28. jūlijā sāksies mākslas festivāls "Cēsis 2007"

Mairita Brice, 20.07.2007., 19:41

No 28. jūlija līdz 18. augustam pirmo reizi Cēsīs notiks Mākslas festivāls "Cēsis 2007".

Tā laikā tiks piedāvāti vairāk nekā 20 augstvērtīgi profesionālās mākslas notikumi dažādās jomās - laikmetīgajā vizuālajā mākslā, akadēmiskajā mūzikā, kino, kā arī teātrī un operā. Mākslas festivāla "Cēsis 2007" patronese ir LR Kultūras ministre Helēna Demakova.

Festivāla atklāšana notiks 28.jūlijā ar vairākiem pasākumiem. Cēsu pils

Pl. 18:00 Cēsu Alus brūzī notiks Laikmetīgās mākslas programmas atklāšana. Festivāla laikmetīgās mākslas programmā iekļauta Laikmetīgās mākslas izstāde Cēsu alus brūzī, Foto / vides instalācija „Cēsnieks 2006” Cēsu pilsētvidē un Ilmāra Blumberga personālizstāde "Lūgšana par redzēšanu II" Cēsu izstāžu namā (kuras atklāšana notiks 11.augustā).

Mākslinieku grupas Famous 5, Ginta Māldera, Dāvja Sīmaņa jr., Kristīnes Plūksnas, Ģirta Muižnieka, Arņa Balčus, Zentas Dzividzinskas un Viļņa Vītoliņa darbi būs dislocēti līdz šim neizmantotā un neapgūtā teritorijā, kas piemērota mākslas darbu eksponēšanas vajadzībām - Cēsu alus brūzī (kādreizējās Cēsu alus darītavas pamestajos ražošanas korpusos). Vēsturiskās rūpnieciskās teritorijas piešķiršana kultūrai ir šodienas Eiropas viena no aktuālākajām tendencēm. Šādas telpas ir ne vien demokrātiska platība, kur eksponēt mākslu; šāda vide ir artefakts pats par sevi, kura fons palīdz skatītājiem saprast laikmetīgās mākslas jēdzienu. Izstādē varēs novērtēt gan jau redzētus, starptautisku un vietēju atzinību guvušus, gan daudzus jaunus darbus. Festivālam izvēlēti tādi vizuālo mākslu projekti, kuru izteiksmes līdzekļi spēj radīt priekšstatu par šodienas latviešu mākslas attīstības tendencēm. Izstādes kuratores ir Daiga Rudzāte un AliseTīfentāle.

Laikmetīgās mākslas programmas atklāšanā ar īpašu programmu uzstāsies Ilga Bērziņa ar savu džeza ansambli B-trio. Ilga Bērziņa ir spilgta un ļoti pieredzējusi džeza pianiste - mainstream un hardbop stila pārstāve, kura šobrīd muzikālās idejas realizē savā trio kopā ar jauniem, talantīgiem mūziķiem - Armandu Bērziņu (sitamie instrumenti) un Reinholdu Bērziņu (kontrabass). (Izstāde apmeklētājiem pieejama no 28.jūlija pl.19.00).

Zīmīga loma festivālā būs Cēsu 800 gadu jubilejas svinību laikā tapušajam melnbaltās fotogrāfijas projektam "Cēsnieks", kura centrā - paši pilsētas iedzīvotāji. Lielformāta foto izdrukas būs izvietotas pilsētvidē - Cēsu centra namu logos. Šīs ēkas atrodas vietās, kam garām iet cēsinieku ikdienas ceļi. Šī projekta vadītājs ir fotogrāfs Juris Kmins.

