Japānas amatniecībai ir sena, vairākus gadsimtus ilga vēsture, kuru iespaidojusi gan Ķīna, gan Koreja. Laikam ejot, šīs ietekmes ikdienā tika pakāpeniski absorbētas un pilnveidotas, un rezultātā radās darbi, kas jaunā aspektā atklāj japāņu tautas identitāti un estētisko pasaules uzskatu. Lai gan mūsdienās, globalizācijas laikmetā, Rietumu dzīves stila un kultūras areāls ir ievērojami paplašinājies, lietišķā māksla Japānā ne tikai saglabājusi tradicionālās izteiksmes formas un dekoratīvos rotājumus, kuri mantoti no iepriekšējām paaudzēm, bet arī spēj veiksmīgi evolucionēt, pateicoties nozares meistariem, kuri savā jaunradē pauž individuālo redzējumu.

Radošās izpausmes realizācijai māksliniekiem nepieciešama stabila kultūrvēsturiska bāze un iedvesmas avots. Vieni autori izmanto Japānas vēstures un kultūras tradīcijas, citi asimilē Eiropas un Amerikas mākslas stilus un virzienus, piemēram, "Art Deco" vai konstruktīvismu. Daži, piedāvājot oriģinālu risinājumu, izstrādā ikdienā izmantojamus funkcionālus objektus, toties avangarda piekritēji meklē veidu, kā jaunās koncepcijas izteikt konkrētās formās, un vēl ir grupa mākslinieku, kas pēta priekšmetu vieliskumu un materialitātes īpašības.

Pēc Otrā pasaules kara japāņu estētiskās vērtības mainījās un kļuva daudzveidīgākas. Šobrīd vietējā amatniecība attīstās arvien plašāk un sazarojas, kā rezultātā ir visnotaļ sarežģīti definēt nozares raksturīgās īpašības vai kopējās pazīmes. Lai Japānas laikmetīgās dekoratīvi lietišķās mākslas izstādes apmeklētājiem būtu vieglāk orientēties plašajā darbu klāstā, ekspozīcija ir strukturēta, balstoties uz vairākiem faktoriem: izmantotā materiāla, vēsturiskā laika perioda vai autora piederības kādai mākslinieku kopai.

Izstādi papildina plaša pasākumu programma, kas ietver lekcijas, tikšanās ar māksliniekiem, sarunas ar speciālistiem, radošās darbnīcas un citus izglītojošus pasākumus.

Izstādi atbalsta Japānas vēstniecība Latvijā un Japānas Fonds.

Turpinot lekciju ciklu "Art Deco. Laikmets. Māksla. Dzīvesveids", 5. janvārī Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs piedāvā nākamo tikšanos ar erudīto mākslas zinātnieku, izcilo pētnieku un stāstnieku, A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja Maskavā 19.–20. gadsimta franču glezniecības kolekcijas glabātāju Dr. art. Alekseju Petuhovu (Алексей Петухов). Otrajā lekcijā ar tēlainu nosaukumu "Brīnumskaistā Francija" būs iespēja uzzināt par franču mākslinieku-dekoratoru darbiem, kas tapa 20. gadsimta 10.–20. gadu mijā valsts protežētā "mūsdienīgā stila" – agrīnā "Art Deco" estētikā.

Nodarbības sākumā tiks sniegts t.s. "jaunā franču stila" raksturojums, apskatīta šīs parādības būtība, piemēram, analizējot "Franču mākslu kompānijas" veikumu, aplūkoti tās izplatīšanas mehānismi, kur noteicoša loma bija mākslas interjeru darbnīcu aktivitātei lielākajos Parīzes universālveikalos.

Lekcijas turpinājumā Aleksejs Petuhovs iepazīstinās klausītājus ar "Art Deco" personībām, izceļot laikmeta spilgtākos pārstāvjus Francijā. Tiks ieskicēti tādu izcilu meistaru portreti kā mākslas mēbeļu un interjeru veidotāji Žaks Emīls Rūlmans (Jacques-Émile Ruhlmann) un Armāns Albērs Rato (Armand Albert Rateau), metāla apstrādes meistars Edgārs Brants (Edgar Brandt), stikla mākslinieki Moriss Marino (Maurice Marinot) un Renē Laliks (René Lalique), lakas izstrādājumu dizaineri Žans Anrī Dināns (Jean Henri Dunant, Šveice), Eilīna Greja (Eileen Gray, Īrija), Pjērs Šaro (Pierre Chareau, Francija) un Pjērs Legrēns (Pierre Legrain, Francija). Katra minētā autora daiļradē oriģinālais rokraksts un radošā pieeja materiālam veiksmīgi apvienojās ar "Art Deco" stilam raksturīgajām iezīmēm un kvalitātēm.

"Modernisma laboratorija" ikvienam kļūs par neparastu ceļojumu kultūras vēsturē, aizraujošu jaunā iepazīšanas procesu, kurā piedalīties aicinām arī Jūs!

Lekcija notiks krievu valodā bez tulkojuma. Vienas lekcijas cena: pieaugušiem – EUR 3,00; skolēniem, studentiem, senioriem – EUR 1,50. Pasākuma ietvaros apmeklētājiem ir iespēja apskatīt muzeja pastāvīgo ekspozīciju un aktuālo izstādi. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ir ierobežots.

Mākslas zinātņu doktors Aleksejs Petuhovs (Алексей Петухов) 1999. gadā absolvējis M. V. Lomonosova Maskavas Valsts universitāti, 2003. gadā aizstāvējis disertāciju "Art Deco un Francijas mākslas dzīve". Šī tēma un viss ar to saistītais ir Petuhova specializācijas lauks. Pētnieka zinātnisko interešu lokā atrodas arī 1890.–1940. gadu ASV, Krievijas, Austrum- un Centrāleiropas māksla un kultūra. Jau 15 gadus Aleksejs Petuhovs strādā par vecāko zinātnisko darbinieku A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzejā Maskavā un ir jaunās franču mākslas kolekcijas (bijušās Sergeja Ščukina un Ivana Morozova kolekcijas) kurators. Zinātnieks nopietni interesējas par Latvijas starpkaru laika mākslu, kultūru un vēsturi. Regulāri apmeklē Rīgu kopā ar savu ģimeni.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja piedāvātais pasākumu cikls "Modernisma laboratorija" aicina uz viedokļu apmaiņu un sarunām par Latvijas un Eiropas modernismu. Programma veidota kā diezgan neformāla pēcpusdiena ar priekšlasījumiem un tiem sekojošām diskusijām, kas pulcētu dažādu kultūras jomu profesionāļus, studentus un citus interesentus. Ar vakara referātiem "Modernisma laboratorijā" viesosies pētnieki, tai skaitā arī jaunie un topošie speciālisti, kuri strādā pie tēmām, kas saistītas ar 20. gadsimta 20.–30. gadu vizuālo un lietišķo mākslu, teātri, operu, mūziku, kino, mākslas teoriju utt.

