Pirmā āmuru izstāde "Katram savs āmurs''

Juris Gagainis, 04.11.2010., 12:01

Parunāsim par āmuriem. It kā ikdienišķa, pazīstama lieta, gandrīz katram tā ir. Tautā iegājies sakāmvārds :"Ak tu āmurs tāds", kas tā kā neliecina par intelekta klātbūtni.

Vai kāds no jums ir iedomājies, kad parādījās pirmā āmura veidols? Gadu tūkstošus atpakaļ, droši sakot, pat neandertālieši, ja ne jau pērtiķi, apjauta šī pirmatnējā darbarīka fizikas likumus.

Šodien āmurs savu "imidžu" nav mainījis gandrīz nemaz. Daudzas slavenas pasaules darbarīku firmas turpina strādāt pie āmuru dizaina variantiem. Taču āmurs pat mūsdienās ir tāds pats kā savos pirmsākumos, sastāv no kāta un āmura galvas. Cita lieta saistās ar āmura funkcionālo darbību un pielietojamību – ja forma ir palikusi nemainīga, tad pielietojamības spektrs ir tikai paplašinājies. Grūti pat uzskaitīt visas profesijas, kurās atrodams – savs – īpašais āmurs: pat virtuvē namamātēm neiztikt bez gaļas āmurīša, gatavojot ģimenei pusdienas. Arī tik, cik ķieģeļu ir iemūrēts Rīgas namos, tik piesitienu mūrnieks ir veicis ar mūrnieka āmuru.

Manas paaudzes jebkuram puisietim var pajautāt :"Kāds tev bērnībā bija pirmais darbarīks". Atbilde, protams, :"Āmurs". Un šis brīnišķīgais, acīm baudāmais process, kā nagla gandrīz pati lien koksnē – dod tik tai pa galvu. Un tas nekas, ka naglas nācās pa kluso čiept no tēva krājumiem... Reizēm gadījās, ka nagla vairāk noliecās, nekā paklausīja līst kokā, vēl jo sliktāk tad, ja gadījās ne vienu vien reizi trāpīt pa pirkstiem, aizturēts bļāviens, bet nagi palika zili. Šodien mazajiem zēniem pirmais darbarīks, laikam ir dators, āmurs rokā neturas.

Pirmatnējais "sitamais", domājams, bija cilvēka vai pērtiķa saujā paņemts liels olis, un roka no elkoņa locītavas, kalpoja kā kāts. Ar tā palīdzību, varēja zemē iedzīt mietu, pārsist riekstu vai kaulu. Vēlāk akmeni ar stipru saiti piesēja pie koka kāta, iznāca pavisam labs dauzāmais. Pēcāk, kad iemācījās akmenī izurbt caurumu un ielikt tajā kātu, radās šodien zināmais instruments, kurš nav mainījies trīs ar pusi tūkstošs gadus (no bronzas laikmeta līdz mūsdienām Latvijā).

Daudzfunkcionālajā āmuru saimē ir smagie darba darītāji un inteliģentie, smalkie, piemēram, ķirurga, zeltkaļa, stiklinieka āmurs. Tos, pavisam smagos, lielos sitamos, amatnieki sauc par "žaņiem". Uzsitēj āmuram, ko lieto kalēji, liktenis ir neapskaužams, jo tas saskaras ar sitienu no augšas ar otru āmuru un sitienu no apakšas.

Āmurs atrodas katrā mājā, pat vairāki, arī automašīnās, darbnīcās un skolās, tas ir visur. Ir arī savi, pierastie, "mīļie" āmuri, pat vissmalkākajās profesijās – savs tiesnesim, savs ūtrupes vadītājam. Latvijā pat iedibināta balva "Zelta āmurs".

Manuprāt, vispatīkamākais tomēr ir pats darba process, ko vada prasmīga darītāja rokas un pieredze, tad āmurs ir paklausīgs, precīzs, uzticams un stiprs.

No 6.novembra līdz pat 30.novembrim Leļļu Mākslas muzejā,Teātra ielā 3,būs apskatāma pirmā āmuru izstāde "Katram savs āmurs'' .Izstāde ir veidota no metālmākslinieka un Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Jura Gagaiņa āmūru kolekcijas .

Izstāde būs apskatāma katru darba dienu izņemot pirmdienas no 11:00-19:00 un sesdienās,svētdienās no 11:00-17:00.

Ieejas maksa izstādē kopā ar leļļu mākslas muzeja ekspozīcijas apskati pieaugušajiem 2,50ls ,bērniem,studentiem,pensionāriem,invalīdiem-1ls.


0 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Prāta darbnīca - ļauj prātam darboties!
Padalies priekā
FreeSexPornoRus call me whatsapp: +79910404425

SexFreeWem

generic cialis tadalafil

Wendell

Ocwxkrf jameskuang0624@hotmail.com :

Weardht



ienāktreģistrēties