Purvīša balvas 2015. gada trešā ceturkšņa nominanti

Nataļja Sujunšalijeva, 09.10.2015., 14:14

Purvīša balvai 2015. gada trešajā ceturksnī nominēti Voldemārs Johansons, Gints Gabrāns un Ieva Epnere.

Voldemārs Johansons. Videoinstalācija "Slāpes", kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu, operatoriem Andreju Rudzātu un Māri Pilātu, skaņas redaktoru Ernestu Ansonu. Tika parādīta starptautiskajā Jaunā teātra festivālā "Homo Novus" bijušajā tekstilfabrikā "Boļševička" (04.–10.09.2015)Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus laika posmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2017. gada februārī, nominējusi trīs autorus:

Voldemāru Johansonu par videoinstalāciju "Slāpes" starptautiskā Jaunā teātra festivāla "Homo Novus" ietvaros bijušajā tekstilfabrikā "Boļševička" (04.–10.09.2015).

Nominācijas pamatojums: "Autors mērķtiecīgi interesējas par skaņas, kā arī citu viļņu kustību dabā un, izejot no uzkrātajām zināšanām un prasmēm, rada monumentālu mākslas tēlu – okeāna vētras pieminekli. Meditatīvi noraugoties tajā, var labi sajust šausmu atblāzmu, kas vienā mirklī pārņemtu vērotāju, ja tas atrastos tiešā kontaktā ar dabisko, nevis mākslas valodā tulkoto stihiju.

Johansona darbs ir novatorisks, aktuāls, 21. gadsimta uztveres specifikai adekvāts mākslas vēsturē aprobētā žanra – marīnas risinājums ar trāpīgu un dziļu iedarbību. Tā jēga ir pārdzīvojums – stihijas sajūtas tvērums un ģenerēšana skatītājos (kuru dvēselēs, zināms, arī ik pa laikam mēdz plosīties stihijas), savukārt lielākā veiksme – spēja atteikties no visa liekā.

Šāds tehnoloģiju laikmeta mākslas darba radīts pārdzīvojums nebūtu iespējams, ja tam trūktu izpildījuma perfekcijas, ko nodrošinājuši operatori Andrejs Rudzāts, Māris Pilāts un skaņas redaktors Ernests Ansons," ekspertu izvēli pamato mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.

"Dabas stihiskums un varenība kā klasiska romantisma laikmeta tēma Voldemāra Johansona grandiozajā videodarbā ar vētrā bangojošo okeāna virsmu kļūst par jaunu, mūsdienu tehniskās bāzes nodrošinātu, vizuālu un emocionālu pieredzi. Projekcijas izmērs, kvalitatīvais optiskais izpildījums un skaņas pavadījums fascinē ar iespēju neklātienē un drošībā vērot "force majeure" iekšējo struktūru un estētiku," papildina mākslas zinātniece Daina Auziņa.

Gintu gabrānu par personālizstādi – gaismas, skulptūru un 3D videoinstalāciju "Sešas galvas" mūsdienu kultūras foruma "Baltā nakts" ietvaros Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" (05.09.2015).

Nominācijas pamatojums: "Gints Gabrāns vienai naktij bija mobilizējis iespaidīgus radošos un tehnoloģiskos resursus, vienotā telpas instalācijā rezumējot vairākus autorizētus mākslinieciskās izpētes virzienus, ar kuriem strādājis pēdējos gados: pašveidojošās formas "ne no kurienes", objektu skenēšanu pa slāņiem (izmantota teātrī Maskavā), 3D efektus un skaņu instalāciju (līdzautors Toms Auniņš). Īpašais salikums atklāja pazīstamo tehnoloģiju jaunas tēlveides iespējas. Gabrāns droši ielauzies grūtajā laikmetīgās mākslas subžanrā "liels un efektīgs", sasniedzot latviešu mākslā līdz šim neredzētu kvalitāti," vērtē mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

"Pustumsā, kas mijās ar asiem spilgtas gaismas uzplaiksnījumiem un mazāk vai vairāk komfortablā troksnī, ko radīja pārdomāti atlasītā fona mūzika, notika ēnu teātris. Teju levitējošās, biomorfas formas atgādinošās skulptūras, to 3D projekcijas un ēnas organizēja plašo izstādes zāles platību ar augstu velvētajiem griestiem. Mērogu saspēle un vizuālā dinamika uzbūra spēcīgu, vienotu ekspozīcijas tēlu," komentē mākslas zinātniece Daina Auziņa.

