Friča Zandberga 100 gadu piemiņas izstāde

Mākslas muzejā Tukumā, Harmonijas ielā 7, no 31. jūlija līdz 3. oktobrim apskatāma izstāde, veltīta gleznotāja Friča Zandberga 100 gadu piemiņai.

Vienkopus izstādīti arī viņa mazmeitu - Ingemāras, Lindas un Jutas Treiju darbi - gleznas un tekstilijas. Pasākums mākslinieka piemiņai notiks 11. septembrī.

Gleznotājs Fricis Zandbergs pieder pie tiem latviešu māksliniekiem, kura daiļradē un tālākā izaugsmē, diemžēl lielu lomu, lai pat neteiktu – izšķirošu, nospēlēja politiskās peripetijas, sabrūkot Latvijas pirmajai brīvvalstij.

Mākslinieks dzimis 1910. gada 12. septembrī Kandavas pagasta "Klāvu" mājās.

Latvijas Mākslas akadēmijā studējis no 1929. – 1937. gadam, absolvējis profesora Ģ. Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Smagie ormaņi". Tagad tas atrodas Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja krājumā, bet mākslinieka 100 gadu atceres izstādes laikā būs aplūkojams Tukuma muzejā. Tukuma muzeja krājumā nonākusi 1936. gadā tapusī "Klusā daba". Friča Zandberga daiļrades klāstā atrodamas figurālās kompozīcijas, ainavas, akti, klusās dabas.

No 1938. gada mākslinieks strādā par skolotāju Gaujienas vidusskolā, vēlāk pāriet strādāt par inspektoru Valkas apriņķa Tautas izglītības nodaļā. 1942. gadā iestājas Latviešu leģionā, kā rezultātā, karam beidzoties, tiek izsūtīts uz Komsomoļsku. No turienes 1955. gadā mākslinieks atgriežas smagi slims.

Izstādēs Fricis Zandbergs sācis piedalīties jau 1930. gadā. Kopā ar māksliniekiem Žani un Kārli Sūniņiem, Mariju Induss-Mucenieci u.c. aktīvi ņēmis dalību visās Talsu apriņķa mākslas izstādēs, izņemot pirmo. Vēlāk F. Zandbergs kļūst par mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" biedru un aktīvi piedalās 6 biedrības rīkotajās izstādēs, kā arī Kultūras fonda 2., 3. un 4. Latvijas mākslas izstādē. Ir bijis studentu korporācijas "Dzintarzeme" biedrs.

Par "Zaļās vārnas" 20. izstādi, kas tiek rīkota Rīgas pilsētas Muzejā, rakstnieks un gleznotājs Anšlavs Eglītis laikrakstā "Latvijas Kareivis" (11.09.36.) raksta:

" "Koloristu" nogrupējumā izceļas Fricis Zandbergs. Viņa ainavām raksturīga solīda kompozīcija, uzsvērti gaismēnas kontrasti, kas traktēti tīri gleznieciski t.i., ne tā kā gaismas plūdums vai efekti, bet kā tumšo un gaišo toņu pretnostatījums. Lielu vērību Zandbergs piegriež bagātai virsmas apdarei; no šī viedokļa viņa darbi ir interesantākie izstādē. Ja ainavas reizēm saraibina pārāk skaļie gaismas akcenti, tad klusās dabas gleznotas izturētās, klusinātās, bet sulīgās gammās."

Padomju gados piedalījies Oktobra revolūcijas 40. gadadienai veltītā izstādē Talsu muzejā, 1961. gadā PSKP 22. kongresam veltītajā republikāniskajā mākslas izstādē Rīgā.

Pēckara gados F. Zandbergam liegts strādāt valsts iestādēs. No 1957. gada mākslinieks savu pieredzi nodod privātstundās māksliniekiem A. Junkeram (jun.), J. Tīfentālam, V. Bulavam, V. Kačerovskim u.c. Mākslinieka mūžs noslēdzies 1972. gadā Rīgā.

Izstādē redzamie darbi, galvenokārt, ir no privātkolekcijām, kā arī no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja un Tukuma muzeja krājuma.

Līdzās gleznām laikmeta gars un cilvēki atspoguļosies fotogrāfijās. Vectēva pēdās iet viņa trīs mazmeitas. Ingemāra, Linda un Juta Treijas ir mākslinieces, neliels ieskats viņu radošajā darbībā būs gūstams arī vectēvam veltītajā izstādē.
 

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz ziņu sarakstu