"Modernisma laboratorijas" jauno sezonu vada īpašais viesis – A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja Maskavā 19.–20. gadsimta franču glezniecības kolekcijas glabātājs Dr. art. Aleksejs Petuhovs. Pētnieks sagatavojis septiņu lekciju ciklu "Art Deco. Laikmets. Māksla. Dzīvesveids", daudzpusīgi aplūkojot vienu no interesantākajām 20. gadsimta pirmās puses kultūras un mākslas parādībām – stilu "Art Deco", kā arī pievēršoties citiem starpkaru perioda kultūras fenomeniem Eiropā.

1920.–1930. gados "Art Deco" kā stilistiskā kopība ieņēma centrālo vietu sociālo un mākslas koordināšu sistēmā, kļūstot par visnotaļ atšķirīgu lietišķās un tēlotājmākslas virzienu krustojuma punktu un reizē – par ieganstu to apvienojumam. "Art Deco" unikālās īpašības – universālā stilistiskā un sociālā mobilitāte, atvērtība un elastība daudzveidīgu avotu interpretācijā, visaptveroša tieksme pēc sintēzes – noteica tā misiju: būt par "brīvās saskarsmes valodas" nesēju visas pasaules cilvēkiem pirmskara laikā. Šis kurss ir pirmais mēģinājums izvērsti analizēt "Art Deco" stilu vienota lekciju cikla ietvaros. Nodarbībās secīgi tiks aplūkota "Art Deco" attīstība un īpašības, iepazīts tā "veiksmes stāsts" no inspirācijas avotiem līdz "renesansei" 20. gadsimta otrajā pusē, sniegts pilnvērtīgs priekšstats par arhitektūras pieminekļiem, glezniecības, tēlniecības un grafikas mākslas darbiem, mēbeļu, stikla un metāla priekšmetiem, modi, interjeru un izstāžu ansambļiem, kas ilustrē "Art Deco" stilistiskās kopības ideju.

Mākslinieks Pēteris Sidars allaž tiecies paplašināt savu radošo darbības lauku. Strādājot neparastākās tehnikās un izmantojot atšķirīgus materiālus, viņš spējis saskatīt jaunas dimensijas. Autora uzdrīkstēšanās pievērsties it kā nesavienojamu lietu sintēzei jau sen ļāvusi uzdot daudzus mūžīgos jautājumus par mākslas jēgu, mākslas darbu unikalitāti, pieredzes nozīmi. Eksperimentējot ar šķietami prozaiskiem notikumiem un ikdienas lietām, dabas formām un struktūrām, priekšmetiem un telpas fragmentiem, kas ir nošķirti no apkārtējās vides informācijas un tādējādi pārvērsti par abstraktām formām, mākslinieks glezno, strādā ar objektiem, veido instalācijas. Darbos izmantoti pazīstami, pirmajā brīdī pat mulsinoši materiāli – silikons, stikls, plastmasa, karstlīme un visdažādākie dabas priekšmeti, taču uzmanības centrā vienmēr paliek krāsa, forma un struktūra.

Pēteris Sidars labprāt strādā pie vienotu darbu kopuma, kur katrs atsevišķs artefakts kļūst par fragmentu izvērstā instalācijā. Personālizstādes "Tveramā kustība" ekspozīcijā dominē vērienīgs laminētais gleznojums "Plūsma", darbi no sērijas "Fraktāļi" un vēl daži objekti. Gleznas uz audekla, koka, ruberoīda un plastikāta, objekti un instalācijas radītas no rūpnieciskiem nelikvīdiem un visa, kas atbilst autora iecerei, paverot vizuālo asociāciju plūsmas. Tieši no mākslinieka urdošās zinātkāres tapušas interesantas vīzijas par krāsām – spēcīgi, kontrastējoši toņi organizē formu, bet nav mākslas darba būtiskākais elements. Īpašai sistēmai pakļautas izteiksmīgi līkumojošas līnijas un laukumi, kas efektīgi veido kustības iespaidu, formu un nokrāsu transformāciju – it kā rotaļāšanos, reizēm radot neesošas telpas un lietu ilūziju, vidi, kurā skatītāju apņem poētiskas un sirreālas sajūtas. Ieraudzīts negaidītā kontekstā un pārtulkots citādā vizuālā valodā fakts, detaļa vai priekšmets iegūst jaunas nozīmes. Šajā ekspozīcijā atklājas kaut kas no filozofiskām dīvainas bezgalības dziļumos un reālā eksistencē tvertām sajūtām.

Pēteris Sidars (1948) ir tekstilmākslinieks, kura radošās darbības lauks ietver dažādas jomas – tekstilmākslu, instalācijas, objektus. Mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (1964–1967; 1969–1972), turpinājis studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā (1973–1978). Vairāku profesionālo organizāciju biedrs: Latvijas Mākslinieku savienība (1981), ALMA/ASV (1990), FITMA/ Taivāna (2007) u.c.

Kopš 1976. gada regulāri piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs, sarīkojis virkni personālizstāžu Latvijā, piedalījies nozīmīgās starptautiskās konkursizstādēs, konferencēs un simpozijos Itālijā, Polijā, Beļģijā, Japānā, Šveicē, Francijā, Meksikā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Dānijā, ASV, Ķīnā u.c.

Autora darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.

Jau sesto gadu luksusa tūrisma žurnāls "RigaNOW!" un viesmīlības industrijas ekspertu žūrija pasniedz balvu "Platinum Platter Awards" labākajiem tūrisma galamērķiem Rīgā un Jūrmalā 22 kategorijās – restorāniem, viesnīcām, izklaides, kultūras un iepirkšanās vietām utt. Uzvarētājus nosaka gan apmeklētāju – tūristu un ārvalstu biznesa pārstāvju – balsojums, gan ekspertu komandas vērtējums.

Žurnāls "RigaNOW!" 12 gadu laikā kļuvis par vadošu barometru izcilības izvērtēšanā viesmīlības nozarē Eiropas līmenī, izvirzot 15 konkrētus izcilības kritērijus, tostarp, produkta vai pakalpojuma vērtība un unikalitāte, radošums, klientu apkalpošanas kvalitāte, telpu iekārtojums u.c. 2015. gada balvas žūrijā darbojās "Grand Palace Hotel" ģenerāldirektors un reģionālais direktors Bernards Loevs (Bernhard Loew), "Radisson Blu Latvija Hotel" ģenerāldirektors un "Carlson Rezidor Hotel Group" Baltijas reģiona direktors Maikls Jakobi (Michael Jacobi), "Clarion Collection Hotel Valdemars" ģenerāldirektore Helēna Holgersone (Helen Holgersson).

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls" 2015. gadā saviem apmeklētājiem piedāvāja 10 jaunas izstādes, tostarp tādus vērienīgus projektus kā "Purvīša balva 2015", Kēlera balvas 2014 laureāta Jasa Kaselāna (Jass Kaselaan, Igaunija) personālizstāde "Leļļu laukums", 5. Rīgas starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles "Tradicionālais un laikmetīgais" galvenā ekspozīcija "Daudzveidība vienotībā / Diversity&Unity", Annas Salmanes un Kriša Salmaņa izstāde "Dziesma", Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Kultūras programmas ietvaros īstenotā izstāde "Edvards Steihens. Fotogrāfija", gadu noslēdzot ar plašo ekspozīciju "Akvarelis Latvijā. 19.–21. gadsimts".

