Matilde, kuras rotas uzrunā dažāda vecuma sievietes

Koko, 20.02.2010., 15:39

Tie, kuri seko rotu pasaules jaunumiem, noteikti atpazīs viņas rotas-šikas, krāsainas, elegantas un ar bērnišķības atskaņām.

matilde Protams, visu augstākminēto nav viegli apvienot, tomēr Matildes- tā Linda paraksta savus darbus- rotas uzrunā mazas meitenes, augstskolas studentes un dāmas lietišķos kostīmos.

Iepazīstieties!

Kas ļauj Tev lidot un kā lidojums izpaužas?

Vakar no rīta izgāju uz ielas un bija tik spilgta saule, tāda, kas jau silda, un putni trokšņoja uz nebēdu. Gāju uz autobusu un 10min bez apstājas smaidīju. Bet patiesībā tādos brīžos gribas lekt gaisā un no prieka iekliegties. Un to var izraisīt gan kāda cilvēka vārdi, gan filma, gan dziesma, gan bilde, gan atmiņas, vietas, patiesi sīkumi un vēl un vēl.

Reizēm pat nekam nav jānotiek, tas iespējams nāk no zemapziņas. Citkārt tas ieved kā transā un ilgst stundām. Un liekas, ka viss ir tik krāsains un spilgts un silts un tad arī gribas darīt un būt tik daudz.

Kas Tu esi ikdienā – ārpus radošajām izdarībām?

Lai arī kopš bērna kājas zīmēšana, lipināšana, veidošana un citas radošās izpausmes ir patikušas un padevušās. Tad pirms 3 gadiem sapratu un nolēmu, ka tas ir tas pamats un darbība ko vēlos šajā dzīvē. Un uz to arī eju, ka radošais ir un būs mana dzīve un ikdiena, jo nevaru iedomāties neko citu, kas liktos mans. Tas sniedz prieku un atdevi. Un izjūtas kā mana vieta. Pirms 3 gadiem uzsāku studijas mākslas profesionālajā bakalaura programmā. Pēc profesijas būšu grafiskais dizainers. Taču dators ir tikai tāds pats palīgrīks kā ota vai zīmulis. Tas palīdz realizēt ideju, ieceri. Sekojoši negribas gluži arī ielikt sevi rāmī, ka tagad tikai strādāšu uz datora. Ikdiena paiet gleznojot, zīmējot, veidojot.

Nu jau gadu diez gan pamatīgi esmu darbojusies ar vārdu "Matilde" rotu un ne tikai rotu ziņā. Ir tapuši tik daudzi auskari, krelles, brošas, gredzeni, kuloni, kaklarotas utt. Ir bijušas un vēl jo projām ir dažādas sadarbības ar dažādiem uzņēmumiem. Arī ārpus Latvijas. Pagaidām ar Igauniju, bet ir uzaicinājums arī uz Skandināvu valstīm. Ir sadarbība ar uzņēmumiem saistībā ar dizainu izstrādi, kā, piemērām, uzvelckrekls.lv (t-krekliem) un ceptuve.lv (piespraudēm).
Un tagad esmu tajā punktā, kad ir jāizlemj, vai turpināt un audzēt iesākto. Jo ir plāni – skaisti un domāt, ka reāli. Vai tomēr pievērsties tieši grafiskajai darbībai.

Taču viens ir skaidrs – radošais veido un veidos gan manu ikdienu, gan neikdienu.

Kur smelies iedvesmu?

Pārsvarā manus darbus varētu raksturot ar trim vārdiem – dzīvnieki, krāsas, un dzīvesprieks. Kaķi, zaķi, lāči, zebras un citi zvēri. Es mīlu dzīvniekus! Abi ar draugu esam veģetārieši un kā smejamies – vienīgais gaļēdājs mūsu mājā ir mūsu mīlulis persiešu runcis Rū. Dzīvnieki būtībā ir brīnišķīgākās dzīvās būtnes. Varētu teikt, ka no viņiem arī iedvesmojos. Tāpat ir ar bērniem. Viņos ir tas vienkāršums un dzīvesprieks, kurš būtībā arī ik uz soļa parādās manos darbos.

Daudz iedvesmas gan arī rodas, skatoties citu radošas izpausmes – dizaina lapas ir kā konfekšu kaste, pie kuras kad pieķeries gribas vēl un vēl. Jo mākslā un dizainā tiek radīts tik daudz kas SKAISTS, ka varētu kliegt. Vārdu sakot, prieks acīm, sirdij un visam pārējam.

Par ko dusmojies?

Par pamestiem dzīvniekiem. Un nepaēdušiem bērniem. Par veciem cilvēkiem uz ielas ar izstieptām rokām. Un tik lielu nevienlīdzību. Par ļaunumu un vienaldzību. Par to kāds stāvoklis ir izveidojies valstī, kurā dzīvojam un kur ir mūsu mājas. Bet par slikto šoreiz vairāk ne.

Kāda ir tava lasāmviela?

Pēdējā grāmata, kuru nupat izlasīju ir Vinnija Pūka otrā daļa. Vinnijs Pūks vienmēr ir bijis īpašs. Gan bērna vecumā, gan rakstot par to filozofijā referātu, jo patiesībā jau viss ir daudz dziļāk.

Bet ja jāsaka par iemīļotākajiem rakstniekiem, tad tie noteikti ir Ričards Bahs, Remarks, Kurts Vonnegūts, Maksanss Fermīns, Alesandro Bariko un vēl. Visvairāk grāmatu manos grāmatplauktos laikam ir par japāņu un ķīnas zemju tematiku. Bet grāmatas, kas ļoti palikušas atmiņā ir O.Hakslija "Brīnišķīgā jaunā pasaule" un J.Griškoveca "Krekls". Nu jau varētu teikt, ka klasika. Dzejā īpaši mīļš ir mūsu pašu Klāvs Elsbergs un Imants Zienonis. Vispār grāmatas, ja tās paņem un pārņem ir kaut kas lieliskāks par labu kino vai zemapziņas sapņiem.

Tava mūzika?

Tā nu ir lieta, ka ir ļoti mainīga. Varbūt ne tik ļoti skanējuma ziņā, cik izpildītāju. Bieži gan mājās dzīvoju klusumā, jo liekas, ka tā vienkārši vajag. Taču mūzika ir viens no labākajiem un ātrākajiem/efektīgākajiem līdzekļiem kā panākt vēlamas sajūtas un emocijas. Attiecīgi klausoties miera, prieka, enerģijas utml. mūziku. Reizēm gribas trausli mierīgo mūziku, citreiz elektroniku, bet tad atkal disko.

Ko tu gribētu iemest modē šim pavasarim/vasarai?