800 gadu jubilejā seši fotogrāfi - Gunārs Binde, Pēteris Korsaks, Vilhelms Mihailovskis, Leonīds Tugaļevs, Varis Sants un Juris Kmins - devās uz vietām, kuras veido katra cēsnieka ikdienu: vecpilsētas ielas, tirgus laukums, baznīca, kapu svētki, stacija, lielveikali un citas publiskas vietas. Fotografēšana tika organizēta gluži kā „vecajos labajos laikos" - ar fonu, kas izkārts turpat uz ielas. Šie portreti nākamajām paaudzēm vēstīs par to, kādi tad izskatījās 21. gadsimta sākuma cēsnieki - ko valkāja, kā izturējās, un, iespējams, rosinās fantāziju tieši tāpat, kā sapņojam mēs tagad, skatoties 20. gadsimta fotogrāfijās.

Pl. 20:00 Cēsu Kultūras centrā notiks festivāla atklāšanas koncerts.

Koncerts iesāksies ar jaunā koncertflīģeļa ieskandināšanu - Franča Lista un Frederika Šopēna, kā arī savu klavierskaņdarbu atskaņos koncerta īpašais viesis Vestards Šimkus. Yamaha koncertflīģeli Cēsu Kultūras namam dāvina Cēsu pilsēta.

Atklāšanas koncerta turpinājumā tiks atskaņota Karla Orfa kantāte Carmina Burana. To diriģenta Andra Veismaņa vadībā atskaņos Vidzemes kamerorķestris, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", kamerkoris Ave Sol un solisti Asmika Grigorjana (soprāns, Lietuva), Andris Lapiņš (tenors), Laimons Pautieņus (baritons, Lietuva). A.Veismanis šo kantāti diriģēs pirmo reizi. “Carmina Burana ir ļoti populārs skaņdarbs visā pasaulē, bet Latvijā to atskaņo salīdzinoši reti. Tādēļ esmu priecīgs, ka šo lielisko skaņdarbu Cēsīs izpildīs tiks labs sastāvs,” stāsta A.Veismanis.

Carmina Burana ir skatuviska kantāte, ko komponists Karls Orfs sacerējis laikā no 1935. līdz 1936. gadam. Kantāte ir balstīta uz 24 viduslaiku dzejoļiem no krājuma ar nosaukumu Carmina Burana („Beuernas dziesmas"). Teksts ir gan latīņu, gan vidusaugšvācu valodās un aptver plašu laicīgo tematiku - veiksmes un bagātības nepastāvība, dzīves īslaicīgums, prieks par pavasara atgriešanos, dzeršanas, ēšanas, azartspēļu un iekāres baudas un posts. Carmina Burana pirmoreiz tika uzvesta Frankfurtes Operā 1937. gadā un šodien ir viens no visbiežāk atskaņotajiem un ierakstītajiem 20.gs. klasiskās mūzikas darbiem, savukārt koris O Fortuna izmantots neskaitāmās filmās un tv reklāmās, kļuvis par neatņemamu popkultūras daļu.

Biļešu cena uz atklāšanas koncertu: Ls 3 - 7.

Pl. 18:00 un 20:30 Cēsu Pils klētī notiks jaunākā latviešu kino programmas pirmie seansi.

Pl.18:00 tiks rādīta mākslas filma „Rūgtais vīns” (režisors Rolands Kalniņš), bet pl.20:30 mākslas filma „Ķīlnieks” (režisore Laila Pakalniņa).

Cēsu mākslas festivāla ietvaros notiekošajos kino seansos Pils klētī tiks demonstrētas Latvijas režisoru pēdējo divu gadu laikā tapušās sešas mākslas filmas - R.Kalniņa "Rūgtais vīns", J.Poškus "Monotonija", V.Kairiša "Tumšie brieži", L.Pakalniņas "Ķīlnieks", J.Kalēja, G.Šmita, J.Putniņa, A.Vidulejas Vogelfrei, U.Celmas "Nerunā par to"), kā arī jaunāko dokumentālo filmu programmas. Biļešu cena uz šiem seansiem ir Ls 1; bērniem, skolēniem un pensionāriem Ls 0.50.

Pl. 23:00 Cēsu Pils dārzā visi aicināti uz balli “Jūlija nakts pilī”, kurā spēlēs Laimis Rācenājs un viņa orķestris. Balles laikā tiks piedāvātas naksnīgas ekskursijas gida pavadībā pa Cēsu pilsdrupām. Ieejas biļete ballē - Ls 3.