Muzeja izstāžu un pasākumu piedāvājums piesaista ne tikai vietējo kultūras un mākslas cienītāju auditoriju, bet arī ievērojamu ārzemju viesu interesi. Zīmīgi, ka "Arsenāla" ārvalstu apmeklētāju īpatsvars pēdējo divu gadu laikā gandrīz četrkāršojies. "Platinum Platter Awards 2015" izcilības sertifikāta saņemšana ir patīkams apliecinājums šai apsveicamajai tendencei un muzeja darbības atzinīgs novērtējums.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) paziņo, ka pazīstamā latviešu tekstilmākslinieka Egila Rozenberga jaunākie darbi taps divās vēsturiski slavenās gobelēnu aušanas manufaktūrās Francijā – "La Manufacture des Gobelins" (Parīzē, dibināta 1601. gadā, karaļa Anrī IV (Henri IV) valdīšanas laikā) un "La Manufacture des Beauvais" (Bovē pilsētā, dibināta 1664. gadā, karaļa Luija XIV (Louis XIV) valdīšanas laikā).

Egila Rozenberga panākumi ir liels sasniegums un gods visai Latvijai, ņemot vērā šo ražotņu nozīmi Francijas vēsturē, – valstī, kas izsenis lepojusies ar savām gobelēnu aušanas tradīcijām un manufaktūrām, kurās gadsimtu gaitā interjeriem realizēja tikai ievērojamu franču gleznotāju skices gobelēna tehnikā. 20. gadsimtā šajās darbnīcās tika izaustas tādu izcilu mākslinieku kā Marka Šagāla (Marc Chagall), Pablo Pikaso (Pablo Picasso), Anrī Matisa (Henri Matisse), Huana Miro (Joan Miró) un, protams, leģendārā franču gobelēnu meistara Žana Lirsā (Jean Lurçat) skices.

Mūsdienās autoriem (kas vairumā gadījumu izvēlēti pēc ieteikuma vai uzaicināšanas principa) ir jāiztur stingrs konkurss, lai darbi šeit tiktu īstenoti. Egils Rozenbergs neapšaubāmi būs pirmais ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas valstu mākslinieks, kura gobelēni tiks realizēti un atradīsies apvienības "Mobilier National" kolekcijā līdzās minēto klasiķu darbiem.

Latvijas skatītājam Egila Rozenberga vārds un māksla ir labi zināmi. Meistara daiļrade, kas mērāma četrdesmit piecu gadu garumā, ir daudzpusīga un vērienīga. Pilnīgu pārskatu par autora individuālo ceļu mākslā sākot no 20. gadsimta 70. gadiem līdz šodienai sniedza plašā retrospekcija LNMM izstāžu zālē Arsenāls 2013. gadā. Egils Rozenbergs piedalījies vietēja un starptautiska mēroga izstādēs un projektos, sarīkojis vērienīgas personālizstādes Latvijā un ārzemēs. Viņa darbi glabājas dažādu valstu muzejos (t. sk. Latvijas Nacionālā mākslas muzejā Rīgā, Mākslas un dizaina muzejā Ņujorkā, Klīvlendas Mākslas muzejā (ASV)). Egils Rozenbergs ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1971. gada, organizācijā ieņēmis dažādus vēlētus (t. sk. prezidenta) amatus, no 1993. līdz 1997. gadam pildījis Starptautiskās Tekstilmākslas asociācijas ģenerālsekretāra pienākumus. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī vairākiem ārvalstu apbalvojumiem.

Ir tikai likumsakarīgi, ka tieši Egila Rozenberga talants un radošais pienesums atzinīgi novērtēti Francijā, un latviešu autora vārds ierindosies pasaules mākslas korifeju sarakstā. Ceļš uz šo sasniegumu aizsākās pirms vairākiem gadiem, kad tika saņemts uzaicinājums no Francijas Kultūras ministrijas kuratores piedalīties gobelēnu metu starptautiskajā konkursā par iespēju izaust savu darbu kādā no Francijas vēsturiski pazīstamajām gobelēnu darbnīcām. Šobrīd visas trīs lielās aktīvi strādājošās Francijas manufaktūras ("La Manufacture des Gobelins", "La Manufacture des Beauvais" un "La Manufacture de la Savonnerie") apvienotas valstiskā struktūrā "Mobilier National" (pilnais nosaukums – "Mobilier national et Manufactures nationales de tapis et tapisseries"), kas atrodas Francijas Kultūras ministrijas paspārnē.

Atsaucoties uzaicinājumam, Egils Rozenbergs nosūtīja konkursam vairākus priekšlikumus – skices gobelēniem. Par galveno iedvesmas avotu autoram kļuvusi pieredze, ko mākslinieks guvis 2011. gadā, izmantojot iespēju radoši strādāt Parīzē, Cité des Arts un padziļināti pētīt gan pilsētvidi un arhitektūru, gan franču kultūru. Konkursam Egils Rozenbergs izvēlējās sekojošas tēmas: latviešu tradicionālais ornaments kā laikmetīgas zīmju valodas izpausme (cikls "Tradīcija"), augsto tehnoloģiju shēmas un to "pārtapšana" 21. gadsimta ornamentā (cikls "Konversija"), seno franču mežģīņu atdzimšana brīvā plastiskā formā (cikls "Franču mežģīnes"), kā arī Francijas un citvalstu mākslas vēsturei svarīgu periodu krāsu un formu laikmetīgas refleksijas (cikls "Refleksijas – pārdomas").

Pēc metu vērtēšanas komisijas lēmuma aušanai apstiprinātas divas skices no cikla "Refleksijas – pārdomas", kas tika iekļautas "Mobilier National" plānā turpmākajiem gadiem. Viena skice akceptēta realizācijai Parīzes manufaktūrā, otra – Bovē. Šobrīd Parīzes darbnīcā jau ir uzsākta pirmā gobelēna aušana. Darba "Refleksijas – pārdomas 1" ieceres pamatā – pirmskoloniālā perioda mākslas tradīcijas Amerikā. Kompozīcija tiek izpildīta senajā gobelēna tehnikā la basse-lisse. Šī tehnika ir ļoti smalka un darbietilpīga, aušanas procesā pilnībā tiek ievērotas vēsturiskās aušanas tradīcijas, tāpēc projekta realizācijai paredzēti divi gadi. Vēlāk šis pats mets tiks izmantots darba izpildei citā vēsturiskajā – velveta gobelēna jeb blīvā īsbārkšu tehnikā, kad meistari auž uz la haute-lisse stellēm.

Savukārt otra gobelēna meta "Refleksijas – pārdomas 2" (ar franču pilsētvides un arhitektūras motīvu) pārnešana materiālā notiek vēsturiskajā aušanas manufaktūrā Bovē pilsētā. Šajā darbnīcā ir pabeigts rūpīgs sagatavošanās darbs pie kartona, krāsu toņu saskaņošanas, tehnikas un materiālu izvēles, ir izausti vairāki paraugi. Lai nepieļautu kļūdas un panāktu maksimāli perfektu rezultātu, aušanas darbnīcas izpildes procesā sadarbojas ar mākslinieku. Nesen Egils Rozenbergs devās uz Bovē, lai aplūkotu gatavos paraugus. Tuvākajā laikā tiks uzsākts aušanas process, ko vienlaicīgi veiks vairākas profesionālas audējas.

