Izstāde "Edvards Steihens. Fotogrāfija"

Nataļja Sujunšalijeva, 29.05.2015., 11:49

No 2015. gada 27. jūnija līdz 6. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" (Vecrīgā, Torņa ielā 1) būs skatāma izstāde "Edvards Steihens. Fotogrāfija".

Edvards Steihens (Edward Steichen). Eleanora Peintera. 1924. Sudraba želatīna kopija. Luksemburgas Nacionālā vēstures un mākslas muzeja kolekcija © 2014 The Estate of Edward Steichen / Artists Rights Society (ARS), New YorkProjekts tiek īstenots Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Kultūras programmas ietvaros.

Šovasar pirmo reizi Rīgā notiks izcilā 20. gadsimta fotogrāfa Edvarda Steihena (Edward Steichen, 1879–1973) izstāde, reprezentējot darbus no Luksemburgas Nacionālā vēstures un mākslas muzeja (Musée national d’histoire et d’art Luxembourg, MNHA) kolekcijas. Projekts kā viens no noslēdzošajiem Latvijas prezidentūras kultūras pasākumiem simboliski veido tiltu ar nākamo Eiropas Savienības prezidējošo valsti Luksemburgu, kas pienākumus pārņem 2015. gada 30. jūnijā.

Pieteikt Latvijas publikai Luksemburgā dzimušo, uz Ameriku emigrējušo mākslinieku tikai kā fotogrāfu būtu kā izstāstīt pusi no stāsta, atstājot aizklātas daudzas jo daudzas eksperimentiem bagātas un piedzīvojumiem pilnas lappuses. Gleznotājs, fotogrāfs, dizainers, kurators, muzejnieks, jauno talantu mednieks, arī profesionāls dārznieks – tie ir vien atsevišķu darbību un amatu apzīmējumi, kuri veido Edvarda Steihena personības mozaīku. Steihens ticēja, ka mākslai ir jālīdzinās pasaules pilsonei, kuru mākslinieks necenšas ierobežot vienā šaurā nozarē. Viņš ir strādājis ļoti dažādās sfērās un stilistikās, ejot savā attīstībā kopīgā ritmā ar laiku.

Mākslinieku var pieskaitīt pie piktoriālisma, simbolisma un modernisma pārstāvjiem, tāpat pie meistarīgiem slavenību portretistiem, reklāmas un dokumentālās fotogrāfijas kultivētājiem. Laikabiedri un draugi, kuru vidū bijuši zināmi mākslinieki, rakstnieki, aktieri, kritiķi, politiķi un uzņēmēji, Steihenu dēvējuši dažādi – par Amerikas enfant terrible, komandieri ar kameru, garīgo līderi, foto mākslas diskusijas motoru un hibrīdu (atsauce uz mākslinieka interesi par augu hibridizāciju). Leģendārais mākslas kritiķis Klements Grīnbergs (Clement Greenberg) viņu vienlaikus nolādēja un slavēja.

Edvards Steihens pierāda sevi arī kā novatorisks un profesionāls kurators, kurš spēj uzņemties riskus. Kā spilgts precedents tam ir 1936. gadā Ņujorkas Modernās mākslas muzejā (Museum of Modern Art, MoMA) kūrētā delfīniju izstāde, kas no skepses botāniķu vidē un neizpratnes mākslas pasaulē pārtapa par unikālu notikumu desmit dienu garumā, piesaistot muzejam arī jaunu auditoriju. Viņa mūža lielākais darbs un panākums kā kuratoram un Ņujorkas Modernās mākslas muzeja Fotogrāfijas departamenta vadītājam bija apjomīgais projekts "Cilvēka dzimta" (1955), kas kopumā apceļoja 69 valstis, ieskaitot Krieviju, kur 1959. gadā Maskavā tas bija apskatāms lielajā Amerikas nacionālajā izstādē. Šobrīd leģendārā darbu izlase atrodas Château de Clervaux Luksemburgā kā daļa no pastāvīgās ekspozīcijas. 1961. gadā MoMA sarīkoja mākslinieka retrospekciju ar nosaukumu "Fotogrāfs Steihens". Trīsdesmit sešus gadus vēlāk iznāk arī apjomīga Steihenam veltīta monogrāfija, ko sarakstījusi amerikāņu rakstniece un pētniece Penelope Nivena (Penelope Niven).

