Zaķi...

9.45 no rīta...

 Gatis pieiet pie sava mersedesa un atslēdz durvis. "Laikam pa nakti lijis lietus," viņš nodomāja, tīksminādamies par savu spīdīgi norasojušo spēkratu, iesēžas vēsajā ādas salonā un, gurdi apskatot sānu spoguļos savu atspulgu, nožāvājās. Nakts bija diezgan vētraina izdevusies, jo laikabiedri Viesis un Imis aizvilka viņu uz pāris klubiem "zaķus" pamedīt. Daudz alkohola, Viesīša dārgie cigāri, ko sadarbības partneri viņam atveda no Kubas; cigarešu dūmi un sieviešu skavas mazliet dunēja galvā. Gatis centās salīmēt vakardienas notikumu virkni. Tas nenācās viegli pēc vakardienas visīša kvantumiem.

Hmmm… Cik atausa atmiņā, vakars sākās ar kazino apmeklējumu, kam sekoja pāris trīsciparu skaitļu nospēlēšana. Kad sāka jau satumst, Gatis vēl diezgan skaidri atceras striptīza bāra neona izkārtni un iekšienes luminiscējošo valdzinājumu. Puskailas oficiantes, kaut kāda Žanete ar draudzenēm… Viesīts kaut kur nozūd, bet Imīts paliek un tīksminās par kaut kādas melnmatainas meičas spicajiem krūšu galiem. Izskatījās diezgan amizanti, jo melnmatainā meiča drīzāk līdzinās apaļīgā Imīša mazmeitai, bet spīdīgās un izbadējušās Imīša ačteles tikai papildināja šo grotisko ainu. Tālāk bilde pazūd…

Pēc tam atkal uzrodas, tikai jau Viesīša dzīvoklī, kur kaut kāda blondīne dzer šampi un nerātni čukst kaut ko Gatim ausī. Gatim tas liekas mazliet garlaicīgi un viņš nolemj ātrāk ķerties pie lietas. Viņam gribas nozust kādā no Viesīša istabām un iepazīties ar blondo būtni tuvāk.

Blondīne neiebilst, tikai paskaidro, ka viņai vajag mazliet naudas tālākajiem izdevumiem. Gatis negribīgi izvelk savu krokodilādas maku un nomet uz galda naudaszīmi ar simtnieku virspusē. Blondīne, smīkņājot to ātri pievāc un ieliek mazajā paslēptuvītē aiz apjomīgā krūštura. Tālāk sekojošais Gati īpaši neiespaidoja. Viņš bija mazliet izbrīnīts, kad blondīne novilka parūku un viņam priekšā nostājās būtne ar rudu ezīti uz galvas, piedodot meitenei maza puisēna izskatu. "Tas, lai ērtāk būtu darboties," viņa paskaidroja un skaļi iespurdzās. Īstenībā Gatim jau bija vienalga kādi mati, ka tik augums gana tvirts.

Atkal filma pazūd… Gatis atceras tikai to, kā pamodās no policijas sirēnu gaudošanas uz ielas. Pa vidum laikam bijā vēl kaut kas, neskaidri silueti, sieviešu smaržas uz krekla apkakles un divas pustukšas vīna glāzes ar rozā lūpu krāsas nospiedumiem, kuras tā arī neatausa atmiņā. Tas viss atradās viņa dzīvoklī, ko Gatis ironiski dēvē par "zaķu lamatām". Bet tas nav svarīgi, galvenais ir savest sevi kārtībā un diena var atkal sākties.

Gatis aizsprādzē drošības jostu un pagriež atslēgu aizdedzē. Motors maigi iedarbojas un mašīna sāk lēnām ripot uz priekšu. Īstenībā Gata darba vieta atrodas tikai divu kvartālu attālumā no dzīvokļa, bet tik ievērojamam cilvēkam nepieklājas iet uz darbu ar kājām. Citādi darbinieki vēl dīvaini sāks skatīties un apsmiet. Ierodoties darbā, Gatis, sasveicinoties ar pāris, darbiniekiem atslēdz sava kabineta durvis.