Nākotnē šie pēc Egila Rozenberga metiem izaustie gobelēni būs Francijas īpašums, papildinās "Mobilier National" kolekciju un tiks izmantoti valsts prezentācijai.

Arī šogad skatītāji ar savu balsojumu piešķīra Skatītāju balvu 300 EUR vērtībā­.

Konkursa izstāde "Jā/Neatkarība - 2015" Jūrmalā, Mākslinieku namā un Jūrmalas pilsētas domē notiek jau ceturto gadu. Konkursam iesniegtos darbus izvērtē profesionāla žūrija, piešķirot 1. 2. un 3. vietu, bet arī skatītāji ir aicināti izteikt savu viedokli.

Saskaitot balsošanas kastēs esošās balsošanas lapiņas skatītāji visvairāk balsu bija atdevuši par Kristīnes Nuķes Panteļējevas darbu "Tīmeklis".

Balsotāji bija izvirzījuši arī Kristas Miltiņas darbu "Latvijas ābols", Ata Jurģenovska darbu "Laikam uz priekšu". Lielu balsotāju atsaucību bija ieguvis arī Valdis Opmaņa darbs "Sveiciens Latvijas dzimšanas dienā" un Imantas bērnu nama darbs "Mūsu dāvanas Latvijai" .

Izlozes rezultātā pārsteiguma balvas no izstādes organizatoriem iegūs Pēteris (kuram norādīts tikai e-pasts), Kārlis (29806...), Gunta (29252...), Guntars (264562), Inese (29720..., Kristīne (2724....), Egils (26317...), Nils (29401...), Valerijans (26553...), Kornelijs (62079...), Biruta (29462...) un Anita (29525...).

Laikā, kad jau nosvinēti gada vieni no sirsnīgākajiem svētkiem – Ziemassvētki un visi jau ir Jaunā gada svinību gaidās, vēl dienu pirms, Latgales mākslas un amatniecības centrs aicina uz Līvānu stikla fabrikas darbinieku atmiņu stāstu brošūras "Dzīvais stikls. Līvānu stiklinieku stāsti" prezentāciju.

Brošūras prezentācijas pasākumā tiks aicināti piedalīties visi intervētie stikla fabrikas darbinieki, kas rada iespēju un veltīja savu laiku brošūras tapšanas procesā. Taču uz prezentācijas pasākumu tikpat gaidīti ir arī citi bijušie stikla fabrikas darbinieki vai cilvēki, kam dārga Līvānu stikla fabrikas piemiņa, tādējādi pulcējot kopā domubiedrus un kolēģus, kas ar saviem vēl nepublicētajiem atmiņu stāstiem palīdzētu turpināt darbu – atmiņu stāstu dokumentēšanā, saglabāšanā un popularizēšanā, paredzot, ka prezentētajai brošūrai būs arī turpinājums.

Jau informējām, ka brošūra ar Līvānu stiklinieku likteņstāstiem ir tapusi pateicoties VKKF Latgales kultūras programmas projektu konkursā Latgales mākslas un amatniecības centra iesniegtajam un apstiprinātajam projektam "Līvānu stiklotie stāsti". Brošūrā lasāmi 13 bijušo darbinieku atmiņu stāsti par laiku, kas aizvadīts, strādājot Līvānu stikla fabrikā. Brošūrā nepieciešamās intervijas veica Līvānu novada domes sabiedrisko attiecību vadītāja Ginta Kraukle, atmiņu stāstu stāstītājus iemūžināja fotogrāfs Jānis Magdaļenoks un brošūras dizainu izstrādāja Raimonds Vindulis. Brošūras interesentiem būs pieejamas latviešu, krievu un angļu valodās, to visu un vēl vairāk ikvienam būs iespēja skatīt 30. decembrī plkst. 14.00 Latgales mākslas un amatniecības centrā, Domes ielā 1.

Māksliniece Eleonora Pastare ir dzimusi Daugavpilī, taču lielāko savas dzīves daļu ir aizvadījusi tieši Līvānos. Kopš 1977. gada mākliniece piedalās izstādēs un citos mākslas projektos Latvijā un ārpus tās robežām, pirms tam absolvējot Rēzkenes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu un vēlāk veiskmīgi absolvējot Daugavpils universitāti, kur iegūts maģistra grāds mākslā.

Izstādē "Vakara meditācijas" ir skatāmi mākslinieces Eleonoras Pastares porcelāna darbi. Kā saka pati māksliniece: "Porcelānu es izjūtu kā smalku, trauslu gandrīz gaisīgu materiālu un šīs izjūtas es cenšos ielikt savos darbos." Meditatīvs spēks un pilnīga materiāla kontrole ir tas, kas nepieciešams, lai savaldītu sarežģītāko keramikas materiālu un laistu pasaulē trauslus, gaisīgus un apburošus porcelāna izstrādājumus.

Izstāde "Vakar meditācijas" jau ir paviesojusies prestižajā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, kur radīja patiesas ovācijas un apbrīnu. Tāpēc visi interesenti tiek aicināti apskatīt Eleonoras Pastares porcelāna izstādi no šī gada 19. decembra līdz nākošā gada 27. janvārim Līvānos, Latgales mākslas un amatniecības centra izstāžu zālē.

Uzvarētāju, atbilstoši konkursa tradīcijai, vienpersoniski katru gadu izvēlas cits eksperts, un arī šogad tas tiks atklāts īsi pirms pasākuma.

Skatītāji savu vērtējumu par šogad balvai pieteiktajiem darbiem var sniegt līdz 2016. gada 23. janvārim, balsojot Dailes teātrī. Izstāde bez maksas būs aplūkojama stundu pirms katras Dailes teātra izrādes, kā arī izrāžu laikā.

"Gada glezna" ir unikāla tradīcija - viens no senākajiem kultūras atbalsta projektiem Latvijas jauno laiku mākslas vēsturē. Iesniedzamajiem darbiem ir tikai divi nosacījumi: autoriem jābūt profesionāliem māksliniekiem un gleznām jābūt radītām konkursa norises gadā. Konkursa vērtēšanas sistēma aizgūta no Japānas – iesniegtos darbus katru gadu vērtē viens eksperts - Latvijas mākslinieku vidū un sabiedrībā atzīta radoša personība.

Par ''Gada gleznas'' laureātiem kļuvuši: 1993. gadā - Vija Maldupe, 1994. gadā - Vilis Vizulis, 1995. gadā - Barbara Muižniece (tagad Gaile), 1996. gadā - Jāzeps Pīgoznis, 1997. gadā - Ilze Avotiņa, 1998. gadā - Edgars Valdmanis, 1999. gadā - Ģirts Muižnieks, 2000. gadā - Daina Stabulniece, 2001. gadā - Ilze Neilande, 2002. gadā - Tatjana Krivenkova, 2003. gadā - Aija Jurjāne, 2004. gadā - Gunta Liepiņa, 2005. gadā - Edvards Grūbe, 2006. gadā - Inta Celmiņa, 2007.gadā - Ieva Maurīte, 2008.gadā - Sigita Daugule, 2009.gadā - Anna Baklāne, 2010.gadā - Ieva Kalēja, 2011.gadā - Edvards Grūbe, 2012.gadā – Kristīne Keire, 2013.gadā – Ritums Ivanovs, 2014.gadā – Māra Vaičunas.