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" eksponētas 86 Edvarda Steihena oriģinālfotogrāfijas. Tās ilustrē gan autora radošās darbības agrīno posmu, kura spilgtākais atskaites punkts ir atgriešanās Eiropā 1900. gadā un dzīve Parīzē, gan brieduma gadus, strādājot Ņujorkā izdevniecībā "Condé Nast", radot slavenību portretus un modes fotogrāfijas priekš tādiem žurnāliem kā "Vanity Fair" un "Vogue". Apmeklētāji ieraudzīs ikoniskus aktieru Grētas Garbo (Greta Garbo), Čārlija Čaplina (Charlie Chaplin), Mirnas Lojas (Myrna Loy), vēsturiski nozīmīgu politiķu Vinstona Čērčila (Winston Churchill), Teodora Rūzvelta (Theodore Roosevelt) un daudzu citu pazīstamu cilvēku portretus.

Fotogrāfiju vidū ir arī ikdienas dokumentācijas un ģimenes albums, ļaujot tuvāk iepazīt to mākslinieka dzīves daļu, kas pastāvēja paralēli intensīvajam darba režīmam. Portretēto radinieku un draugu galerijā atrodamas fotogrāfa Alfrēda Štiglica (Alfred Stieglitz) un amerikāņu dzejnieka Karla Sendberga (Carl Sandburg) ģīmetnes. Tāpat iepazīstināšana ar kolekciju un stāsta veidošana nav iespējama bez dabas un gaismas tēmas, kas Steihenam, atskaitot tā saucamo "lielo vīru" portretu sērijas, dzīves laikā pakāpeniski kļuva par galveno izziņas un vērtību pamatu.

Saistītie pasākumi:

  • Visu izstādes laiku ceturtdienās Akcija "Labā diena": iespēja apmeklēt izstādi, maksājot tikai EUR 1,42;
  • 5. jūlijā plkst. 15.00 "Sarunas muzejā": tikšanās ar izstādes kuratori, mākslas zinātnieci Šeldu Puķīti. Aicināti visi interesenti! Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Dalības maksa: ieejas biļete izstādē;
  • Augustā plkst. 18.00 Laikmetīgās dejas performance horeogrāfes Simonas Orinskas režijā. Aicināti visi interesenti! Ieeja pasākumā bez maksas;
  • 20. augustā plkst. 17.00 Lekcija "Modes fotogrāfija. Edvarda Steihena laiks un mūsdienas". Stāsta modes stiliste un fotogrāfe Anna Volkova. Aicināti visi interesenti! Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Dalības maksa: ieejas biļete izstādē. Plkst. 19.00 Mēmā kino vakars: filma "Pasaules sieviete" ("A Woman of the World"), 1925, rež. Malkolms Senklērs (Malcolm St. Clair). Pirms filmas – kino eksperta, Rīgas Kino muzeja speciālista komentārs. Aicināti visi interesenti! Ieeja pasākumā: bez maksas;
  • 27. augustā plkst. 17.00 Lekcija "Ieskats 20. gadsimta pirmās puses foto mākslas attīstības vēsturē Latvijas un pasaules kontekstā". Stāsta mākslas zinātniece, LMA doktorante Katrīna Teivāne-Korpa. Aicināti visi interesenti! Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Dalības maksa: ieejas biļete izstādē. Plkst. 19.00 "Pļāpīgā" jeb skaņas kino vakars: filma "Platīnblonda" ("Platinum Blonde"), 1936, rež. Frenks Kapra (Frank Capra), Columbia Pictures. Filma oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā. Pirms filmas – kino eksperta, Rīgas Kino muzeja speciālista komentārs. Aicināti visi interesenti! Ieeja pasākumā bez maksas;
  • 3. septembrī plkst. 19.00 Kultūras un izklaides programma "Ars Rezumē": džeza mūzikas koncerts 20. gadsimta 20. gadu mūzikas lokāla noskaņās ar dziedātāju Beāti Zviedri. Ieeja pasākumā bez maksas. Dalībnieku skaits ierobežots. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 357527 vai rakstot uz e-pastu Elina.Kempele@lnmm.lv.

Interneta resursi: www.lnmm.lv.


0 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Padalies priekā
Yhtxxdk craig.farnsworth@ethernovia.com :

Qmmvuqg

MichaelShith

Pzcwllt stsai@smythecpa.com :

Jucuqbg



ienāktreģistrēties