Kabineta vēsums mazliet atspirdzina un neliela alkoholiska dzēriena deva tikai paaugstinās tonusu un uzlabos pašsajūtu. "Jāsāk darba dienas gaitas," nodomā Gatis, pārskatot kontu izmaksas un ieskaitījumus. "Neslikta ideja, šī firmu daudzveidība, viss iet kā smērēts" atceroties vakardienas Imīša teikto, Gatis mazliet pasmaida. "Jā…Kurš varētu iedomāties, ka zem vidēja izmēra firmas var slēpties kas tāds… " viņš klusi sajūsminās un berzē rokas.

Negaidot, pie kabineta durvīm noklaudz bikls klauvējiens un iekšā ienāk Gata padotā Kristiāna. Šī neliela auguma trauslā sieviete ar bērna sejas vaibstiem Gati mazliet mulsina un ieintriģē. "Interesanti, kā viņa izskatās bez kleitas" aši galvā pazib doma.

"Labrīt," nedroši iesāk Kristiāna. "Es ļoti atvainojos, bet man kolēģi prasīja Jums paprasīt, kad īsti izmaksās algas… Jo it kā jau pirms nedēļas tām bija jābūt…" Izmokot sacīto, Kristiāna atkāpjas vienu solīti atpakaļ tā, ka viņas augums sašūpojas. "Pasaki viņiem, ka man nav no kā algas maksāt. Dieva dēļ, vai tad viņi nesaprot, ka mūsu firmai tagad neiet viegli? Krīze kā nekā. Mazliet aizkavējās nauda, un jau tāda brēka!" sašutis viņš izdveš.

Tas, ka dažiem Gata padotajiem jau nedēļu nav par ko nopirkt maizi, viņu īpaši neuztrauca. Arī tas, ka viņa darbinieki saņem mazliet vairāk par minimālo algu, un darba līgumos ir minēts tikai divciparu skaitlis, arī Gati nemulsina. "Vispār nedzirdēta nekaunība…. Lai vispār priecājas, ka viņiem vispār ir darbs. Pasaki, ka algas būs uz nedēļas beigām," ātri norunāja Gatis un, kad Kristiāna aizgāja, pārslēdzās uz interneta lappušu šķirstīšanu un kailu "zaķu" pētīšanu.

Pēkšņi, atskanot telefona zvanam uz ekrāna iedegas vārds: Ērika. Gatis negribīgi paceļ klausuli un otrā galā izdzird diezgan neapmierinātu sievas balsi. "Kur biji, mīļais? Kāpēc es no tevis jau divas dienas neesmu saņēmusi nevienu ziņu? Tik ļoti aizņemts esi?" Gatis izspiež smaidu un cenšas apvaldīt nepatiku balsī: "Sveika, saulīt" izspiež Gatis. "Ooo, nu piedod man, es patiešām biju ļoti, ļoti aizņemts, un vakar man bija pilna diena. Līdz pat vēlai naktij man ar kolēģiem nācās risināt dažādas finansu problēmas mūsu uzņēmumā. Kā iet manam zaķītim? Vai esi gana nosauļojusies?" Otrajā galā bija dzirdamas klusas nopūtas no sievas puses un skarbuma samazināšanās balss tonī: "Nu, mīlīt… Viss ir kārtībā… Tu jau zini. Vienīgais man ir mazliet skumji te vienai svinēt mūsu 15 gadu kāzu jubileju…" nelielas nožēlas papildināja kaiju tālie saucieni. "Nu nekas, nekas, piedod, saulīt, tu zini, ka esmu ļoti aizņemts un nespēju domāt par atpūtu tik saspringta grafika laikā, kāds ir man tagad," atbildēja Gatis, skatoties uz kādas blondas meitenes atsegtajiem apaļumiem interneta mājas lapā, kurai varēja dot ne vairāk par 18 gadiem. "Kad tu atbrauksi no Kipras, tad mēs kaut kur aiziesim ar tevi divatā un atpūtīsimies, un es tev sagādāšu nelielu pārsteigumu. Apsolu. Bet tagad man gan jāskrien, man zvana pa manu dienesta tālruni. Bučiņas, saulīt. " Ērika paspēja tikai pateikt atvadu vārdus, kad klausule jau bija nomesta un Gatim nācās pacelt telefonu atkal.