Gleznotājs un interjera dizainers Alvis Zemzaris ir pievērsies urbānās ainavas žanram, liekot savos lielformāta audeklos naksnīgās noskaņās uzmirdzēt Rīgas un Londonas skatiem. Metropoles elpa vienlīdz jūtama gan tādu ikonisku Londonas vietu, kā Koventgārdenas vai Oksfordstrītas atainojumā, gan ceļa apzīmējuma "Look right" raupjajā estētikā. Alvja Zemzara gleznās pilsēta attēlota diennakts tumšajā laikā – laternu izkliedētā gaisma atspīd uz asfalta un koku kailie zari skatienam atklāj pilsētas ielu tīklojumu.

Līdztekus Rīgas un Londonas skatiem, izstādē aplūkojami arī Amsterdamā un Visbijā tapuši gleznojumi, kā arī filozofiski piesātināti ikdienas priekšmetu uzstādījumi ("Ērenpreiss", "Ritenis", "Pēdējais sērkociņš").
Alvja Zemzara glezniecību raksturo izmeklēts krāstoņu saskanīgums, izteikta dinamika pilsētainavās un precīzs materialitātes atainojums klusajās dabās.

Mākslas galerijā "Jēkabs" gleznotāja Alvja Zemzara darbi būs aplūkojami līdz 2016. gada 9. janvārim darba dienās no 11.00 līdz 18.00. un sestdienās no 11.00 līdz 15.00. Vairāk informācijas: www.paintings.lv.

Mākslas galerija "Jēkabs", Jēkaba iela 26/28, k.2., Rīga.

Izstādi veidojusi Baltijas autorleļļu un rotaļlietu Ģildes galerija "Figaro Art" un tajā piedalās mākslinieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas.

Izstāde "Sapņu dārzs" apvieno leļļu mākslinieku darbus un juveliermākslu, kam tuva jūgendstila stilistika. Baltijas autorleļļu un rotaļlietu Ģildes meistari savos darbos interpretē jūgendstila tēmas un motīvus un parāda šī stila daudzveidību. Izstādi veido 8 autoru darbi no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas, izstādes kuratore māksliniece Tamāra Čudnovska.

Juvelieris Anatolijs Nazarenko (Latvija), speciāli izstādei izveidojis mūsdienu rotu un miniatūru kolekciju no bronzas, emaljas un pusdārgakmeņiem. Māksliniece Tamāra Čudnovska (Latvija) kopā ar juvelieri veidojusi leļļu un smaržu pudelīšu kolekciju, viņas darbos apvienota autorleļļu izgatavošanas māksla un juveliera meistarība. Violetas Ozunas (Latvija) iemīļotā tēma ir portreta lelles un jūgendstila sieviešu tēli. Elita Šmēdiņa (Latvija) veido humoristiskus leļļu tēlus, kuri it kā "izkāpuši" no jūgendstila perioda asprātīgajiem žurnāliem. Kristīne Verbicka (Igaunija) savos darbos apvieno stikla vitrāžas tehniku ar leļļu izgatavošanas mākslu, Kristīnes darbi atgādina slavenās Tiffany & Co lampas. Anastasija Fomina (Krievija) veido neparastus un mākslinieciski precīzus tēlus, viņas darbi pārsteidz ar negaidītiem risinājumiem. Biruta Bernutiene (Lietuva), pasniedzēja Viļņas Universitātē, viņas darbi ir izsmalcināti un stilizēti, tajos jūtama Lietuvas leļļu mākslas skolas ietekme. Aleksandra Čudnovska (Latvija) zīmolu "ALC ART" veidotāja, izgatavo izsmalcinātus lietišķās mākslas priekšmetus un suvenīrus, izstādē demonstrē Ziemassvētku rotājumu kolekciju, kurā izmantoti Tamāras Čudnovskas zīmējumi un Rīgas Jūgendstila namu arhitektūras detaļas.

Jūgendstila periods bija nozīmīgs arī leļļu mākslā. 19. gs beigās un 20. gs. sākumā lietišķajā mākslā parādījās jauni dažādu materiālu un tehnoloģiju savienojumi. Šī perioda mākslinieki atteicās no taisnām līnijām un stūriem un pievērsās dabas vijīgajām formām, apvienojot veidojamo priekšmetu mākslinieciskās un utilitārās funkcijas. Šajā laikā parādījās īpašs interjera leļļu veids pieaugušajiem - buduāra lelles un pusfigūru lelles, kuras bieži vien bija ne tikai dekoratīvas, bet arī pildīja konkrētas funkcijas: lelles-spilveni, tējkannu lelles, lelles-tintnīcas, lelles-otiņas, smaržu pudelītes utml. Tieši jūgendstila periodā parādās lelles, kuras mēs varam nosaukt par autorlellēm.

Sestdien, 12. decembrī, plkst. 12.00, klātesot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktorei Mārai Lācei, Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam un vicemēram Andrim Amerikam, sāksies Atvērto durvju dienas atjaunotajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā.

Šis pasākums ir Ziemassvētku dāvana Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Apmeklētāji ir laipni aicināti bez maksas iepazīties ar ēkas atjaunoto veidolu pirms muzeju piepilda mākslas darbi, izstādes un ekspozīcijas. Atvērto durvju dienu dalībniekiem būs iespēja izstaigāt vēsturiskās ēkas četrus stāvus un jauno kupolstāvu ar jumta terasēm, kā arī moderno muzeja jaunbūves apjomu divos pazemes stāvu līmeņos. Ēkas kopējā platība šobrīd ir 8 249 kvadrātmetri.

Rekonstrukcijas un restaurācijas laikā pilnībā atjaunots LNMM galvenās ēkas vēsturiskais apjoms, ievērojami paplašinātas telpas – izveidota apakšzemes piebūve un iegūtas jaunas izstāžu platības muzeja bēniņos. Tik vērienīga restaurācija, rekonstrukcija un modernizācija notikusi pirmo reizi ēkas 110 gadu vēsturē.

Mērķtiecīga darba rezultātā muzejā ir izveidota mūsdienīga infrastruktūra mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai, radīta vide sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai atbilstoši 21. gadsimta muzeju prasībām. Krišjāņa Valdemāra ielas staltais nams – pirmā mākslas muzeja celtne Baltijā un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – šī gada decembrī atmirdz jaunā spožumā.

