Kinoteātrī Rīga rādīs filmu "Cepelīns"

Antra Balode, 19.10.2006., 17:14

Šķiet, ka neviens nezin, kā un kāpēc 1937. gadā Hindenburgā, sadegot pasaules lielākajā cepelīnā, gāja bojā Roberts Zilhers. Tomēr viņa mazdēls Matiass sāk šķetināt noslēpumiem apvītos notikumus un satiek senu vectēva draugu Karlu. Viņš ir vienīgais liecinieks, tomēr dīvainā kārtā nevēlas runāt par notikušo.

Režija: Gordians Maugs, 2005, melnbalta un krāsaina, 105 min.

Lomās: Olafs Raušenbahs, Agneška Pivovarska, Kristofs Bahs, Hendriks Masute u.c.

Vācu valodā ar sinhronu tulkojumu latviski (titri angļu valodā).

Tālā 1937. gada 6. maijā ņūdžersiešu acu priekšā aizdegās bēdīgi slavenais „Hindenburgs” - „vācu dižākais aeronautikas sasniegums”.
Cepelīns “Hindenburgs”, jeb kā bija ierakstīts tā militārajā pavadzīmē - LZ 129 Hindenburg, pilntiesīgi nēsāja titulu „vācu dižākais aeronautikas sasniegums”.

Tā nebūt nebija lielākā cepelīnu katastrofa vēsturē, bet šis notikums ļoti labi atspoguļojās tālaika medijos, kā rezultātā mums ir pieejamas detalizētas fotogrāfijas, filmēts materiāls un žurnālista Herberta Morisona ekspresīvais notikumu raksturojums vietējā radio.

Lidaparāts tika uzkonstruēts 1935. gadā, lai kalpotu kā tilts no Vācijas uz Ameriku un tā būve maksāja tam laikam astronomisku summu – 500 000 sterliņu mārciņas, no kurām lielāko daļu amerikāņu investori. Pēc neveiksnmīgā lidojuma šie paši investori cerēja savus ieguldījumus tiesas ceļā atgūt. Taču arī te viņus sagaidīja neveiksme.

Konstruēšanas brīdī cepelīns bija lielākais, kādu izdevies radīt cilvēka rokām, jo tas garumā sasniedza sešus futbola laukums, bet platumā divus. Jau būvēšanas laikā tika ignorētas skeptiski noskaņoto fiziķu domas par lidaparāta iespējamo nestabilitāti. Inženieri atrunājās, ka viņu izauklētais bērns tikšot pildīts ar hēliju, kas spēs to noturēt gaisā bez liekām problēmām. Amerikāņiem gan bija citas domas šajā sakarā – ASV valdība uzlika militāro embargo hēlijam, kā rezultātā vienīgā opcija, kas atlika bija milzu balonā iepildīt ūdeņradi, par spīti tam, ka šī gāze bija sprādzienbīstama gan būvēšanas, gan iespējamās ekspluatācijas laikā.

Ūdeņradis sākumā izrādījās ļoti jauks risinājums, jo tas bija blīvāks nekā hēlijs, tādēļ arī par 10% efektīvāks. Amerikāņu investori ieviesa vēl vairākus jauninājumu, kas ļautu nodrošināties pret nelaimes gadījumiem, tostarp iebūvēt pasažieru kabīni cepelīna balona iekšpusē, nevis kā ierasts, piekabināt to zem balona. Tas vēlāk patiesi izrādījās droši, jo šī risinājuma dēļ lielākā daļa pasažieru pēc katastrofas palika dzīvi.

Pirmie bija testa lidojumi turpat Vācijass teritorijā. Tad dirižabli sūtīja pāri Atlantijas okeānam bez pasažieriem ar četras tonnas smagu kravu, lai testētu tā celtspēju. Kad piloti un aparāts bija laimīgi atgriezušies, investori piedāvāja diviem tūkstošiem brīvprātīgo civiliedzīvotāju doties lidojumā no ASV uz Brazīliju. Nekas neparedzēts nenotika un gaisa transportu atzina par absolūti drošu.

Nākamais atskaites punkts cepelīna īsajā ekspluatācijas periodā bija vācu boksera Maksa Šmelinga vešana no Ņujorkas uz Frankfurti, kur viņu uzņēma kā nacionālo varoni pēc Šmelinga slavenās cīnās ar amerikāņu boksa leģendu Džo Lūisu.

Pats pēdējais Hindenburga lidojums pirms liktenīgā sprādziena Ņūdžersijā, bija uzstāšanās Olimpiskajās spēlēs Berlīnē, kur gaisa kuģis pāri olimpiskajai arēnai vilka olimpisko karogu.

Dirižablis tikko tika veicis veiksmīgu lidojumu no Vācijas uz Ņūdžersiju ASV, taču neilgi pēc piestāšanas ostā noslēpumainā kārtā aizdegās tā aizmugures konstrukcija un vairāku sprādzienu ķēdes reakcijā uguns lēnām apņēma visu cepelīna balona daļu. Bija vajadzīgas apmēram divas minūtes, lai degošais vraks ietriektos zemē un tur lēnām izkūpētu. No 36 pasažieriem un 61 apkalpes locekļa šajā katastrofā bijā gāja 35 cilvēki. Vairumu ceļotāju pasargāja jau minētais drošības risinājums – iebūvēt pasažieru kajītes balona iekšpusē. Mirušie, starp citu, bija tie, kas, lidaparātam aizdegoties, lēca no tā laukā, bet tā daļa cilvēku, kas palika kajītēs līdz pat brīdim, kad dirižablis ietriecās zemē, palika dzīvi un neskarti. Likteņa ironija.


7 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
deni2s, 19.10.2006. 23:56:41
Komentāra reitings: 0

Izklausās aizraujoši! Gribētos redzēt, ja tas patiešām ir tik interesanti, kā te aprakstīts! Gandrīz kā Titāniks! :)

edzis_, 20.10.2006. 15:08:04 (ip:80.160.75.130)
Komentāra reitings: 0

jā, tiešām izklausās interesanti!!

adellada, 20.10.2006. 17:17:58
Komentāra reitings: 0

ohho.

j, 20.10.2006. 17:37:37 (ip:81.198.225.70)
Komentāra reitings: 0

jā jā interesanti!

tabax, 25.10.2006. 20:13:22 (ip:80.233.190.36)
Komentāra reitings: 0

Esmu redzeejis, filma tieshaam ljoti laba!Iespaidiigi kadri!

aleksandrs (aleks@inbox.lv), 06.10.2009. 12:11:38 (ip:85.15.240.83)
Komentāra reitings: 0

labi reali kadri

ieeva, 07.02.2011. 23:53:13 (ip:188.22.54.167)
Komentāra reitings: 0

pastav versija, ka uz lidojosha kuga HINTENBURG klaja bija Hitlera organizeta bumba.

Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Padalies priekā
Jrivsih linda.reddick@ethernovia.com :

Qwfhpqy

Xukycna linda.reddick@ethernovia.com :

Vmvobvr

Doilsyx linda.reddick@ethernovia.com :

Vytrffz



ienāktreģistrēties