Šoreiz tas bija Viesītis. Izklausījās ļoti apmierināts un pacilātā garastāvoklī. Laikam vakar labi gājis. "Sveiks, Gatiņ. Nu, kā vakar izklaidējies he he? Skatos, tev blondīne diez ko negāja pie sirds. Kaut kā ātri jūs abi izgājāt no istabas," smejoties dvesa Viesīts. "Negāja, jo viņa nemaz nebija blondīne, skaidrs" mazliet īgni atbildēja Gatis. Viņam tā jau bija mazliet sabojāts garastāvoklis no šā rīta notikumiem un sievas zvana. Un tagad vēl šis… Biedrs vēl uzdrošinās ierēkt par viņu. "Oo.. Nu, nekas, ka nebija īsta blondīne, galvenais, ka savu lietu mācēja izdarīt hehe." Viesīts nepārstāja sajūsmināties par savu asprātību pret kolēģi. "Nu, ko? Šodien ejam atkal? Es jau aizsitu pāris meitenes šim vakariņam he he." "Uj, nē, Viesīt, man šodien negribas nekur iet, bez tam es vakar paspēlēju naudu, kura bija domāta darbinieku algām... Labāk nākamnedēļ, ok vecais?" nu jau Gatim garastāvoklis bija pavisam nošļucis zem nulles. Viņam gribējās ātrāk atkratīties no visiem un pasēdēt mierā un apskatīt meiteņu kailfoto. Kas tas ir, ka jau no paša rīta neviens neliek mieru?

Mazliet nomierinājies, viņš sāka šķirstīt sava mobilā telefona kontaktu sarakstu. "Kam lai piezvana? Kristīnei? Nē… Natašai? Hmmm… laikam arī nē, pagājušajā reizē viņa palika pārāk apnicīga. Visu laiku prasīja, kad mēs lidosim uz Parīzi... Krista? Arī nē… Pārāk daudz klapatu. Viņa sadomājās, ka gribu viņu precēt… Labāk izdzēst vispār viņas numuru. Marta…" domīgi viņš uzspiež numuru.

Pēc trīs saucieniem klausuli paceļ tramīga meitenes balstiņa. "Jā, lūdzu." "Sveika, saulīt, te Gatis. Kā tev ietiņās? Sen neesam tikušies… Nevēlies šodien aiziet pusdienās? Man ir brīvas pāris stundiņas..." smīkņājot saka Gatis. "Oo, nu sveiks. Man iet labi. Nu es nezinu īstenībā vai šodien tikšu. Man ir daudz darāmā… Un pagājušo reiz tu arī necēli klausuli. Ir jau pagājušas divas nedēļas. Biju domājusi, ka jau esi par mani aizmirsis," varēja just nelielu aizvainojumu meitenes balsī. "O nē, kā tad es varēju aizmirst savu saulīti? Piedod, man bija tiešām ļoti daudz darāmā un es pagājušajā nedēļā biju komandējumā aizbraucis, tāpēc arī mani nevarēja sazvanīt," viņš meloja. "Toties, tagad esmu brīvs un uzaicinu tevi šodien pusdienās tur, kur mēs parasti satikāmies un pēc pusdienām varam aizlaist atkal pie manis…" medus saldā balstiņā viņš skandināja. "Nu labi…" trīsošā balsī piekrita Marta. "O, cik es kruts, neviena man nevar atteikt," liekot nost klausuli, nodomāja Gatis.

Apskatījis sevi spogulī viņš jutās apmierināts - pietiekoši slaids un pievilcīgs savos 47 gados… Varbūt vienīgi sirmu matu par daudz, bet vismaz nav tāda alus vēdera un pliks pauris kā viņa kolēģiem. "Izejot uz ielas ir jāuzliek saulesbrilles, lai mani neviens neatpazītu…" svilpodams viņš noskrēja pa trepēm, izlēmis liftu šodien neizmantot. 

uz rakstu sarakstu   ietvīto    pievieno facebookā

uz rakstu sarakstu