Atvērto durvju dienu laikā būs pieejamas divas muzeja ieejas: galvenā ieeja no K. Valdemāra ielas, kā arī ieeja pirmā stāva līmenī no Esplanādes parka puses. Katru dienu apmeklētājus uzņems aptuveni trīsdesmit Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbinieki un brīvprātīgie. Nedēļas nogalē – 12. un 13. decembrī – muzejs būs atvērts no plkst. 12.00 līdz 19.00. Sestdien, 12. decembrī, plkst. 17.00 tiks ieslēgts ēkas ārējais apgaismojums. Darba dienās – no 14. līdz 16. decembrim – muzejs būs atvērts no plkst. 14.00 līdz 19.00. LNMM vērš uzmanību uz to, ka apmeklētāju plūsma var tikt ierobežota, ieeja muzejā tiks pārtraukta katru Atvērto durvju dienu plkst. 18.30. Garderobe pasākuma laikā nebūs pieejama.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja restaurācijas, rekonstrukcijas un jaunbūves projekta pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments, projekta autors – "Processoffice" arhitekts Vītauts Biekša (Vytautas Biekša), galvenais būvuzņēmējs – būvkompānija "RE&RE".

Tajā aplūkojami ilustrāciju oriģināli, kuros attēloti bērnu iemīļoto varoņu – Kaķa, Suņa un Gaiļa – piedzīvojumi.

Jura Zvirgzdiņa pasaku grāmatu "Ahoi! Plūdi Daugavā" ar Alekseja Naumova ilustrācijām izdevniecība "Zvaigzne ABC" izdeva 2014. gadā, un grāmata jau paguvusi iemantot ne vien mazo lasītāju uzmanību, bet arī godalgas – piešķirta "Pastariņa prēmija", un grāmata nominēta Jāņa Baltvilka balvai.

Rakstnieks kopā ar mākslinieku grāmatā uzbūruši aizraujošu ceļojumu un piedzīvojumu pasauli. "Ahoi! Plūdi Daugavā" domāta pirmskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem, taču Rīgas ainas, nozīmīgākās vietas un objekti grāmatas ilustrācijās ieinteresē arī pieaugušos grāmatu draugus.

Mākslinieks ilustrācijām piegājis ar sev raksturīgo plenērista azartu – pats devies pa grāmatas varoņu takām un ceļojis pa Daugavu, sākot no Doles salas līdz jūrai, skicējis un gleznojis neskaitāmas Rīgas vietas un pilsētvides objektus – Gaismas pili, Rīgas kanālu, tirgu, Vecrīgu, Rīgas pili, ostu un daudzus citus.

Mazos lasītājus turpmāk priecēs vēl viena, pavisam jauna, grāmata ar Alekseja Naumova ilustrācijām – Ineses Zanderes pasaku krājums "Kaķis brīvdienās" (izdevniecība – "Liels un mazs"). Mākslinieka devums grāmatu ilustrācijā godalgots Latvijā un starptautiski – par izstādē aplūkojamajām grāmatu ilustrācijām mākslinieks saņēmis "Pastariņa balvu", par ilustrācijām Māras Cielēnas pasaku grāmatai "Princese Aurēlija un kokspoki" saņemta Jāņa Baltvilka balva, Alekseja Naumova ilustrācijas iekļautas Starptautiskās Bērnu un jaunatnes literatūras padomes (IBBY) Goda sarakstā.

Aleksejs Naumovs ir izcils latviešu mākslinieks, kura glezniecību raksturo vides un krāsas nozīmība. Viņš absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas monumentālās glezniecības nodaļu. Strādājot Latvijas Mākslas akadēmijā, Aleksejs Naumovs regulāri piedalās nozīmīgās vietēja un starptautiska mēroga norisēs – starptautiskās izstādēs, simpozijos, apmaiņas programmās, sadarbības projektos un citos nozīmīgos pasākumos. Būdams viens no pazīstamākajiem latviešu mūsdienu māksliniekiem, veidojis vairāk nekā 60 personālizstādes Latvijā un ārvalstīs, kā arī piedalījies vairākos desmitos grupu izstāžu. 2013. gadā Aleksejs Naumovs tika nominēts "Purvīša balvai". 2012. gadā Aleksejs Naumovs kļuva par Atzinības Krusta Komandieri (Latvijas Valsts apbalvojums), un 2004. gadā viņam tika piešķirts Itālijas Republikas prezidenta orderis "Ordine al Merito della Republica Italiana Commendatore".

Vairākus gadus mākslinieks kopā ar gleznotāju, LMA prorektoru prof. Kristapu Zariņu īsteno mākslas projektu "World Cities. Live Paintings", kurā atspoguļoti iespaidi, kas gūti pasaules metropolēs un kultūrvēsturiski bagātajās Eiropas pilsētās. Abi mākslinieki ekspozīcijas klāstu nemitīgi papildina, gleznojot plenērā aizvien jaunas pilsētas un vietas. Projekts "World Cities. Live Painting"  īstenots vairākās pasaules lielpilsētās – Deli, Vašingtonā, Maiami, Honkongā, Abu Dabi, kā arī Rīgā, Kuldīgā, Ņujorkā, Parīzē, Venēcijā, Burano, Budapeštā, Vīnē un citviet.

Izstādes norises vieta: Pārventas bibliotēka, Tārgales iela 4, Ventspils.

Izstāde vienai paaudzei būs kā atgādinājums, bet citai – iepazīšanās ar vienu no sava laika pazīstamākajiem Rīgas portretētājiem Jāni Brekti (1920–1985), kā arī tā ļaus skatītājiem satikties ar vēl trīs šīs dzimtas māksliniekiem - meitu Ilonu un mazbērniem Patriciju un Kristianu Brektēm.

Tiem, kam Jāņa Brektes vārds nav svešs, viņš lielākoties asociējas ar akvareļa tehnikā gleznotiem Vecrīgas skatiem, kuros parādās gan populāri motīvi no Skārņu, Aldaru un citām ielām, gan mazāk zināmi vecpilsētas nostūri. Plašākai publikai mazāk zināmi ir viņa galvaspilsētas atveidi, kur ir redzama tās industriālā, rūpnieciskā puse ar ceļamkrāniem, kuģu ostām, jaunceltnēm un citiem šo vidi raksturojošiem elementiem. Līdzās dažādajiem pilsētas attēlojumiem ir vērojama interese par lauku ainavu ar upēm, ezeriem, jūras krastu, pakalniem, mežiem.

Jānis Brekte, lai arī dzimis Rīgā, bērnības gadus pavadījis Gulbenes novada Lizuma pagastā, kur joprojām mīt meita Ilona ar vīru un bieži viesi ir jaunākie Brektes dvīņi Patricija un Kristians. Ilona Brekte no tēva ir mantojusi mīlestību pret akvareļglezniecību, kuru izkopusi, strādājot pie dažādām ziedu kompozīcijām. Kādā intervijā māksliniece atzinusi, ka bijis nepieciešams atrast kādu tēmu, kurā varētu justies stiprāka pār tēvu.

Motīvu ziņā pēctecību no vectēva daiļrades iespējams saskatīt Patricijas darbos, kuras viens no iedvesmas avotiem ir pilsētā, apkārtējā vidē novērotais, un nav svarīgi, vai tā ir tepat Rīgā skatīta vide, vai kādā ceļojumā redzētais, kas attiecīgajā brīdī mākslinieci pamudinājis radīt. Jau vairākus gadus viņas dzīves neatņemama sastāvdaļa ir Andrejsala, kur ierīkota darbnīca Peahen. Tajā viņa pati strādā, kā arī māca citus. Patricija galvenokārt strādā glezniecībā un grafikas tehnikā - sietspiedē, jo akadēmijā iegūta gan grafiķes, gan gleznotājas izglītība.