Ievu Epneri par videodarbu "Piramīdas četras versijas" izstādē "Paradīze jaunam cilvēkam" "kim?" Laikmetīgās mākslas centrā (15.08.–27.09.2015).

Nominācijas pamatojums: "Ievas Epneres izstāde atspoguļoja, cik dažādos veidos nesenā padomiskā pagātne var būt klātesoša šodienā. Māksliniecei bija ļoti pateicīgs izejmateriāls – pamesta bijusī padomju ogļrūpniecības pilsēta Piramīda, kas patiesībā atrodas Norvēģijai piederošā salā, un kurā teju divdesmit gadus laiks ir iekonservējies.

Aktuālajā mākslā man kā skatītājai pietrūkst spēcīgu stāstu, un šajā izstādē tas bija risināts gan caur dokumentālu, gan vizuāli telpisku pieeju, arhitektoniskām un instalācijas formām. Vienlaikus tā bija arī vēstījuma radīšana ar fantāzijas palīdzību – aicinot skatītāju daudz vairāk iztēloties nekā ieraudzīt," pauž savu viedokli mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

"Dokumentālā videodarba "Piramīdas četras versijas" varoņi izstāsta, ka šajā zemes nostūrī, kurā laiks ir apstājies un mūsdienu pārsātinātā pasaule nav ielauzusies, viņi var justies vienoti ar dabu, savā veidā – būt laimīgi," piebilst darba grupas vadītāja Elita Ansone.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 9 vizuālās mākslas notikumus, to skaitā:

  • Miķeļa Fišera instalāciju "Kalnā kāpējs" Baltijas un Ziemeļeiropas laikmetīgās mākslas izstādē "Tālas noskaņas zilā vakarā" Mākslas festivāla "Cēsis 2015" ietvaros (03.07.–09.08.2015);
  • Gļeba Panteļejeva izstādi "Latgales rapsodija" galerijā "Māksla XO" (27.08.–22.09.2015);
  • Ievas Kraules īsstāstu kolekciju "Arkādija", kas izdota 2015. gadā "Rupert" izglītības programmas ietvaros; Jāņa Borga lasījums Arkādijas parkā 7. augustā; eksponēta arī 12. Baltijas triennālē Viļņā sadarbībā ar Kasparu Groševu;
  • Brigitas Zelčas-Aispures un Aijas Baumanes izstādi "Tīkama kultūra" Kaņepes Kultūras centrā (20.08.–02.09.2015);
  • Kristas Dzudzilo videodarbu "Skaidrība" fonda "Mākslai vajag telpu" Vasaras mājā (20.–30.08.2015);
  • Vladimira Svetlova dokumentālu mūziklu "Atklāsmes fantomi" laikmetīgās mākslas festivālā "Survival K(n)it 7" (04.09.–20.09.2015).

Laika posmā no 2014. gada 8. decembra līdz 2016. gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas: LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas Arsenāls vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa, lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi". Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība".

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA "Alfor". Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas kultūras projektu aģentūra "INDIE" un aģentūra "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības".

Projektu atbalsta: SIA "Alfor".

Vairāk informācijas mājas lapā: www.purvisabalva.lv.


0 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Padalies priekā
generic cialis tadalafil

Wendell

Ocwxkrf jameskuang0624@hotmail.com :

Weardht

Pyaziwz tammykudla@sbcglobal.net :

Kfpjutt



ienāktreģistrēties