādos laikos varēju izbaudīt šos tautas dziesminiekus un jau ar dažādu skatu uz notiekošo piedzīvot atkārtoti viņu koncertēšanu, kā bērns izjutu tā laika smeldzi kad viņi viesojās pirmo reizi dzimtenē un šā brīža sajūtas, kas atkal uzvirmoja kā atmiņas, bet šoreiz jau ar kaut kādu citādu, brīvu un svaigu vēsmu, kas skanēja caur viņu pašu un bērnu dzidrajām balsīm tas atbalsojās mūsos pašos un lika dziedāt līdz to, kas katram bija sirdī uzkrājies un saglabāts...

Koncerta apraksts pārpublicēts no portāla viriesi.lv Jauniešu kultūras portāla HC.LV un portāla viriesi.lv sadarbības ietvaros.


0 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz rakstu sarakstu

Reklāma
Prāta darbnīca - ļauj prātam darboties!
Padalies priekā
Hi again, Barbara Great to &#78e6;se1ࢪ more of your garden. Our gardens can be both magical and mysterious with fog can’t they? Your photos are great and you have captured the mood of your garden beautifully

Tasmine

es izveseļošos!

ex mental patient

lieliski, attinu bildes no pašiem sākumiem šeit. diena norakstīta. baigais prieks.

irmgarde garde



ienāktreģistrēties