Savukārt Patricijas brālis Kristians, kurš akadēmijā beidzis Scenogrāfijas apakšnozari, savā mākslā ir izmēģinājis dažādus medijus: no dzimtai tik pazīstamās akvareļglezniecības līdz pat trīsdimensiālu objektu radīšanai. Tajos bieži izmantoti taksidermēti dzīvnieki, kuri lielākoties atrasti uz ceļa. Kā izsakās pats Kristians – mākslā tabu tēmu nav, un viņš seko šim apgalvojumam, itin bieži provocējot savas mākslas skatītāju.

Līdz šim kopīgas izstādes līdzīgā sastāvā rīkotas vairākkārt, izstādei Madonas muzejā netika izvirzīta kāda konkrēta tēma, kurai būtu jāatspoguļojas darbos. Šoreiz muzeja apmeklētāji varēs iepazīties ar vienu dzimtu caur četru dažādu radošu personību darbiem.

Pasākumā "Sarkans. Balts. Sarkans" ar stāstījumu par Raiņa vārdu un simbolu nozīmi Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas procesā, t.s. Trešajā atmodā, uzstāsies pirmais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs un Trešās atmodas līderis Dainis Īvāns. Pasākuma laikā būs iespēja aplūkot Ludolfa Liberta gleznoto Raiņa portretu.

Kad pirms 27 gadiem, 1988. gada 8. un 9. oktobrī, Latvijas Komunistiskās partijas CK Politiskās izglītības namā (tagad – Kongresu nams) norisinājās Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress, pazīstamā latviešu mākslinieka Ludolfa Liberta (1895–1959) krustmeita Ruta Renigere plašākajai un demokrātiskākajai organizācijai Latvijas vēsturē pasniedza īpašu dāvanu – Ludolfa Liberta gleznoto Raiņa portretu, atgādinot: "Lai ir grūti, vajag spēt, stipram būt, uzvarēt!"

Kongresa laikā Raiņa simbolisko nozīmi savā runā pieminēja arī tobrīd jaunievēlētais LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns: "Tikko mēs izjutām tādu saviļņojošu mirkli, kad zālē ienāca Rainis, un tā bija it kā tīra nejaušība, bet man jau sākumā bija tāda sajūta, ka zālē ir ienācis Raiņa piesauktais jaunais laiks, ka mūsu sirdīs un mūsu zemē ir dzimis šis jaunais laiks, ko mēs esam atveduši."

Dainis Īvāns ir žurnālists, politiķis un sabiedriskais darbinieks. 1995. gadā apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1991. gadā – ar barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Kopš 1979. gada Latvijas presē publicējis rakstus par teātri, literatūru, vides aizsardzību un nacionālo identitāti. Sabiedrībā ļoti plašu rezonansi radīja kopā ar Arturu Snipu veidotais raksts "Par Daugavas likteni domājot" ("Literatūra un Māksla", 1986, 17. oktobris), kas bija vērsts pret Daugavpils HES celtniecību.

Dainis Īvāns bijis arī PSRS Tautas Deputātu Kongresa deputāts un Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks. 1992. gada februārī politisko darbību pārtrauca, lai pēc 9 gadiem atgrieztos kā LSDSP pārstāvis un Rīgas domes deputāts (2001–2009).

Projektu atbalsta VKKF.

Darbnīcās piedalījās Ukrainas karadarbībā cietušo ģimeņu bērni, un tās organizēja Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) studenti sadarbībā ar biedrību "Alianse Latvija bez bāreņiem". Ukrainas bērnu, viesģimeņu, biedrības "Alianse Latvija bez bāreņiem" un Ukrainas vēstniecības Latvijā vēstnieka Jevgenija Perebijnija tikšanās un kopīgā ekspozīcijas aplūkošana notiks 8. decembrī plkst. 18.00.

Ekspozīcijā būs apkūkojamas lielformāta fotogrāfijas, kurās iemūžinātas radošās darbnīcas, kas oktobrī norisinājās Latvijas Mākslas akadēmijā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Mākslas akadēmijā darbnīcās bērni attīstīja prasmes praktiski strādāt ar dažādiem materiāliem – meitenes lika lietā izdomu un no audumiem veidoja kolāžas, mācījās darboties ar dažādām šūšanas iekārtām, savukārt puiši izgatavoja koka kulonus ar iededzinātām emblēmām pēc pašu sagatavotiem zīmējumiem, kā arī viesojās stikla apgleznošanas meistarklasē.

Mūzikas akadēmijā bērni nodarbībās iepazina latviešu folkloru, apgūstot tautasdziesmas un rotaļas, vēstīja par savas kultūras mantojumu, dziedot ukraiņu tautasdziesmas un citas Ukrainā populārās dziesmas.

Ukrainas karadarbībā cietušie bērni rehabilitācijas laiku Latvijā pavada ģimeniskā vidē. Par šo iespēju rūpējas biedrība "Alianse par Latviju bez bāreņiem", kas ir projekta "No ģimenes līdz ģimenei" organizētāja. Projekta ietvaros bērni Latvijā pavada vienu mēnesi, lai atgūtos no kara pieredzes, kamēr viņu vecāki sakārto dzīves apstākļus - atrod jaunu dzīves un darba vietu - Ukrainā, kur bērniem atgriezties.

Pateicoties Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra atbalstam, izstāde norisinās orķestra mājvietā – Lielajā ģildē.

Projektu kopā ar biedrību "Alianse par Latviju bez bāreņiem" organizēja Anete Ašmane (JVLMA) un Anete Agneta Krišjanova (LMA).

Ar bērniem JVLMA nodarbībās strādāja: Ginta Grīnberga un Viktorija Pritulaka.

Ar bērniem LMA nodarbībās strādāja: Baiba Apsīte, Sintija Logina, Ieva Kupcāne, Arvis Kantiševs, Jūlija Vozbute un Anete Agneta Krišjanova.

Nodarbības fotogrāfijās iemūžināja LMA studenti: Sabīne Madara Mikasenoka un Pēteris Ponnis.

Palīdzīgu roku izstādes vizuālo materiālu sagatavošanā sniedza LMA studenti: Kristaps Berzinskis, Santa Aulmane, Rebeka Anna Kalniņa un Zane Prokofjeva.

Īpašs paldies LMA pasniedzējai Mārai Bindei un SIA "Bilze" par palīdzību nodarbībās un nepieciešamo materiālu sagādi. Par palīdzību izstādes tapšanā pateicamies arī LMA projektu vadītājai Mārai Ādiņai, docentam Viktoram Jansonam un studentei Vikai Šulcai.

Izstādes atbalstītāji: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Fēliksa konditoreja, Introskip, Oliver Latvia, Latvijas Mākslas akadēmijas Studējošo pašpārvalde, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija Studējošo pašpārvalde.

Izstādi iespējams aplūkot no 8. līdz 18. decembrim, apmeklējot koncertus.

Norises vieta: Lielā ģilde, Amatu iela 6, Rīga.

