Gleznotāja Borisa Bērziņa astoņdesmitajai jubilejai veltīta izstāde "Portreti un pašportreti"

Gundega Cēbere, 04.10.2010., 13:19

No 7. oktobra līdz 12. decembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē (K.Valdemāra ielā 10a, Rīgā) būs skatāma izcilā latviešu gleznotāja Borisa Bērziņa astoņdesmitajai jubilejai veltīta izstāde "Portreti un pašportreti".

Borisa Bērziņa (1Gleznotāja Borisa Bērziņa astoņdesmitajai jubilejai veltīta izstāde "Portreti un pašportreti"930–2002) bagātīgais radošā mantojuma klāsts sniedz daudzveidīgu priekšstatu par mākslinieka mūža veikumu. Turpinot 2007. gadā aizsākto tradīciju ik gadu veidot Borisa Bērziņa memoriālās kolekcijas izstādes LNMM Mazajā zālē, 2010. gadā tiek piedāvāta ekspozīcija "Portreti un pašportreti".

Kaut arī Borisu Bērziņu nekad nav aizrāvis portrets kā žanrs, muzeja kolekcijā ir virkne spilgtu zīmējumu, grafikas lapu un gleznojumu, kurus uzlūkojot redzams, ka māksliniekam saistošs ir cilvēks kā individuāla būtne dažādās dzīves situācijās. Zīmējot un gleznojot atklātas un pēkšņi kļūst ieraugāmas tādas dzīves daļas, kas nebūt nav pieejamas visiem un vienmēr – cilvēku tieksmes, prieks, spēks un vājums.

"Portrets – tā ir grūta lieta. Tur ir jābūt līdzībai, citādi tas nav portrets. Bet uzgleznot līdzīgu – tas arī nekas nav! Tāpat ar ziediem. Tu viņus uztaisi – nu un tad? Bet van Gogs, maita, saulespuķes pataisīja vēl labākas, nekā tās ir! Svemps teica – ja gribi pārbaudīt gleznotāju, dod viņam uzgleznot rozes. Un cauri ir! Ja man tagad jāglezno rozes – man bikses trīc. Man iznāk ziedi, kad es gleznoju savus ziedus. Kad es nekopēju, bet meloju. Kas attiecas uz portretiem – es ļoti maz gleznoju tādus, kur cilvēks ir nogleznots no dabas. Man patīk gleznot cilvēku, viņa galvu ne tik konkrēti. Pat pašportretu. Nevis to, kāds cilvēks izskatās, bet man interesanti uzgleznot sevi kā līgotāju, vainagu galvā. Sevi ļoti bieži es ievietoju līgotājos," – savulaik atzinies Boriss Bērziņš.

Mākslinieka darbos ir liela atjautība. Dzīves pētīšanas procesā uztvertas smalkas nianses, visdažādākās raksturu pastiprinošas detaļas, absolūtā necenšanās izpatikt un "smuki" uzzīmēt portretējumiem piešķir maģisku pievilkšanas spēku. Boriss Bērziņš spēj izdarīt to, kas nepieciešams mākslas darbā – savas domas paust tik pārliecinoši, ka ir pilnīgi skaidrs: šo saturu nav iespējams atklāt ar citu formu.
 


0 komentāri Komentēšana pieejama visiem.
Komentāra pievienošana

Ar * atzīmētie lauciņi ir jāaizpilda obligāti.





atpakaļ uz ziņu sarakstu

Reklāma
Prāta darbnīca - ļauj prātam darboties!
Padalies priekā
generic cialis tadalafil

Wendell

Ocwxkrf jameskuang0624@hotmail.com :

Weardht

Pyaziwz tammykudla@sbcglobal.net :

Kfpjutt



ienāktreģistrēties