Latvijas Kultūras akadēmijā otro reizi pēc kārtas rektora amatā ievēlēts prof. Jānis Siliņš

Evija Zubina LKA studiju informācijas un komunikāciju speciāliste, 23.03.2009., 21:47

2009.gada 20.martā Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes sapulce par akadēmijas rektoru atkārtoti ievēlēja profesoru Jāni Siliņu. Pirmo reizi prof. Jānis Siliņš par Latvijas Kultūras akadēmijas rektoru kļuva 2004.gadā.

Arī nākamos 5 gadus Latvijas Kultūras akadēmija būs patiesa kultūras jomas pārzinātāja rokās. Prof. Jānis Siliņš ir neskaitāmu pasākumu, svētku, ceremoniju scenāriju autors un režisors, pedagogs un vairāku sabiedrisku un profesionālu organizāciju loceklis.

Prof. J. Siliņš ir apņēmības pilns turpināt darbu, arī turpmāk izvirzot priekšplānā studējošo intereses, kā arī akadēmiskā un administratīvā personāla vēlmes un vajadzības, lai nodrošinātu kvalitatīvu teorētisko un radošo studiju procesu. Prof. J. Siliņš "LKA Vadības programmā 2009.- 2013.g." definējis būtiskākos, tuvākajos gados veicamos darbus: regulāra studiju programmu analīze un to pašnovērtējuma veikšana, kurā vēl aktīvāk būtu jāiesaista ne tikai akadēmiskais personāls, bet arī studējošie.

Izvērtējot esošos studiju procesu organizāciju reglamentējošos dokumentus, prof. J. Siliņš iesaka turpmāk tos papildināt ar tādiem skaidri definētiem nosacījumiem un noteikumiem, kas neradītu iespējas atsevišķu normu subjektīvam traktējumam. Īpaši tas attiecas uz studējošo pārbaudes darbu novērtējuma kritērijiem. Nozīmīgi ir bakalaura un maģistra studiju programmu gala pārbaudījumi, kuriem turpmāk jākļūst par veidu, kas apliecina studējošā zināšanas par kultūras un mākslas kopumu, nevis atsevišķu faktu un norišu konstatējumu. Līdz ar to studiju procesā akadēmijā būtiska arī turpmāk būs starpdisciplinārā pieeja un visdažādākie kultūras un mākslas konteksta meklējumi.

Turpmākajos gados jāvelta liela vērība starpkultūru studiju virzieniem, tos padziļinot un radoši saistot ar akadēmijas prioritārajiem skatuves un audiovizuālās mākslas studiju virzieniem. Prof. J.Siliņš uzsver, ka aktīvākai ir jākļūst ne tikai studējošo, bet arī docētāju ieinteresētībai un izpratnei par šo apakšprogrammu sasaisti un saturisko pilnveidi. Starpkultūru studiju virziena paplašināšanai un nostiprināšanai jāaktivizē nedaudz "iesaldētā" ideja par kvalitatīva maģistra līmeņa apakšprogrammas izveidi.

Arī turpmākajos gados LKA atbalstīs nodibinājuma "Nordistika" radītās iespējas, īpaši mūžizglītības jautājumu plašajā spektrā.

Būtiskas ir studējošo intereses kultūras vadības vai menedžmenta un sabiedrisko attiecību bakalaura un maģistra studiju programmu apakšprogrammās. Turpmākajos gados akadēmiskajam personālam lielāka vērība jāveltī šajās programmās studējošo praktiskās darbības sasaistei ar akadēmijas specifikai raksturīgajiem mākslas virzieniem. Latvijas profesionālā teātra, dejas, kino mākslas institūcijas gaida jaunas, iniciatīvi bagātas un radošas personības, kuras spētu profesionāli vadīt atsevišķu mākslas nozaru jaunrades procesa kopumu.

Akadēmijas prioritāte arī turpmāk noteikti būs latviešu tradicionālā kultūra un folklora, lai arī tiešā veidā tā ir koncentrēta vienā nelielā studiju virzienā. Bez patiesas sapratnes par savu tautu un tās kultūrvēsturisko gaitu nevar būt padziļinātas izpratnes par plašākiem dažādu kultūru dzīvajiem procesiem. Gan akadēmiskajā, gan radošajā darbībā te iespējami nopietni un inovatīvi risinājumi. Arī turpmāk ir atbalstāma akadēmijas folkloras kopas un jauktā kora darbība.
Tāpat aktīvākam, akadēmiskajā un profesionālajā ziņā pārdomātākam ir jākļūst muzeja darba studiju virziena nodrošinājumam, rodot pastāvīgu studējošo interesi par studiju kursiem un to apguves nepieciešamību tālākai profesionālai izaugsmei.