Izstāde iepazīstina ar Latvijas nesenās vēstures notikumiem: ar laiku, kas radīja priekšnoteikumus Krišjāņa Barona 150. jubilejas svinību uvertīrai Berlīnē (1984), tautas interesei par savas kultūras pamatiem, kas izpaudās folkloras kustībā visā Latvijā, un to ārējo faktoru labvēlīgajai virzībai, kas rezumējās Atmodas manifestācijās un Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā.

Izstāde stāsta par Latvijai nozīmīgu personību – dramaturga Gunāra Priedes, literatūrzinātnieces Saulcerītes Viese u.c. – ieguldījumu šī laikmeta lappušu tapšanā.

Izstādes vecākās paaudzes apmeklētāji varēs atmiņās pabūt savā personiskajā tā laika dzīves pozīcijā, jaunieši – uzzināt par toreizējās varas neaptveramo pārspēku, kuru mums izdevies uzvarēt…

Izstādes kontekstā izveidots arī muzejpedagoģisks piedāvājums, kas dod iespēju sajust, saprast, līdzdarbojoties attīstīt sevī konkrētā laika emocionālo, eksistenciālo rūpi vai prieku par tā laika notikumiem.

Izstādi ilustrē unikāli kino materiāli no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, kas stāsta par šo laikmetu – 20. gadsimta 80.–90. gadiem.

Izstāde tapusi ar Rīgas domes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalstu un būs apskatāma līdz 2016. gada 31. oktobrim.

Vairāk informācijas www.memorialiemuzeji.lv un www.baronamuzejs.lv.

Bērnistabas mērķis ir uzrunāt Raiņa mājas Berķenelē galveno auditoriju – bērnus un jauniešus ar saistošu, mūsdienu kultūrvidei atbilstošu kultūras produktu. Jaunajā ekspozīcijā ir savienoti gan senatnes gan mūsdienu elementi: senlaicīgs galds pārtapis par interaktīvu darba virsmu, ar roku tamborētās lampas abažūrs kustas kā diskobumba; brīnumskapī var ieraudzīt antīkus priekšmetus un citas muzeja apmeklētajiem interesantas un oriģinālas lietas.

Dizaina autore stāsta, ka ekspozīcijas ideja sākās ar griestu noformējumu, kur ir attēlots debesjums, tajā izkaisītas zvaigznes, kas vienlaikus atgādina arī puķes un komētas. "Es iedomājos, ka mazais Jānis varētu apgulties zālītē un, lūkojoties naksnīgajās debesīs, domāt par savu nākotni. Skatīties uz noslēpumaino un vareno debesjumu un sapņot par lietām, ko izpētīt un kā dalīties ar savu atklājumu citiem", stāsta K.Dimitere.

"Bērnistabas" ekspozīcijas izveidei Raiņa mājā Berķenelē" finansējumu ir piešķīrusi Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogramma "Latvijas valsts mežu atbalstītā Latgales kultūras programma 2015". Pasākumu ciklu "Vai atmini mani? Rainis" projekta ietvaros atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogramma "Raiņa un Aspazijas gads" un Daugavpils novada dome.

Ar daudzveidīgu kultūras un mākslas pasākumu klāstu šogad tika svinēta Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileja. Daugavpils novada Kultūras pārvalde dzejnieku jubileju atzīmēja ar vairākiem nozīmīgiem pasākumiem. Raiņa mājā Berķenelē notika pasākumu cikls "Vai atmini mani? Rainis" četrās daļās jeb ainās. Pasākumu cikla noslēdzošās, ceturtās daļas nosaukums ir "Vienīgā aina. Atminējums".

Šajā dienā Berķenelē ciemosies Valmieras drāmas teātris ar izrādi "Bērns vārdā Rainis", savukārt "Vienīgās ainas" mīklu atminēt palīdzēs Bērnu un jauniešu teātra studija "Berķeneles kamolītis" kopā ar "Bērnistabas" dizaina autori Kristiānu Dimiteri.

Izstāde gaidīs apmeklētājus no 10. decembra līdz 5. janvārim. Ekspozīcijā aplūkojamie darbi parāda keramikas daudzveidību – materiāla spēju ieņemt visdažādākās formas – no skulpturāliem objektiem līdz plastiskiem un ģeometriskiem traukiem.

Izstādes norises vieta: Restorāns "Kolekcionārs", Blaumaņa iela 7, Rīga.

Atkalšanas pasākumā piedalījās arī pats mākslinieks, kurš vairākkārt saņēmis godpilnus apbalvojumus mākslas jomā. Kopumā izstādē apskatei ir pieejams 31 darbs kopš 1980. gada līdz mūsdienām.

Kā ziņots iepriekš, t/c "Dole" aizsācis pastāvīgu sadarbību ar Ķengaraga kultūras un izglītības iestādēm, tai skaitā arī Rīgas Centrālās bibliotēkas Ķengaraga filiālbibliotēku, pateicoties kurai tirdzniecības centra telpās regulāri notiek kultūras pasākumi.

Par izstādes konceptu un galveno vadmotīvu liriski stāsta izstādes autors Marģers Martinsons: "Katrs izstādes darbs ir dziļi saistīts ar zaļo krāsu. Zaļā krāsa ir atļaujas krāsa, radīšanas radība un pat saules brīnuma pārtapšana hlorofilā. Zaļums simbolizē pavasari, zaļā vardīte simbolizē vācu automašīnu, kas blakus tai ir tādā pašā krasā. Priežu zieds ir kā simbols zaļai dzīvei. Pat Ieva Akuratere dzied, ka brīvībai ir zaļā krāsa. Zaļā čūska nav indīgā čūska, tāpēc zaļā krāsa ir labestības krāsa. Un šajā izstādē zaļš ir it viss."

"Mūsu, nu jau vairāk kā gadu, ilgās sadarbības laikā ar Ķengaraga bibliotēku, tirdzniecības centra "Dole" telpās esam uzņēmuši 23 gleznu un zīmējumu, fotogrāfiju un citu radošo darbu izstādēm. Mums ir patiess gods teikt, ka "Dole" ir vieta, kur allaž pulcējas daudz vietējo Ķengaraga iedzīvotāju, un ar regulārām izstādēm un pasākumiem, mēs cenšamies iepriecināt, iepazīstināt un parādīt kultūras daudzveidību," stāsta tirdzniecības centra "Dole" menedžere Liene Karpova.

"Mēs atrodamies vienā pilsētas daļā ar t/c "Dole", tādēļ likumsakarīgi, ka par saviem kopīgajiem apmeklētājiem domājam sadarbībā. Bibliotēkā regulāri notiek dažādas tikšanās ar radošiem cilvēkiem – rakstniekiem, dzejniekiem, māksliniekiem; rīkojam arī izstādes – gleznu, foto, zīmējumu. T/c "Dole" dod iespēju mūsu veikumu, kultūru un literatūru, mākslu aizvest pie vēl plašāka cilvēku loka un tas ir lieliski," gandarījumu par sadarbību pauž Ķengaraga filiālbibliotēkas vadītāja Inta Mežecka.

Izstāde ir izvietota tirdzniecības centra otrajā stāvā un tās apmeklējums ir bez maksas.