Inese Lieckalniņa cilvēka meklējumos

Anita Lāce, 03.04.2009., 16:22

Valmierā, Rīgas ielā 25c, mākslas galerijā "Laipa " no 2.maija līdz 27.maijam Ineses personālizstādē "Sarunas" katrs varēs ielūkoties darbos, kas ir stāsti par autores dvēseli, jūtām, ilgām, pārdzīvojumiem, par pasaules redzējumu un mūsu savstarpējo mijiedarbību – ne tikai personīgajā dzīvē, bet arī sabiedrībā.

lieckalninaPilsētā skrienot, pamanu sarkano mētelīti, kuru esmu jau kaut kur redzējusi. Nu, protams, tā taču ir Inese , kas par sevi saka, ka neesot tas cilvēks, kas īpaši cenšas izcelties, bet sarkanais mētelītis, kas liekot viņu pamanīt, ir vienīgi aiz tā iemesla, lai pelēcīgajā ziemas vidē, ienestu iztrūkstošās krāsas. Ātri vien novēroju, ka māksliniece, grafiķe Inese Lieckalniņa ne tikai dziļi izprot cilvēka psiholoģiju, kas tik skaidri iezīmējas viņas darbos, bet izstaro izteiktu sievišķību, kas atspoguļojas viņas abās meitās, sabiedrībā atpazīstamās sievietēs, TV dīvā Annā Lieckalniņā un Valmieras Drāmas teātra aktrisē Ilzē Lieckalniņā. Viņas personības spēks, stāv aiz tā, ko viņa dara, aiz sava darba, jo profesija, kā viņa pati saka - esot tikai piedeva personībai, tāda kā mērcīte. "Pats galvenais, neapstāties – mācīties, pilnveidoties. Ja to nedarām, tad ar katru brīdi ejam soli atpakaļ un gluži kā fantāzijas filmā varam nokļūt gadsimtā, kas sen jau pieder pagātnei".

Mākslinieci vienmēr esot interesējis cilvēks. Par sevi stāsta, ka jau bērnībā bieži pārsteidzis pieaugušo vārdu neatbilstība viņu rīcībai. Taču intuitīvi viņa jutusi, ka cilvēks tā īsti neatklājas nedz teiktajos vārdos, nedz rīcībā, ka cilvēks esot kaut kas personīgāks, dziļāks, noslēpumaināks. Tāpēc, mācoties zīmēt un gleznot, radusies vēlme attēlot cilvēku, bet jutusi, ka tas nebūšot ne portrets, ne figūra, bet tāds attēlojums, kas pastāstot par cilvēku daudz būtiska.

Pagājis ilgs laiks, krājusies pieredze un vērojumi. Izpratne par cilvēka psiholoģiju. Ļoti liela nozīme autores dzīvē bijusi grāmatām: gan daiļliteratūrai, kas ļaujot sevī izdzīvot daudzas dzīves, gan arī izziņas literatūrai. Interesanti, ka vajadzīgās grāmatas Inesi atrodot vajadzīgajā brīdī, un bieži vien veikala plauktos viņa tās ieraugot pašas pēdējās. Māksliniece atzīst, ka iespējas pētīt, esot bezgalīgas, jo mēs esam tik dažādi un vienlaikus tik līdzīgi. Un, protams, ne jau kleita vai garās bikses darot mūs atšķirīgus. Viņu fascinējot akmeņi un patīkot tiem pieskarties, jo akmens virsmas struktūra un līniju ritmi esot daudzveidīgi un darbojas rosinoši. Cilvēki autorei esot jautājuši, cik ilgā laikā rodoties litogrāfija. Un viņa atbild, ka nevar saskaitīt stundas, dienas vai nedēļas, kas nepieciešamas viena darba radīšanai. No domas vai atklāsmes, kas tiekot pierakstīta vai uzskicēta, paejot laiks, līdz atrodas forma un pienākot brīdis, kad viņa esot vienotā sajūtā ar savu gribu. Tad arī sākoties domas materializācija, un šis process allaž esot garāks, nekā sākumā šķitis. Inese stāsta, ka viņas mākslas darba rašanās esot kaut kas līdzīgs puķes augšanai. "Vējš no nezināmas vietas atnes sēkliņu, kurai labpatīk apmesties manā dārzā. Sēkliņa tur briest, dzen asniņu, aug, pēc laika sāk veidoties pumpurs, un beidzot uzplaukst zieds. Tā arī ir radošā procesa kulminācija: dvēsele atveras, laiks pazūd, un darbs top".

Valmierā, Rīgas ielā 25c, mākslas galerijā "Laipa " no 2.maija līdz 27.maijam Ineses personālizstādē "Sarunas" katrs varēs ielūkoties darbos, kas ir stāsti par autores dvēseli, jūtām, ilgām, pārdzīvojumiem, par pasaules redzējumu un mūsu savstarpējo mijiedarbību – ne tikai personīgajā dzīvē, bet arī sabiedrībā. Bet mākslinieces smalko jūtu pasauli izzināt varēsim noslēpumainās un atklātās sarunās aiz maskām, personālizstādes atklāšanā 6.maijā plkst. 17.00 .


0 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Padalies priekā
generic cialis tadalafil

Wendell

Ocwxkrf jameskuang0624@hotmail.com :

Weardht

Pyaziwz tammykudla@sbcglobal.net :

Kfpjutt



ienāktreģistrēties