Teātra, audiovizuālās un mūsdienu dejas mākslas studiju virzienos pēdējo gadu laikā ir notikusi līdzsvarota un attīstība. Tā jāveicina arī turpmāk. Būtiski, lai tas saskanētu ar valsts kultūras un mākslas politikas nostādnēm, kā arī ar starptautiskajām tendencēm. Jānostiprina un jāveicina studējošo un akadēmiskā personāla dalība starpvalstu augstskolu sadarbības programmās. Un galvenokārt kvalitātes un noturīgas profesionālās darbības virzienā. Nepieciešama arī jaunas, varbūt pat starpaugstskolu doktora studiju programmas mākslas apakšnozares programmas izveide, kas nodrošinātu mākslas doktora grāda iegūšanu.

Līdzīgi arī maģistra līmenī nepieciešama jauna skatuves un audiovizuālās mākslas programma, kas paplašinātu studējošo zināšanas daudzveidīgu mākslas žanru teorijās, mākslas darbu analīzē un kritikā. Šajā un citos jau esošajos studiju virzienos jāaktivizē akadēmiskā un radošā sadarbība ar akadēmijas noturīgajiem partneriem: Latvijas Mākslas akadēmiju un J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Tam pamats ir arī 2009.gada janvārī reģistrētajā biedrībā "Latvijas Mākslas augstskolu asociācija".

Akadēmiskais darbs nav iedomājams bez mākslinieciskās jaunrades un zinātnes attīstības, tajā svarīga ir patiesa un ieinteresēta mijiedarbība. Zinātniskajā darbībā jānodrošina būtisku pētījumu rašanās kultūras, teātra, audiovizuālās un dejas mākslas un starpdisciplinārajās teorijās. Nepieciešama pētnieciskā darba kvalitatīva attīstība un noturīgu starpvalstu pētniecības projektu izveide.

Mazāka vērība līdz šim ir pievērsta akūti nepieciešamo studiju materiālu izstrādei, tāpēc tam ir jākļūst par turpmāko gadu galveno prioritāti. Plānveidīgākai ir jākļūst zinātniski – radošo konferenču un projektu organizēšanas praksei, lai tā būtu akadēmijas organiska nepieciešamība. Gan akadēmiskajam personālam, gan studējošiem.

Jāveicina aktīvāka un pilnvērtīgāka Studējošo padomes ietekme un praktiskā darbība visā akadēmijas dzīvē.

Tālākajai akadēmijas izaugsmei nepieciešama arī droša materiāli tehniskā bāze, kas pēdējo trīs gadu laikā ir manāmi nostiprinājusies. Jāveicina tās racionāla, loģiska izmantošanas iespēja un jāizstrādā drošs plāns tālākai tās uzlabošanai. Protams, galvenā prioritāte ir akadēmijas ēka Dzirnavu ielā 46 "Zirgu pasts", lai tā kļūtu par laikmetam atbilstošu un pilnvērtīgu skatuves mākslas studiju un jaunrades projektu centru.

Izprotot sarežģīto valsts makroekonomisko situāciju, jāveido pamatota un racionāla akadēmijas galvenajiem uzdevumiem atbilstoša finanšu stratēģija, kura realizēšana nav tikai administratīvās vadības atbildība, bet gan ikkatras akadēmijas struktūrvienības un to vadītāju organiska nepieciešamība. Akadēmijas vadība arī turpmākajā periodā darbosies patiesas demokrātiskas vadības sistēmas ietvaros, kurā visa akadēmijas personāla pamatota iniciatīva un ierosmes ir vērtība. Akadēmijas raksturīga ikdienas dzīves nepieciešamība vienmēr ir bijusi atklātība un uzticēšanās ikvienas personības goda prātam, profesionalitātei un radošajam potenciālam. Un tas būs akadēmijas spēks arī nākotnē.


0 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Datuve.lv tehnoloģiju jaunumu portāls
Padalies priekā
Uwugbin kellydennis@ivieconsultingfirm.com :

Hyepnzf

Fgifvoj peterdennis@ivieconsultingfirm.com :

Lgvzqyl

Fjkkcac kellydennis@ivieconsultingfirm.com :

Bhkffzt



ienāktreģistrēties