Pl. 24:00 muzikāls uguņošanas šovs Cēsu Pils dārzā noslēgs festivāla atklāšanas dienu.

"Viens no Cēsu Mākslas festivāla mērķiem ir vēlme radīt kultūrai labvēlīgu vidi ārpus Rīgas, tādējādi mēģinot lauzt objektīvi radušos stereotipu par galvaspilsētu kā vienīgo profesionālās mākslas centru," uzsver viens no festivāla idejas autoriem un organizētājiem Juris Žagars. "Cēsīs ir atbilstoša kultūras infrastruktūra - koncertzāles, izstāžu nams un unikāla brīvdabas estrāde, kura jau tuvākajos gados tiks aprīkota ar modernu mobilu skatuves jumtu un skatītāju tribīnēm, bet festivāla laikā māksla izies arī ārpus aprobētās vides, lai pārliecinoši ieņemtu publisko telpu, ielas, vecpilsētas pagalmus un pat pamestas rūpnieciskās ēkas," norāda J.Žagars.

“Cēsu Mākslas festivālam pamati likti jau agrāk - līdz ar Vidzemes kamerorķestra aktivitātēm diriģenta Andra Veismaņa vadībā, līdz ar Šubertiādi Ungurmuižā, līdz ar operas izrādēm Cēsu pils parka estrādē. Bet pagājušajā gadā organizētās Cēsu 800 gadu svinības bija galvenais impulss šī festivāla dzimšanai. Lai jaunais Cēsu Mākslas festivāls ir ne tikai dāvana pilsētniekiem un Cēsu viesiem, bet daudzveidīgas iespējas garīgi izklaidēties un gūt no tā patiesu baudījumu,” novēl Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders.

Cēsu Mākslas Festivāla iniciatori ir Cēsu Pils ģildes dibinātāji, kuriem ideja veidot jaunu tradīciju - Cēsu Mākslas festivālu - radās jau pagājušā gada nogalē, dibinot Cēsu Pils ģildi. Turpmāk Cēsu Mākslas festivāls iecerēts kā ikgadējs notikums vasarā, kura ietvaros mēneša garumā koncentrētā veidā varēs baudīt un novērtēt visdažādākās profesionālās mākslas izpausmes no akadēmiskās mūzikas un operas līdz mūsdienu vizuālās mākslas avangardam, tādējādi veicinot kultūras tūristu skaita pieaugumu un sekmējot Cēsu vārda atpazīstamību.

Cēsu Mākslas festivāla rīkotāji ir Cēsu pilsētas dome, Cēsu Pils ģilde, Cēsu Kultūras centrs, Cēsu pašvaldības aģentūra „Vidzemes vēstures un tūrisma centrs". Festivāla finansējumu nodrošinās Cēsu pilsētas dome, Cēsu Pils ģilde, Valsts Kultūrkapitāla fonds, kā arī festivāla patrona SEB Unibanka un festivāla galvenā atbalstītāja Lattelecom u.c. atbalsts.

Informācija: www.cesufestivals.lv  

Biļetes: www.bilesuparadize.lv , „Biļešu paradīzes” un Cēsu Kultūras centra kasēs.


2 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
deni2s, 21.07.2007. 23:14:17
Komentāra reitings: 0

Pasākums izskatās labs, bet Demakovu par patronesi... Nu nez, izskatās vairāk pēc pielīšanas. Varēja kādu vairāk tautas mīlētu mākslinieku vai mūziķi ielikt labāk.

kristiana, 26.06.2009. 18:54:16 (ip:87.226.36.131)
Komentāra reitings: 0

laba pils!!!

Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Padalies priekā
hctz hydrochlorothiazide

Esmeralda

Ryaxrmm tandreemedley@gmail.com :

Acjptlr

Jvgghut tandreemedley@gmail.com :

Jhzdjvm



ienāktreģistrēties