Diskusija: Vai eksistē "Eiropas atmiņas kultūra?"

Antra Balode, 12.10.2010., 10:54

Ceturtdien, 14.10.2010./18:30, Gētes institūtā Rīgā, Torņa iela 1 (ieeja no Klostera ielas). Ieeja: bez maksas. Pasākums notiks vācu un latviešu valodā ar sinhronu tulkojumu.

Programma:

Apsveikuma uzruna:
Ulrihs Everdings, Gētes institūta Rīgā direktors

Ievadreferāts:
Haralds Velcers, Esenes Kulturzinātniskais institūts

Diskusijas vadītājs:
Ainārs Dimants, žurnālists un politikas zinātņu speciālists, Latvija

Diskusijas dalībnieki:
Ivars Ījabs, sociālās zinātnes, Latvijas universitāte
Valters Nollendorfs, Latvijas Okupācijas muzejs
Meelis Maripuu, Eesti Mälu Instituut, Igaunija
Igors Šuvajevs, Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas universitāte

Vēlākais kopš 1989./90. g. pārmaiņu process skāris arī līdz tam sašķeltās Rietumeiropas un Austrumeiropas atmiņas kultūras. Vācijas un Eiropas atkalapvienošanās izraisītais pārmaiņu process izvirza postsociālistiskajai Eiropai jaunus uzdevumus un iespējas pagātnes izvērtēšanai. Pa to laiku vēsture visā Eiropā no vēsturnieku tēmas nu aizvien izteiktāk kļuvusi par publisku lietu un politikas instrumentu.

Ciek lielā mērā Eiropas atmiņas ainavā dominē arī konkurence starp vēstures apziņām, no kurām viena koncentrējas ap holokaustu un otra ap Gulagu, skaidri atklāja jau satrauktā reaģēšana uz latviešu politiķes Sandras Kalnietes runu 2004. gada Leipcigas grāmatu mesē, kurā viņa nacionālsociālisma un komunisma totalitāros režīmus nosauca par "vienādā mērā noziedzīgiem", vēloties rietumu valstīm paskaidrot, ka tās nepietiekami nopietni uztver Padomju Savienības okupēto zemju ciešanu vēsturi un izslēdz to no Eiropas kolektīvās atmiņas. Salomons Korns, kā 1943. gadā Polijas pilsētā Ļubļinā ebreju rabīna ģimenē dzimis dēls un Vācijas Ebreju centrālās ebreju padomes viceprezidents 2004. gadā, diktatūru salīdzinājumā redzēja holokaustu realtivizējošu un tā upuru nonievājošu pielīdzinājumu.

Līdz ES paplašināšanās brīdim ES rietumu valstīs bija izveidojies vēsturisks konsenss, līdz kuram bija nonākušas rietumeiropas sabiedrības aukstā kara laikā, strādājot pie nacionālās pagātnes izvērtēšana attiecīgās sabiedrības un nacionālo sabiedrību savstarpējas sadarbības ietvaros. Tas nozīmēja, ka Rietumeiropā centrālu lomu ieņēma holokausta pieminēšana un - jau kopš setiņdesmitajiem gadiem – "Osvencima" kā atceres vieta bija nonākusi kopību veidojošas vēstures izpratnes centrā. Tas bija kļuvis par Eiropas Savienības sava veida negatīvu integrācijas simbolu.

Šodien daudzi novērotāji ir vienisprātis, ka vēlākais līdz ar ES paplašināšanos austrumu virzienā šīs konsenss ir kļuvis apšaubāms un Austrumeiropā un Centrālaustrumeiropā ir radusies nepārprotama uzbudināta neizpratne. Tā 1945. gadam "ir pilnīgi cita nozīme […] gandrīz visā Austrumeiropā, gandrīz visiem pilsoņiem tajās valstīs, kas 2004. gadā iestājās Savienībā. Viņiem 1945. gads nozīmē pāreju no viena okupācijas laika nākamajā, no nacistu kundzības padomju pakļautībā," savos rakstos par Eiropas vēsturi pamato Timothy Snyder (sal. European Histories, Eurozine)

Citādāk nekā Rietumeiropā lielākajā daļā Centrālaustrumeiropas valstu staļinisms savā valstiskā komunisma izpausmē un tā upuru pieminēšana spēlē svarīgu lomu nacionālajā atmiņā.
Rietumeiropas vēstures izpratne Centrālaustrumeiropas uztverē izvirza sava veida vispārības pretenziju, kas gan tiek nevis atbalstīta, bet gan pārsvarā uzskatīta par atkārtotu aizbildniecību. Rietumeiropieši norāda uz kritiskas komunisma izvērtēšanas trūkumu daudzās Austrumeiropas un Centrālaustrumeiropas valstīs.

Šī pasākumu cikla galvenais mērķis ir nevis konstruēt homogēnu Eiropas atmiņu, bet gan radīt telpu, kur iespējams paust atšķirīgus nacionālos naratīvus un konkurējošas šo naratīvu interpretācijas.

Lai tuvotos šim mērķim un atvieglotu rietumeiropas un austrumeiropas vēstures izpratnes apmaiņu tiek iedibināts dialogu jeb sarunu cikls ar vienojošu nosaukumu Eiropas atmiņa 2011. Šie pasākumi iecerēti, lai panāktu vēl intensīvāku savstarpēju viedokļu apmaiņu par atšķirībām atsevišķajās vēsturēs un tuvotos refleksīvai atmiņas kultūrai Eiropas diskursā.

Pēc pasākuma aicinām uz vīna glāzi!
 


0 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Padalies priekā
Terrifcic work! That is the type of info that are meant to be shared around the net. Disgrace on Google for noww not positioning this post upper! Come on over and consult with my website . Thanks =) pemilihan peluang taruhan 2019 web page presidential election bets

Lorie

I visited several web sites however the audio feature for audio songs current at this website is genuinely excellent. Biathlon ets website olahraga online

Armand

wend



ienāktreģistrēties